NOSLĒPUMAINĀS HIMALAJU KARALISTES- BUTĀNA, SIKIMA, DARDŽILINGA. Aldas Dzenes ceļojuma piezīmes. VIII

  • 6 min lasīšanai
  • 20 foto
Guļam pie atvērta loga. Diemžēl 5-os sāk darbināt ģeneratoru. Kā vēlāk noskaidroju, izrādās vakar esam pārtērējuši elektroenerģiju darbinot kondicionierus. Kondicionieri paredzēti tikai vasaras karstumam, bet tagad ir rudens. Bija pasūtīts modinātājzvans, neskan. Tā vietā apkalpotājs katrai mājiņai atnes rīta tēju. Jauki, vai ne! Brokastis gan iznāk tādas paplānas, arī gausas, jo kafija ir tikai šķīstošā un mazos 1 porcijas iesaiņojumos. Puiši tos plēš vaļā un saber trauciņā, bet mēs viens un divi trauciņu iztīram un jāiet meklēt nākamo porciju. Arī pie piena grūti tikt, jo piena bunduļa krāniņš slikti strādā. Nu bet nav ko satraukties. Šorīt ir plānots vēlreiz braukt “medīt” dzīvniekus. Uz agro iebraucienu 6-os vakar biļetes jau bija izpārdotas. Šodien Ļoļiks mēģinās dabūt uz nākamo – uz 8-iem, jo apmeklētājus parkā ielaiž pa nelielām porcijām ik pa 2 stundām. Bet Ļoļiks nerādās. Laiks iet, viņa nav. Inese smej – pēc vakardienas neveiksmēm būs aizlaidies. Apstaigāju apkārtni. Turpat aiz viesnīcas teritorijas dažas vietējo iedzīvotāju mājas. Dīvaini, dzīvojamā mājiņa apšūta ar rievota skārda plāksnēm. Kā tādā šajā karstajā klimatā dzīvo? Pagalmā sagūlušas vairākas melnas kazas ar kazlēniem. Amizanti tie mazie! Atbrauc piektais džips, mūsējais, un arī Ļoļiks, nelaimīgs. Biļetes viņš nav dabūjis, uz parku nebrauksim. Tā vietā viņš piedāvā braukt nevis pa taisnāko ceļu uz Kalimpongu, bet pa citu, ainavisku kalnu ceļu, apmeklēt kalnu pilsētiņu Lava un tur esošo ievērojamo klosteri un budistu augstāko mācību iestādi. Tur arī ēdīsim pusdienas. Diena ir jauka, ceļš slikts, bet skaisti skati. Pa brīdim pamanu pamalē kaut ko ilgi kārotu - tālo kalnu kontūras. Apstājamies pēc vietējiem mērogiem nelielā pilsētā, jo jāņem degviela. Galvenā iela, kā tas ir visur Indijā ir arī galvenā tirgus vieta. Gar ielas malām visu māju pirmie stāvi ir atvēlēti veikaliem un darbnīcām. Iela ir pietiekoši plata, lai katrs sava veikaliņa priekšā uz ielas varētu izlikt savu preci. Manu uzmanību piesaista gana glītas pītas mēbeles un jo sevišķi interesanti pīti zīdaiņu šūpulīši. Ir arī fabrikā ražoti metāla un plastmasas krēsli. Drusku tālāk iekārtojušies miesnieki un kautķermeņi izkārti labi redzamā vietā. Vistu tirgotājs gan savu preci, dzīvas vistas, iesprostojis apaļos pītos grozos bet gaiļi piesieti virs tiem. Protams, ir arī augļi, sakārtoti glītās kaudzītēs. Te sastopu arī savas senās paziņas – izgreznotās kravas mašīnas. Ielas malās, kā likums, ir kaut kādu gružu un akmeņu kaudzes, kas apaug ar atkritumiem. Kaut kur vajadzēja rakt, izraka, bet par liekā novākšanu neviens nedomā, akmeņu, smilšu un sazin vēl kā kaudzes paliek ielas malā. Tā daudzviet ietves un braucamās daļas tiek pamazām sašaurinātas. Šajā pilsētā, protams, pa ielu cēli un mierīgi pastaigājas govis. Butānā govis bija laukos, pilsētās pa ielām nevazājās. Suņu gan bija daudz un visur. Kamēr mani grupas biedri “ķemmē bodes” un iepērk augļus, es aizeju līdz templītim, kura tornīti pamanīju ielas galā. Nu tāds pavisam maziņš un slikti sakopts. Bet kur gadījušies, kur nē, bērni ir klāt un grib fotografēties. Piebiedrojas arī pieaugušie. Labi, lai notiek. Viņiem, protams ir prieks ieraudzīt sevi manā aparātā. Butānā nemanīju tādu kāri fotografēties. Braucam tālāk pa skaistu ceļu, gandrīz vai pa aleju. Govīm arī patīk šis ceļš un ēna ko dod lielie koki, sagūlušas uz braucamās daļas asfalta, labi, ka aizņem tikai vienu joslu. Braucam arvien augstāk kalnos un atkal negaidīts šķērslis. Šaurā vietā, kur, kā izskatās ir bijis liels nogruvums, ceļš nedaudz attīrīts, visu brauktuves daļu aizsprosto mašīna ar ūdens bāku, jo te no kalna tek strauts, tam pierīkota caurule un šis ūdensvedējs ir atbraucis piepildīt savu bāku. Sastrēgums uz pārdesmit minūtēm un mums fotopauze. Pabraukuši vēl gabaliņu, apstājamies pie apdzīvotas vietas, kur ceļmalā top jaunbūve. Stabi, 2-3 stāvu augstumā ir tur kaut kur lejā, stāvajā nogāzē, ceļa līmenī ir tikai topošās mājas jumts. Plašs skats uz ieleju un ne tik plašs uz lejāk esošo māju pagalmiem ar visu saimniecību. Vēl gabaliņu jāpabrauc un tur jau ir arī viņa – Lavas pilsēta, 2353 m augstumā virs jūras līmeņa, izkārtojusies uz diviem pakalniem. Pašā augtākajā vietā liela sarkana ēka. Liekas tas ir tas klosteris, kuru braucam skatīties. No šejienes Lava izskatās kā ideāla kalnu pilsēta ar daudzstāvu krāsainām mājām bagātīgā meža ielenkumā. Te aug lieliski skujkoki - egles, tūjas un priedes. Braucam uz klosteri. Kagju Thekchen Ling klosteris atvērts 1990.gadā Sākumā esot bijuši tikai daži mūki, 2012.gadā jau 130, cik tagad? Pie klostera ir budisma augstākā mācību iestāde (jeb otrādi – pie skolas klosteris). Mūkiem, kuri ir sekmīgi pabeiguši 8 gadu pamata mācību programmu vispārējās budistu skolās, ir iespēja 7 gadus turpināt apmācību ar Svētajiem Rakstiem un rituāliem, vai pievienoties 13 gadīgai maģistra programmai augstākajā budisma filozofijā. Pēc tam viņi te var iegūt 3 gadu patvērumu atbilstoši kagju skolas tradīcijām un kvalificēties kā lamas. Kā man izdevās noskaidrot, ir bijis vīrs vārdā Kagju, viņš ir kāda jauna Tibetas budisma mācību novirziena pamatlicējs, izveidojis pats savu skolu. Šīs kagju skolas mācību iestādes un klosteri ir plaši izplatīti Austrumāzijā, mums zināmākais ir Daramsalā. Atkal ir iespēja basām kājām pastaigāt pa klostera galveno zāli. Man liekas, ka atšķirībā no Butānā redzētajiem klosteriem, šajā krāsas ir spilgtākas (var jau būt, ka tāpēc, ka klosteris ir jauns) vairāk parādās dzeltenā krāsa, piemēram, griestu noformējumā. Pēc krāsu toņiem man šis klosteris kaut kā atgādina ķīniešus, bet varbūt tas ir Tibetas svētvietu krāsojumus. Protams, arī šajā klosterī goda vietā nosēdināts Guru Rinpoče. Ļoļiks, labāk tomēr turpmāk teikšu gids, ļoti vienkārši un saprotami pastāsta par būtiskāko budisma mācībā. Cilvēku ciešanas, ko rada nepiepildītas vēlmes un alkas, nāk no nezināšanas. Ja zini kā dzīvot, nav ciešanu. Dzīvo vienkārši! Budas ideju sēkla ir katrā no mums, bet mūsu nezināšanas spēki to iznīcina. Vajag attīrīties kā sīpolam, atmest to, kas rada ciešanas. Budisms ir ļoti praktiska mācība – dari labu un saņemsi labu, ja ne tagad, tad nākošajā dzīvē. Esam gan klostera, gan pilsētas augtākajā vietā. Augstāk vēl ir tikai kāda no šī centra celtnēm. Skati no šejienes uz visām pusēm ir lieliski. Klusums un miers, kas te valda, rada tādu svētsvinīgu noskaņu. Drusku zemāk ejam garām, kā izskatās, mūku kopmītnēm, uz balkoniem žūst veļa un sarkanie mūku tērpi. Vēl zemāk nelielu baltu stūpu rinda ar kaut kādiem uzrakstiem apakšā. Žēl, nav kam pajautāt. Varbūt es biju neuzmanīga, bet te nekur neredzēju lūgšanu dzirnaviņas, ne lielas, ne mazas. Varbūt šie mūki un ļaudis lūdzas paši, nevis vējš vai ūdens viņu vietā. Caur klostera vārtiem atgriežamies laicīgajā dzīvē un pa galveno ielu kāpjam augšā otrajā pakalnā. Jākāpj ir diezgan ilgi, iela stāva, šaura, bet automašīnas te tomēr kaut kā uzrāpjas. Augšā tāds kā centrālais laukums ar pulksteni. Indijā mūsu programmā pusdienas nav iekļautas, tāpēc ir ļoti labi, ka gids mums šeit ir sarunājis pusdienas nelielā restorānā, kur par pavisam mazu naudiņu paēdu tomātu zupu un “mom”, lielus pelmeņus, pildītus ar vistas gaļu. Ļoti asa mērcīte tiek pasniegta atsevišķi – gribi lieto, negribi nelieto. Uz leju vairs nav jāiet, jo mūsu 5 džipi ir pa citu ceļu uzbraukuši te augšā. Turpinām ceļu uz Kalimpongu. Ceļu par labu nekādi nenosauksi. Lieli ceļa gabali ir bez asfalta, izbrauktām bedrēm, ir arī peļķes un dubļi. Sākas runas par to, ka džipiem esot ļoti vecas, nobrauktas riepas, gandrīz bez protektoriem. Nu ko līdz kreņķēties, ja neko nevaram mainīt. Jācer, ka dubļos neslīdēsim un jāpaļaujas uz šofera meistarību. Viņam taču arī gribas atgriezties mājās sveikam un veselam. Skatos, ka pretimbraucošie, mūsējiem līdzīgie džipi ir bāztin piebāzti ar cilvēkiem, nespēju saskaitīt cik viņu salien tādā mašīnā. Mums uz jumta čemodāni, viņiem uz jumta sēž vīrieši, kam iekšā vietas nepietiek. Neatceros kurā ceļa posmā tas notika, bet redzējām nelielu avāriju – šāds pārpildīts džips uz šaura ceļa, mainoties ar pretī braucošo, bija iebraucis ar priekšējo riteni diezgan dziļā grāvī ar stāvām malām starp ceļa brauktuvi un klints sienu un stipri sasvēries. Iekšā sēdošie droši vien sakrita cits citam virsū. Kādai sievieti palīdzēja izkāpt, viņa bija šokā, raudāja, fiziskas traumas nevarēja manīt. Sāk krēslot. Kalnu grēdas tikai kā zilganas kontūras. Un tad no kāda pagrieziena lielisks skats uz saulrietu. Mākoņi pamalē padara skatu vēl krāšņāku. Stāvam un vērojam kā saulīte pazūd aiz kalna. Protams, ar katru brīdi kļūst tumšāks un kad esam pie apskatāmā objekta, Budas statujas, ir jau tumšs. Zeltītais Buda ir izgaismots un savu artavu apkārtnes izgaismošanā dod arī pilnmēness. Ar tumsu ½ 7-os esam sasnieguši Kalimpongu, Sikimas, kādreizējās karalistes galvaspilsētu. Mūsu Park Hotel atrodas no šejienes pilsētas tālākajā galā. Jābrauc cauri visai pilsētai. Bet tā nav nekāda līdzenumu pilsēta ar platu galveno ielu. Izbraukt cauri šai pilsētai ir ļoti grūti. Ielas šauras, līkumainas, kalnainas, pārblīvētas ar mašīnām un visu citu. Jāspraucas kā caur adatas aci. Kur iela platāka, īpašnieki novietojuši savus auto un atkal – nekā. Mīcāmies, grozāmies, spraucamies, taurējam, kamēr no vienas augstas vietas caur zemāku nonākam atkal kādas grēdas augšpusē. Bet bija vērts. Viesnīca jauka, iekārtota ar daudzām senlietām un medību trofejām, vidū tāds kā ziemas dārzs ar bagātīgiem zaļumiem. Pa logu lielisks plašs skats uz pilsētas uguntiņām kalna nogāzē. Laima dusmīga, viņa šodien neko neesot redzējusi un lai Ļoļiks atdod naudu par tām biļetēm, kuras viņš nenopirka šorīt plānotajam izbraucienam pa Jaldapar parku. Tās maksājot 450 rūpijas ( 6 EUR) un bija iekļautas mūsu samaksātajā summā. Inesei galvas lauzīšana kā lai sarēķina cik, jo mēs taču tā vietā dabūjām braucienu caur Lavu un kā vispār var dabūt naudu atpakaļ. Ne jau no Ļoļika, bet no uzņemošās firmas, kas atrodas Deli. Nākošajā dienā kaislības ir norimušas un grupa draudzīgi nobalso, ka naudu neatprasīsim.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais