Igaunija, vai ienirstam ledus laikmetā.

16.04.2009
8 min lasīšanai
89 foto

Šogad esmu nolēmusi dzimšanas dienu svinēt savādāk kā citus gadus . Pirmos apsveikumus esmu saņēmusi pirms došanās ceļā. Ziedi ir tik skaisti, tikai māc bažas, ka manas prombūtnes laikā tie savu skaistumu zaudēs. Sestdienas rītā tūlīt pēc pulkst. 4-iem sāku doties ceļā, Tukums-2 stacijā esmu vienīgā pasažiere, nav pat konduktoru pie kā nopirkt biļeti.No Rīgas sākam ceļojumu organizētā grupā, autobuss ir pilns, tātad tādu ceļotgribētāju vēl joprojām daudz. Pirmā lielākā apstāšanās jau Igaunijas teritorijā, kafijas un vēlo brokastu pauze. Pirmais apskates objekts Pakri pussala, kuras krasts ir pietiekami stāvs, ka gids pat apsver vairākas iespējas kā noklūt līdz leduskritumiem. Vēlāk izrādās, ka vienīgais ceļs ir par stāvu nogāzi, kuras turpinājumā padilušas kāpnes un pussatrūkusi virve. Pēc stāvo kāpņu pieveikšanas mums tiek balva- skatam paveras iespaidīgi lāsteku stabi.Saulē vizuļo ledus un ūdens lāsītes.Mēģinot noturēties uz kājām, sākam tuvošanos šiem dabas veidojumiem.Vietām ledu klāj sniega kārtiņa, vietām nākas brist pa ledus putriņu, ko radījusi saulīte. Piekļūt šim stabam nemaz nebija tik viegli, dažas reizes pa nācās krietni paslidot. Tagad jāturas cieši, lai neieslīdēdu ledus sienā un nesabojātu tā skaistumu. Jūra nav aizsalusi, gar krastu vējš sadzinis nelielus ledusgabalus, kas viļņošanās rezultātā savākuši uz sevis nelielus vižņus. Izskatās kā lielas lotosa lapas ar uzlocītām maliņām.Ledusstabi rotā stāvkrastu plašā joslā. Šie ledusstabi veidojušies sīkām ūdens urdziņām spiežoties cauri dolomīta slāņiem un sasalstot.Pateicoties tam , ka pieturas sals un beidzot pēc vairākiem gadiem arī Igaunija izbauda ziemu, arī leduskritumi ir samērā bagātīgi. Vietām klints pakājē ir nelielas grotas, ko droši vien izskalojusi jūra. Tagad ūdens tur neskalojas no apakšas, bet ledus aizskariņš izveidojies no augšas pilošā ūdens.Pamatnē ir plakani oļi. Arī jūrā esošie akmeņi uzvilkuši parādes „svārciņus”. Arī trepju pretējā pusē ir līdzīgi dabas veidojumi, dodamies lūkot arī tos. Rodas iespēja pēc nelielas piepūles uzrāpties uz kādas no klints atlūzušā bluķa. Arī to no apakšpuses jau apgrauzusi jūra. Nākošā pietura neliela meža maliņā, lai aplūkotu Trepojas ledus kaskādi. Nedaudz saskatīt daudzos pakāpienus traucē uzsnigušais sniegs, kas „trepītes ”izlīdzinājis.Toties Keilas ūdenskritums izrādās visā savā varenumā.Tas ir viens no Igaunijas lielākajiem ūdenskritumiem. Upes dabīgais ceļš ir cilvēku izmainīts, jo uz upes ir elektrostacija.Taču arī no elektrostacijas izplūstošais ūdens veido ledusstabus. Pats ūdenskritums slēpjas zem ledus mežģīnēm, tikai viet vietām ir dzirdams un redzams, kā zem ledus čaulas krīt ūdens. Ledus ir tik daudzās un dažādās krāsās, tam par iemeslu ūdens sastāvā esošie minerāli un citi piemaisījumi.Savu lomu krāsu spēlē dod arī saulainais laiks.Viens leduskrituma posms ir kā lāsteku sega, ko izrotājis sniegs. Tur pat dažus metrus tālāk atkal pavisam savādākas struktūras un formu lāstekas, kā salipinātas no sīkām lapiņām.Domājams to veidošanās atkarīga no ūdens straumes ātruma un spēcīguma. Pavisam mazā posmā vēl kāds sīkums ir atvēlēts nesasalušam ūdens plūdumam. Krastā ir nelielā Keilas baznīciņa, kas pēdējos gados atjaunota. Tālumā Keilas muiža, kurai gan daudz bēdīgāks liktenis un tā savu spožumu sen zaudējusi.Tuvojoties Tallinai piestājam pie ainaviskās Tūrisalu kraujas, no kuras 31 metru augstuma paveras lieliski skati . Jūrā pie kraujas daudz gulbju, acīmredzot arī viņi nesteidzas pamest savas dzimtās vietas, jo jūra nav aizsalusi un barību sameklēt nav sarežģīti.Pirms saulrieta steidzam apmeklēt Igaunijas Niagaru- Jegelas ūdenskritumu. Tā augstums ir 8 metri un tas ir viens no stāvākajiem un ar ūdeni bagātākajiem ūdenskritumiem Igaunijā. Tekošais ūdens gadu tūkstošu gaitā ir drupinājis kaļķakmeni, kā rezultātā izveidojies apmēram 300 m garš un 12-14 m dziļš kanjons. Pirmās rakstiskās ziņas par ūdensdzirnavām Igaunijā (13. gs. sākums) ir saistītas tieši ar šo vietu.Priekšstatu par upes varenību vislabāk var gūt pavasara un rudens plūdu laikā. Savukārt ziemā var justies kā ledus laikmetā. Ir iespēja palīst pat zem ūdenskrituma leduskaskādes. Viens no Igaunijas izcilākajiem dabas pieminekļiem pārsteidz ar savu dārdoņu, varenību un skaistumu. Daudzi igauņi šo un Somu jūras līča piekrasti izmanto kā pikniku un atpūtas vietu, baudot pirmās siltās pavasara dienas. Arī ziemā mēs nebijām vienīgie šīs vietas apbrīnotāji, lai arī saule jau sāka rietēt ,vēl pie ūdenskrituma turpināja nākt un braukt dabas skaistuma vērotāji. Tik aizsalušu šo vareno plūdumu nemaz tik bieži negadās redzēt. Kamēr izkāpelējamies pie ūdenskrituma no augšas un no apakšas, saule jau gandrīz norietējusi. Vēl tikai daži mirkļi pie ūdenskrituma no stāvā krasta, informācijas atkārtoša par ūdenskrituma veidošanās īpatnībām un jādodas meklēt naktsmājas. Iekārtojamies istabiņā senajā Essu muižā, kur saimnieks, kas ir arī profesionāls pavārs sagaida mūs ar pašgatavotām vakariņām. Pēc vakariņām izstaigājam muižas labirintus, iepazīstamies ar ekspozīciju par muižas atjaunošanu un tās īpašniekiem. Rīts, pretēji saimnieka Urmasa prognozētajam lielajam salam un sniegputenim, ir atausis saulains un ar nelielu salu. Esam labi izgulējušies, garšīgi pabrokastojuši, vakarā izkarsējušies pirtī un gatavi doties tālākos leduskritumu vērojumos. Saules stari laužas cauri vecajiem parka kokiem, kad dodamies prom, parkā rotaļājas ēnas. Ārpus programmas mūs gids Gatis nolemj iepazīstināt ar Rakveres pilsdrupām un vareno pilsētas simbolu tauru.Daudziem no mums šīs pilsētas nosaukums asociējas tikai un vienīgi ar Rakveres desiņām.Vasarā šajā kalnā notiekot bruņinieku cīņas un festivāli, kas pulcē lielus interesentu pūļus.Rakveres ordeņa pils mūri ir saglabājušies no 14. -16. gs. Blakus pilij atrodas Rakveres pilsētas simbols, kādreiz Tarvanpē pilij nosaukumu devušā taura skulptūra, kas tika uzslieta 2002. g. par godu tam, ka pirms 700. g. Rakverei tika piešķirtas Lībekas tiesības.Skulptūras izmēri: garums- 7.1m, augstums-3.5 m,(kopā ar granīta pamatni- 5m), platums starp ragiem-3.4m, svars-7000kg.Skulptors Tauno Kangro. Granīta pamatnē ir ierakstīti skulptūrai ziedojošo personu vārdi un svarīgie Rakveres vēsturiskie fakti. Pie pilskanna gaida mūsu buss, lai dotos uz nākamo objektu- Kivioli degakmens pelnu kalnu.Tie , kas veiksmīgi pieveikuši kalnu, paveras agrāk nekad neredzētais, kalnā ir plaisa, no kuras ceļas karsti garaiņi- kalns turpina izdalīt siltumu. Varbūt deg zeme? Ainavu nomaina savdabīgi, taču cilvēka darbības rezultātā veidojušies skati. Augsti pelēki kalni, neparsts smārds, augstsprieguma līnijas, iespaidīgas tehnoloģijas. Te plešas Igaunijas nozīmīgākā dabas resursa teritorijas- degakmens lauki.Degakmens ir veidojies vairāk nekā miljons gadu ilgā laikposmā no dūņu nogulsnēm jūras dibenā, līdzīgi kā no koku stumbriem veidojas akmeņogles.Kalns veidots no degakmens pārstrādes atlikumiem un ir pavisam 110 metru augsts. Pirmās ziņas par degošiem akmeņiem Igaunijā nāk no 16. gs.Tā kā tas atrodas tikai metra dziļumā, agrāk degakmeni izmantoja muižās kā kurināmo.Pirmo rūpniecisko ieguvi aizsāka 1916. Gadā, kasd tika bloķēta angļu akmeņogļu piegāde Pēterpils apkurei. Un jau 1944. Gadā tika izveidots Kiviīli kalns, ko tagad pēta biologi, iegūstot datus par augu izplatību uz šī kalna. Pēc neliela pārbrauciena piestājam augstākajā Somu līča stāvkrastā, te tas ir ap 50m augsts. Igauņi mīl no šī stāvkrasta grūst lejā vecas mašīnas un citas drazas.Kāpēc viņi to dara normāla izskaidrojuma nav.Pretjautājums, kāpēc latviešiem tā patīk dedzināt kūlu? Izbridušies sniegu, lai piekļūtu stāvkrasta, dodamies uz Igaunijas augstāko ūdenskritumu.Valastes ūdenskritums pie Ontikas, ūdens šeit gāžas no 26 m augstuma. Udenskritums ir izveidojies tikai pirms dažiem desmitiem gadu meliorācijas darbu gaitā, kad glints kaļķakmens slānī līdz glints kāplei izcirta kanālu. No skatu platformas ir lieliski pārskatāms gan ūdenskritums, gan tā darbības rezultāti. Ledus veidojumi šeit veidojas gan virzienā no augšas, gan krājas no apakšas.Esot gadi, kad abi ledus stabi satiekas, bet tad ir jābūt garai un aukstai ziemai. Šis ūdenskritums vēl tikai veido savu ieleju un laika gaitā kļūst tikai augstāks, deldējot savu pamatni un padarot to arvien zemāku. Valaste pārsteidz ne tik daudz ar savu krāšņumu un varenību,kā ar klinšu atsegumiem, kuros spilgti izdalāsvairāki iežu slāņi dažādās krāsās. Arī ar augstumu un mazliet biedējošo ceļu uz skatu tiltiņu pa vijīgām režģu kāpnītēm, kas, gribot negribot paaugstina adrenalīna līmeni tiem, kam augstumā reibst galva.Gatis mūs mierina, lai ejot droši, jo šī platforma esot nokritusi tikai pāris reižu...Karātavu humors. Kopīgā bildē dabūt visu ūdenskritumu un sevi šeit nav iespējams.Izlienu aiz barjeras, lai vismaz no sāna varētu ietikt kopbildē.Koki un krūmi ap ūdenskritumu arī nedaudz apledojuši. Pie labvēlīgiem apstākļiem, pēkšņa aukstuma iestāšanās un ziemeļu vēja ainava veidojas īpaši iespaidīga, jo neesot pārkarei ūdens no ūdenskrituma ar ziemeļu vēju tiek pūsts atpakaļ, apledo visi apkārtējie koki un pat saldējuma kiosks un ceļazīmes šosejas malā. Par šo situāciju informē pat Igaunijas TV, tad skatītāju pūļi plūst straumēm. Nelielais novadgrāvis, kurš pēc dažiem metriem mainīs savu seju un kļūs par Igaunijas augstāko ūdenskritumu.Tur lejā ir šaubīgā skatu platforma un vēl zemāk aizsalušais Somu jūras līcis.Lēnie igauņi, bet pašiem savu roku veidots cilvēkiem pieejamais augstākais kalns Baltijā, kā pašu izlolots augstākais ūdenskritums, kuru apbrīnot brauc tūkstoši. Pa ceļam uz Tartu kādu gabaliņu ceļš vijas gar Peipusa ezeru- makšķernieku paradīzi, kurā zivju resursi esot tik bagātīgi, ka pietikšot vēl ilgam laikam.Mūs makšķerēšana neinteresē, bet ledus plašumus aplūkojam ar interesi.Pāri ledus laukam stiepjas arī Krievijas un Eiropas Savienības robeža.Pēspusdienā sasniedzam Tartu un izejam apskates ekskursijā pa vecpilsētu.Māja, kuras viena puse celta uz vecā pilsētas nocietinājuma mūra atliekām, bet otra puse uz koka pāļiem, kas laika gaitā sadrupuši un māja palikusi šķība. Rātsnama laukums . Pilsētas laukums ar apbūvi klasicisma stilā. Laukums pats ir veidots trapeces formā. Kopš 1998. gada rātslaukumu rotā strūklaka, kurā atveidots skūpstā vienojies studentu pāris. Trešais uzbūvētais rātsnams šajā vietā pēc tam, kad iepriekšējie tika nopostīti ugunsgrēkos.Uzbūvēts 1782.-1789.gados. Pa ēkas logiem pretī universitātes galvenajai ēkai studentus ikbrīdi sveicina viņu mācībspēki.1699. gadā tika pārtraukta tās darbība. 1802. gadā to atvēra no jauna. 1809. gadā universitātes ēka tika iesvētīta.Kā agrākos laikos, tā arī šobrīd tā ir piesaistījusi mācīties gribētājus no Latvijas. Viena no pieprasītākajām nozarēm, ko patreiz šeit apgūst latvieši ir sporta medicīna, bet ir studenti arī daudzās citas fakultātēs. Doma baznīca celta 13.-14. gs., kad kļuva par trīsjomu baziliku, vēlāk 16.gs. tai pievienojās masīvs dvīņu tornis.Livonijas kara laikā baznīca tika nopostīta, taču 1624.g. ugunsgrēks to iznīcināja pilnībā.1804-1806.gados kora telpās tika uzcelta universitātes billiotēka, pašlaik šajās telpās atrodas Tartu Universitātes Vēstures muzejs.Piemineklis -zīmogs, par godu Johanam Skittem. Enģeļu tilts. Atrodas Doma kalna pusē. Uz tilta atveidots 1802. gadā no jauna atklātās universitātes pirmā rektora Parroti bareljefs. Acīmredzot tilta vārds laika gaitā ir radies no nosaukuma „angļu tilts”, jo Doma kalna parks ir radīts angļu stilā.Netālu atrodas arī Velna tilts, par godu caru Romānovu dinastijas 300. Jubilejai.Starp šiem tiltiem notiek studentu koru sadziedāšanās.Meitenes uz eņģeļu, puiši uz velna tilta. Zvaigžņu tornis. Astronoms F.G.W.Struve sagādāja tornim tā laika vislielāko Fraunhofera lēcu teleskopu, publicēja dvīņu zvaigžņu katalogu un izmērīja Baltijas valstu meridiānas loka garumu.daudz laika šeit pavadīja arī latvietis Krišjānis Valdemārs.Īru rakstnieka Oskara Vailda un igauņu rakstnieka Eduarda Vildes saruna, kura varēja notikt 1892. gadā., tomēr patiesībā viņi nekad nav tikušies,šajā ēkā agrāk atradās iespiestuve, kuras radītājs ir Peter Ernst Wilde. Skulptūra „Tēvs un dēls”.Veidojis tēlnieks Ulo Oun. 1977. Gadā izgatavota dvīņu skulptūra, kas Tartu nonāca 2004. Gadā. Skulptūra attēlo pašu tēlnieku ar savu pusotru gadu veco dēlu. Dēls attēlots tik pat garš kā tēvs, taču ar bērna ķermeni. Uz atgriešanos, kā daudzām skulptūrām, jāpaberzē kāda zīmīga vieta.Tā igauņi šķiežas ar savu mazvērtīgo sīknaudu, viņi to iesaldē ledus skulptūrās.Varbūt drošāk kā bankā pie patreizējās situācijas. Mētras upe(Emajogi), kas agrāk bijusi arī nozīmīgs kuģošanas ceļš, jo pa to pilsētā ienākuši burenieki ar dažādām precēm, kas tirgotas pilsē’tas tagadējā Rātslaukuma teritorijā.Loka tilts, atrodas kādreizējāpēc Katrīnas II rīkojuma celtā Akmens tilta vietā.Viena no studentu tradīcijām ir šī tilta šķēršošana, ejot pāri tās velvei. Šī tradīcija tiek uzskatīta par drosmes un brašuma kritēriju. 1030. gadāTartu pirmo reizi minēta rakstiskos avotos. 1632. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs nodibināja Tartu universitāti.1869. gadā notika pirmie igauņu dziesmu svētki, 1920. gadā noslēgts miera līgums starp Igaunijas Republiku un Padomju Krieviju, 1940. gadā igaunija kļuva par Eiropas noslēpumu, tajā nedrīkstēja nakšņot ārzemnieki.1991. gadā Igaunija atjauno savu neatkarību un Tartu atkal drīkst nakšņot ārzemnieki. Igaunijas suvenīri- kadiķu alus, Kalev šokolādes, paģiru gurķītis un mazie eiropiešu ērtībām marinētie gurķīši.

Igaunija, vai ienirstam ledus laikmetā.

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem