Kuba 2.daļa : Cienfuegos - dienvidu pērle.

  • 5 min lasīšanai
Cienfuegos –dienvidu pērle. Cienfuegos ierodamies vēlā pēcpustdienā. Pilsētā ir apmēram 170,500 iedzīvotāji un tā esot tīrākā Kubas pilsēta. Mūs atkal sadala pa Casām. Mūsējā esam 8. cilvēki, četrās istabiņās. Pārējie dzīvos tepat netālu. Pēc pusstundas mums ir pirmā tikšanās lejā. Gaidāma pilsētas apskate mūsu deju skolotāju pavadībā. Mūsu istabiņa ir ļoti ērta, tīra un gaumīgi iekārtota. Ir arī skapis, televizors un minī bārs ar ūdeni, alu un kolu. Tas viss dārgāks nekā veikalā, bet iespēja iegādāties ir. Esam otrajā stāvā, blakus terase, šūpuļkrēsls, galds ar vairākiem krēsliem. Viss ļoti jauki! No terases skats uz jūru. Saliekam savas mantas, ātri pārģērbjamies un esam gatavas pilsētas apskatei. Satiekamies pie blakusmājas, tur otrajā stāvā atrodas restorāns, kurā turpmāk vakariņojam un vienu dienu arī dejojam. (domāta deju nodarbība). Pilsētai cauri burtiski izskrienam kā aitas kuras seko savam aunam. Paspējam uzņemt pāris fotogrāfijas, un mums jau jādodas atpakaļ, lai gatavotos vakariņām. No Santjago ir atbraukuši trīs no četriem deju skolotājiem. Vakarā mums gaidāms pārsteigums. Kad esam pavakariņojuši restorānā “Brisas der Mar”, mums ir iespēja noskatīties deju šovu. Apmēram pusstundu mums ir iespēja baudīt deju burvību. Vēlāk vietas pie galdiņiem ieņem visi mūsu deju partneri. Vakarā spēlē dzīvā mūzika. Mazliet arī padejojam. Sakarā ar Fidela nāvi, Kubā ir izsludinātas sēras. Visi labākie naktsklubi slēgti, vaļā tikai tie, kuri domāti tūristiem. Mūsu jaunieši dodas naktsklubu meklējumos. Vidējās paaudzes “ jaunieši’’ kā es, pasēžam vēl mazliet kopā un dodamies uz savām istabiņām. Rīt gaidāms pirmais deju mēģinājums pie jūras. Sakārtoju visu līdzņemšanai un eju gulēt. Mana istabiņas biedrene atnāk pēc kādām divām stundām. Pēc ilga laika vienu klubu esot atraduši, bet tur neesot bijis ko darīt. 14. Decembra rītā deviņos esam sasēdušies pie brokastu galda. Pirmoreiz Kubā uz brokastu galda arī grauzdētas maizītes. Viss svaigs, garšīgs un veselīgs. Daudz dažādu augļu. Svaigi spiesta mango sula. Kas mums īpaši iegaršojas, kokosriekstu ievārījums. Ko tādu mums izdevās nogaršot tikai tur. Tas esot saimnieka firmas noslēpums. Gribējām kādu burciņu līdzi paņemt, bet viņš stingri noraidīja šādu mūsu vēlēšanos. Un nav jau laika skumt, jābrauc uz deju mēģinājumu. Izejam uz ielas un ieraugam vairākus tūristu autobusus. Esam pārliecināti, ka tie domāti mums. Esam nopriecājušies par agri. Sānieliņā stāv divi pavisam veci autobusi. Izvēlamies labāko no sliktākajiem un kāpjam iekšā. Aizskari sasprausti ar veļu knaģiem. Ļoti oriģināli! Ja kāds domā, ka mums Latvijā agrāk bija slikti autobusi, tad sliktus nav vēl redzējuši. Lielākā daļa mūsu deju partneru sakāpuši otrajā autobusā, bet tie, kuri brauc ar mūsējo, izklaidē mūs ar dziesmām un dejām. Drīz esam klāt. Esam braukuši tikai 16. kilometrus. Dejas notiek tādā kā nelielā estrādē ar jumtu. Vasarās šeit notiekot diskotēkas. Kad iesildamies, pie mums pienāk mūsu deju partneri. Savējo ievēroju vakar dejojam šovā. Viņš dejo un galvenais vada lieliski. Vispirms dejojam ruedu. Vairāki kubieši mani uzslavē. Tas ceļ manu pašapziņu. Visiem neveicas kā man. Vairāki dabujuši dzirdēt aizrādijumus par slikto deju prasmi. Esam sadalīti divās grupās, iesācējos tikai pieci cilvēki manu istabiņas biedreni ieskaitot. Viņa dejo ar vienu no šarmantajiem dvīņu brāļiem. Viņu ģērbšanās stils ir vien ko vērts. Un vārdi viņiem krievu, Aleksejs un Aleksandrs, kaut ar Krieviju viņiem nav nekas kopīgs. Pēc divu stundu dejošanas, drīkstam pasauļoties un nopeldēties. Daram to ar lielu sajūsmu. Kubieši sēž visi bariņā un nenovelk pat kreklus. Viņiem arī ir ziema un ziemā viņi nepeldas. Toties mūs no ūdens gandrīz ar varu neizvilkt. Un, lai laime būtu pilnīga, pusdienas mums atved uz pludmali. Sauļojoties, peldoties un dejojot ātri pienāk pēcpustdiena un laiks dodiet atpakaļ. Braucam ar tiem pašiem autobusiem. Pirms vakariņām vēlamies nopirkt minerālūdeni. Neliels bariņš dodamies veikala meklējumos. Pašapkalpošanās veikals jau ciet, atvērts tikai līdz 17.00. Daži meklē bankomātu. Laikam esam uz nepareizās ielas, jo to neatrodam. Līdz vakariņām paklejojam pa suvenīru ieliņu. Nopērku savām mazmeitām bruņurupučus, kuri izgatavoti no kokosrieksta čaulas un diegu spolītes. Izdomas kubiešiem netrūkst. (un manas mazmeitas sajūsmā par šīm vienkāršajām rotaļlietām) Vakarā nekas īpašs nenotiek. Kubiešu draugi šovakar nav ar mums kopā. No rīta, 15. Decembrī, agri pamostos, un pirms brokastīm pasēžu uz terases un izdaru piezīmes manā dienasgrāmatā. No paša rīta superīgi silts. Brokastīs pārspriežam vakardienas piedzīvoto un pārdzīvoto. Uz galda nolikti vairāki šķīvji ar augļiem arī melone un arbūzs. Vienkārši ņammīgi. Šodien deju mēģinājums notiek mūsu restorānā. Atkārtojam vakardienas kombināciju un mācamies jaunus soļus. Dejojam divas stundas ar nelielu pārtraukumu. Nosvīduši slapji, bet laimīgi satraukti izklīstam pa savām dzīvesvietām. Šovakar paredzētas atvadu vakariņas no mūsu Cienfuegos draugiem. Līdz vakaram varam mierīgi pastaigāt pa pilsētu, nopirkt ūdeni rītdienas braucienam un nofotogrāfēties atmiņai par šo jauko pilsētu. Pirms vakariņām iepakojam dāvanas saviem deju partneriem un varam doties vakariņās. Arī mūsu kubieši ieņem vietas pie galdiņiem. Pārmaiņas pēc vakariņas tiek klātas bufetes veidā. Mūsu grupas biedriem uz šķīvjiem ēdiens pieklājīgā daudzumā, bet kubieši piekrāvuši šķīvjus, ka vairāk nav kur. Sevišķi gaļu. Pie mūsu galda sēž viena puiša deju partnere. Tieva kā skals, bet ēd neticami daudz. To, kas paliek pāri, viņa palūdz iepakot līdzi. Izrādās viņa ir vientuļā māte un mājās gaida trīsgadīga meitiņa. Tai tiks kāds gardums no mūsu vakariņu galda. Paēduši sākam dejot. Mans deju partneris mani uzlūdz pirmais un tad jau kājās ceļas arī pārējie. Seko neliela pateicības runa un mēs pasniedzam saviem partneriem dāvanas. Tikko esam uzzinājuši, ka mūsu ceļojumu plānā ir radušās izmaiņas. Mums agri jāceļas, lai dotos tālāk. Septiņos sēžamies pie 16. Decembra brokastu galda. Šorīt brokastis tādas galīgi nabadzīgas. Bijām gatavojušies kaut ko paņemt līdzi ceļā, bet vairāk kā viens banāns katram nesanāk. Pirms astoņiem esam kaujas gatavībā, lai dotos tālāk uz Trinidadu. Pirms iekāpjam autobusā tiek iekasēta naudiņa, 16. CUC par vakariņām mūsu deju partneriem. Pa to laiku mums pazīstamie autobusi jau klāt. Pus autobuss pilns ar mūsu koferiem. Braucienā mums piebiedrojas arī deju skolotāji no Santjago un Laines tētis ar savu draudzeni. Mūsu brauciena gaļamērķis Trinida. Tā dibināta 1513. Gadā un slavena ar to, ka kopš 1585. Gada praktiski nav mainijusi savu izskatu. Trinidadā ir 65.000 iedzīvotāju. Melnādaino vergu un spāņu sajaukums radijuši savdabību kultūru. Paredzētās dienas vietā,Trinidadā mums ir atvēlēta vien nieka stunda. Autobusu kompānija, paredzētā nakts brauciena vietā to ir pārcēlusi uz 11.00 . To jau esam pieredzējuši, ka Kubā viss nenotiek kā plānots. Mēs rikšojam pa vecpilsētas bruģotajām ielām. Daudz nepaspējam apskatīties, šeit gribētos uzkavēties ilgāk. Kamēr mēs apskatam pilsētu, mūsu koferi pārlikti no vecajiem uz pilnīgi jaunu, modernu autobusu. Mūs pabrīdina, ka ēst un dzert autobusā nedrīkst, jo mēs esam pirmie braucēji. Iekšā ir arī televizors un tualete, bet to lietot nedrīkstam, jo šoferis nav paspējis to uzpildīt ar ūdeni. Tieši 11.38 sākas mūsu izklaides ceļojuma otrā daļa, brauciens uz Santjago. Šoferis ieslēdz televizoru, bet tur desmit reizes vienas un tās pašas reklāmas. Leo palūdz, lai to izslēdz. Esam noguruši no vakardienas atvadu ballītes. Cenšos iemigt, bet autobusā ir par auksts. Kondicionieris uzgriests tā, it kā kāds baidītos, ka mēs sabojāsimies. Pēc kāda laika kāds no mūsu grupas palūdz to izslēgt. Tā ir jau daudz labāk. Ceļmalās tiek dedzināta kūla. Uguns atstāta savā vaļā. Cukurniedru lauki pamesti novārtā. Lielceļi gandrīz tikpat labi kā Latvijā. Ceļmalās daudz stopētāju, bet mūsu autobuss ir rezervēts tikai mums. Apstājamies vairākas reizes, lai apmeklētu labierīcības. Izdodam visu sīknaudu par tualetes apmeklējumiem. Ap 20.00 nolemjam paēst ceļmalas restorānā. Esam ieradušies par vēlu. Gandrīz viss ir apēsts. Vienīgais, ko mums šeit var piedāvāt ir frī kartupeļi par 0,50 CUC, kad pasūtam, tie jau maksā 0,60 CUC, jo tiek pieskaitīts kečups. Kad vēlamies samaksāt cena ir uzkāpusi līdz 0.80 CUC. Tik straujš inflācijas kāpums ir iespējams tikai Kubā. Un mūsu neapmierinātībai pievienojas vēl viens iemesls. Šoferīts sajaucis ceļu un mūsu brauciens pagarinās par veselu stundu. Kad nāk tad nāk. Santjago ierodamies precīzi 23.00. un mūs sagaida mūsu Casu īpašnieki. Dodamies uz savām istabām. Esam ievestas drausmīgā, netīrā istabā. Logu nav, durvis čīkst, viss karājas uz goda vārda. Bailes pakustināt kaut ko, lai nesalauztu vēl vairāk. Saimniece arī uzticību neizraisa. Esam nogurušas un liekamies gultās. Nav ne spēka ne patikšanas kaut ko iebilst. Toties redzu jauku sapni! P/s. Turpmāk vēl...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais