Ekspedīcija Ērgļu apkaimē 2009. gada 11. un 12. aprīlī

  • 5 min lasīšanai
Tad nu ir noslēgusies pirmā pargajieni.lv rīkotā ekspedīcija Ērgļos. Bijām kopumā septiņi dalībnieki. Kopumā tika pieveikti 28 kilometri pa dzelzceļu, lauku ceļiem, upes malu, mežu,pļavām un Ērgļu ciemata ielām. Tas viss diennakts laikā. Sestdien no rīta septiņi puiši satikāmies Rīgā autoostā. Sagaidījām autobusu un devāmies ceļā uz Ērgļiem. Lieki piebilst, ka 103 kilometru veikšana divarpus stundās pa galvenokārt grants ceļu ir mēreni nogurdinoša. Ērgļos nonākusi vispirms apmeklējām vietējo ELVI veikalu. Vispār ciematā sestdienā ir daudz cilvēku uz ielām. Dažkārt pilsētās nav tik dzīva rosība. Sakravājušies un veikuši pēdējos iepirkumus, devāmies ceļā. Apskatījām Ērgļu staciju. Vispār jau pusotru gadu šajā dzlezceļa līnijā nav nekādas rosības. Kopš vilcienā netālu no Acones ieskrēja kavas mašīna, viss ir strauji gājis uz leju. Vilcienu neatjaunoja, pāris mēnešus to aizvietoja autobuss un 2008. gada 1. janvārī Pasažieru vilciens pārvadājumus šajā līnijā izbeidza vispār. Galvenā aizbildināšanās bija tā, ka līnijā nevarot nodrošināt normālu ātrumu, jo pēc kaut kādiem tur ātruma ierobežojumiem tagad 97 kilometrus būtu jābrauc vairāk kā 5 stundas iepriekšējo vairāk kā triju stundu vietā. Vispār kaut kāds absurds valstī, kur savulaik prezidents uzsvaru lika tieši uz dzelzceļa tīklu attīstīšanu, kā vienu no iemesliem liekot veiksmīgu lauku apgūšanu un ražošanas veicināšanu ārpus pilsētam. Devāmies tālāk pa dzelzceļu. Pēc 5 kilometru veikšanas nonācām Roplaiņos. Vispār šajā dzelzceļa līnijā ir norāli, ja staciju veido perons, soliņš un uz trim stabiem uzlikts stacijas nosaukums. Apmēram kā pietura ceļa malā, tikai šeit kā bonuss ir apgaismojums. No Roplaiņu stacijas devāmies iekarot upes krastus. Pagriezāmies uz dienvidiem un tālāk gājām pa ļoti slapju un dubļainu lauku ceļu. Pēc vairāku kilometru iešanas nonācām pie pussagruvušas mājas. Tur sākām iet pa mežu. Mežā varēja redzēt vairākus ļoti apskrambātus kokus, pret kuriem meža zvēri bija trinuši savus ragus. Necik ilgs laiks nepagāja un arī pati Ogre bija klāt. Tik agri pie upes biju pirmo reizi. Ūdens līmenis bija ļoti augsts un straumes ātrums arī liels. Krastā ik pa laikam varēja manīt apmēram 15 – 20 centimetrus biezus ledus bluķus, kas palu laikā bija izmesti no upes. Tā pa meža un upes malu devāmies uz priekšu. Ik pa laikam nācās brist pāri mazām upītēm un strautiem. Nemaz neskaitījām, cik to bija, jo cipars būtu bijis gana liels. Pirmās reālās grūtības mums sagādāja Piparupīti. To šai dienā šķērsojām jau otro reizi, pirmo vēl ejot pa dzelzceļu. Pa nogāzto koku gājām pāri kā nu kurš mācēja. Pārsvarā visi izmantoja koka zaru un ar to atspiežoties pret upītes gultni. Mazliet patraucējām piknikotājus ar savu klātbūtni un tad jau devāmies tālāk. Vispār Ogres upei ir daudz līkumu un ja labi zina, kāda ir apkaime, daudz laika un spēku var ieekonomēt, ejot pa taisno un nogriežot pāris līkumus. Nav arī pārāk daudz māju šajā posmā, kuru iemītniekiem mēs varētu iztraucēt veselīgo lauku mieru un klusumu. Vēl nedaudz un mēs nonācām līdz Akmeņupītei. Teika vēsta, ka senos laikos velns esot gribējis celt dzirnavas un trīs dienas nesis akmeņus. Pēdīgi iedziedājies gailis un velns izbijies un aizbēdzis, atstājot upē akmeņu krāvumu. 70 metru garā posmā upītē ir kritums ar augstuma starpību 10 metri. Šādā laikā skats ir iespaidīgs un troksnis arī pamatīgs, jo straume ir spēcīga un ūdens upē ļoti daudz. Var teikt, ka kaut ko mūsu apstākļiem tik grandiozu reti kur vēl var redzēt tuvākajā apkārtnē. Devāmies tālāk ar domu, ka apskatīsim Mežu rūķu taku. Diemžēl nedaudz pamaldoties pa mežu sapratām, ka vai nu kartē ir kaut kādas neprecizitātes, vai arī pati taka un kaut kāda nekāda, jo bez krāsainam zīmēm uz teju katru apkārtnes koku neko vairāk redzēt nevarēja. Turpinājām soļot gar Ogri. Pa dienu upē varēja novērot neskaitāmi daudz laivotāju. Pēdīgi upes krastā mēs viņus arī sastapām kurinām ugunskuru un atpūšoties. Turpat blakus bija kaut kas līdzīgs trošu tiltam. Tas gan bija visai nosacīts, jo no koka konstrukcijām gandrīz nekas nebija palicis pāri un divās trosēs karājās vairāki dēļi un koka mieti. Artis pamēģināja pa trosēm pārlīst pāri upei. Tas viņam arī izdevās. Tad nu sākām apdomāt iespēju šķērsot pa šejieni upi, bet tomēr veselais saprāts ņēma virsroku un neriskējām iekrist upē vai pazaudēt tajā savas somas, kuras bija gana lielas un smagas. Tā nu upi nešķersojuši devāmies tālāk. Nogurums jau bija jūtams un vēlme atrast piemērotu vietu nometnei tikai pieauga. Nākošais cerību stariņš bija tilts pēc vairākiem kilometriem. Protams, to mēs arī atradām, bet tā lieta nebija tik spoža kā bijām gaidījuši. Blakus smirdošiem skābsiena ruļļiem un vecām mašīnam u traktoram bija arī dzelzs tilts, kura otru krastu sargāja nikns suns un krastā varēja samanīt saimniecību, kuru gan kartē redzēt nevarēja. Tā nācās atmest domu otrā upes krastā vienā no skaistajām pļaviņām celt nometni un doties pelnītā vakara atpūtā. Devāmies tālāk. Nogurums pieauga, vēlme atrast vietu nometnei arī. Sastapāmies ar nākošo mājas sargu, kas uzticami kalpoja saviem saimniekiem, jo izrādīja neapmierinātību ar mūsu ierašanos. Apsveicinājušies ar viņu, devāmies tālāk. Beidzot arī nonācām pie pļavas upes krastā, kur bija iespējams veidot nometni. Tur bija labiekārtota piknika vieta, ugunskura vieta un pagura aizsegā varējām arī sabūvēt teltis tā, ka no tuvējām mājām mūs neviens arī neredzēja un mēs citus netraucējām. Vakaru pavadījām pie ugunskura ēdot, cepot kartupeļus un runājoties. Dalījāmies ar saviem iespaidiem. Jāatzīst, ka šādā laikā maršruts tādā izpildījuma, kāds tas bija šoreiz, vēl ne tuvu nav pati pilnība. Siltākā laikā var mierīgi šķērsot upi un tad otrā krastā paveras iespēja apskatīt vairākus pilskalnus, linu mārkus un arī nometni celt daudz labākā vietā, neejot līdz tai tik lielu attālumu. Tā kā nākošajā reizē būs jau cita sagatavotības pakāpe, interesantāks maršruts un droši vien arī vieglāka iešana. Otrajā rītā pamodos ar nosalušu ausi, roku un papēdi. Nakts bija vēl diezgan auksta un plānais guļammaiss nemaz tik ļoti nesildīga kā tas to mēdz darīt vasaras laikā. Laikam pēdējais izlīdu no telts, uzreiz to arī nojaucu, savācu visas izmētātās mantas un aiz sevis neko neatstāju. Norunājām, ka dosimies uz autobusu, kas atiet trīs stundas ātrāk kā iepriekš bijām plānojuši un pēc neilga laika jau devāmies ceļā uz Ērgļiem. Aiz sevis protams visu sakopām un arī atkritumu maisu nesām līdzi 5 kilometrus līdz pašam ciemam. Grūti iedomāties, ka mūsdienās jaunieši vairākumā tā darītu. Tomēr mūsu kompānija bija priekšzīmīga un aiz sevis neko nepameta. Pa ceļu devāmies tālāk. Ērgļu pievārtē ir katoļu baznīca. Tai gan nav torņa un arī dzīvības pazīmes nekādas nevarēja manīt. Jau tuvāk centram bija vecas pilsdrupas, no kurām gan pāri plikuši tikai daži ļoti zemi mūri, kurus pat ir grūti saskatīt. Aiz tās ir skaista koka estrāde un blakus trošu tilts pāri Ogres upei. No tā kalnā ved bruģētas kāpnītes. Vispār ciemats kopumā ir diezgan tīrs un sakopts, rosība tajā kaut kada arī ir un apkārtnes skaistums, plašie lauki un lielie mežu masīvi paver tiešām tīkamus skatus. Ainavas šeit ir burvīgas. Lielākā daļa no mums vēl izdomāja apskatīt ciemata interesantākās vietas. Aizgājām līdz vecajiem Ērgļu kapiem, kur atdusas „Velniņu” autors Rūdolfs Blaumanis. Turpat blakus ir aizsprosts, kas aiztur Ogres ūdeņus. Tuvāk centram ir izrakts kanāls, pa kuru ūdens plūst uz Ērgļu HES, kas ražo elektrību. Pirms tā vēl Skanstes kalns, kurā 9. – 10. gadsimta laikā esot bijis pilskalns un arī vēlāk bijusi apmetne. Vēl aizgajām apskatīt augstu uzbērumu, kas būvēts, lai pagarinātu dzelzceļu līdz Madonai. Diemžēl padomju varai tas nebija vajadzīgs un pēc 2. pasaules kara to neturpināja būvēt. Tā šī ekspedīcija noslēdzās. 11:30 visi sakāpām autobusā Ērgļi – Rīga un devāmies mājup. Paldies CATAs šoferītim, kurš atļāva mūsu lielās somas salikt bagāžniekā, jo tās tiešām bija pārāk lielas, lai liktu iekšā salonā. Nepilnas trīs stundas un bijām atgriezušies Rīgā. Šajās divās dienās saulīte mūs lutināja, lietus nelija un mēs lieliski atpūtāmies pēc ilgās ziemas.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais