Islande - kontrastu zeme.
Ideja par braucienu uz Islandi radās diezgan spontāni un gandrīz vai man pašai nāca kā pārsteigums, jo nekad iepriekš šī valsts mani īpaši nebija vilinājusi, galvenokārt, protams, laika apstākļu dēļ. Bet, kad ir nodzīvoti 8 gadi Spānijas siltumā, tad uz brīdi aizbēgt no karstuma un padzīvoties blakus polārajam lokam vairs nekas tik traks neliekas. Pagājušā ceļojuma laikā, staigājot pa kalniem, pus pa jokam izdomājām, ka nākamais piedzīvojums varētu būt apskatīt kādu vulkānu. Kad uzzinājām, ka Islandē atrodas vienīgais vulkāns pasaulē, kuru cilvēkiem ir ļauts apskatīt no iekšienes, bija skaidrs, ka šis būs mūsu nākamais galamērķis. Domāts, darīts! Lidmašīnas biļetes un Lonely planet grāmatiņa tika iegādātas jau kādus 9 mēnešus pirms brauciena, jo zinām, ka ceļojums uz šo zemi nekāda joka lieta nav un tam ir pamatīgi jāsagatavojas. Patiesībā ātri vien sapratu, ka neko tā īsti es nemaz par Islandi nezinu, izņemot to, ka tā bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarību, ka tur vienmēr ir auksts, ka tur ir pilns ar vulkāniem (to, ka vēl kādi 30 no tiem ir aktīvi un daži ir uz izvirduma robežas, es gan uzzināju tikai laika gaitā), un, protams, ka neskartā daba tur ir ārkārtīgi skaista. Ātri vien sapratām, ka bez mašīnas 12 dienas Islandē īsti nebūs, ko darīt. Mašīnas īre gan bija vislielākais ar ceļojumu saistītais izdevums, bet, atrodoties uz vietas, pārliecinājāmies, ka šis bija viens no prātīgākajiem lēmumiem. Stopot vai, vēl trakāk, pārvietoties ar riteni Islandes laika apstākļos, kad uz ceļa līst bez apstājas un pūš 60-70 km/h stiprs vējš vai pēkšņi no nekurienes uzvirpuļo maza smilšu vētra, ne tikai nav nekas patīkams, bet var pat izvērsties par bīstamu pasākumu. Nekas, protams, nav neiespējams un stopotājus mēs šur tur pa ceļam redzējām, tāpat kā riteņbraucējus, bet laikam tomēr tas man būtu bijis par traku, jo īpaši ņemot vērā to, ka mums līdzi vedām arī visu iedzīvi dzīvošanai kempingā, sākot ar savu telti, guļammaisiem utt un beidzot ar portatīvo krāsniņu, pārtiku un vēl kaudzi dažādām vajadzīgām (un dažkārt ne tik ļoti) lietām. Lēmums par dzīvošanu teltī tika pieņemts finansiālu apsvērumu dēļ - principā izvēle bija vai nu palikt kempingos teltī un ieekonomēt uz komfortu, vai atteikties no vairākiem pārgājieniem, ko var veikt tikai gida pavadībā un kas gluži lēti nav.. Domāju, ka šī bilde ar ceļasomām (uz diviem cilvēkiem) runā pati par sevi...
























































































































































































































