Kā mēs apskatījām Amsterdamu, netērējot vairāk par 15 eiro dienā?

  • 5 min lasīšanai
  • 9 foto
Pirmais, ko der atcerēties dodoties uz Amsterdamu, ir saprast, ka tā ir viena no apmeklētākajām pilsētām Eiropā. Tūristu šeit ir tiešām daudz. Jābūt gatavam, ka ielas būs pārpildītas ar cilvēkiem, tāpat jārēķinās ar to, ka populārākajās apskates vietās un muzejos nāksies gaidīt rindās, biļetes labāk iegādāties internetā, ietaupot gan laiku, gan naudu. Kad ieradāmies pilsētā, mūs sākotnēji pārņēma neliels kultūršoks, jo tādas tūristu masas vēl iepriekš nebijām pieredzējuši, brīžiem tas, protams, traucē, bet labāk to pieņemt kā faktu un saprast, ka miljoniem citu cilvēku ierodas šeit ar tādu pašu domu kā tu – apskatīt pilsētu, izbaudīt visu, ko tā var sniegt. Pilsēta pārsteidz ar skaisto arhitektūru, brīvo atmosfēru, apskates objektu daudzveidību un, protams, naktsdzīvi.
KUR PALIKT? Sākotnēji cilvēku pūļus tik ļoti neizjutām, jo ieradāmies pilsētā vēlu un naktsmājas ar couchsurfing palīdzību bijām atraduši piepilsētas rajonā ar nosaukumu Amstelvīna (Amstelvenn), kas atrodas 20 minūšu braucienā no centra, šeit mūs savās mājās uzņēma Ēriks no Taivānas. Mums paveicās, jo ātri saņēmām apstiprinošu atbildi un nebija jāsūta daudz vēstuļu potenciālajiem naktsmāju sniedzējiem, tomēr pats Ēriks vēlāk atzina, ka saņem apmēram 30 vēstules dienā, tāpēc, ja vēlies izmantot couchsurfing kā savas naktsmājas, sāc sazināties ar vietējiem laicīgi. Pateicoties couchsurfing, mūsu izmaksas par nakšņošanu – nekādas.
TRANSPORTS Tajā pašā vakarā, kad ieradāmies Amsterdamā, sapratām, ka ar sabiedrisko transportu un kontrolieriem te joki mazi, biļete pie šofera maksā 5 eiro no cilvēka!!! Salīdzinot ar Amsterdamu, mūsu 2 eiro Rīgā tāds nieks vien ir. Ja kontrole pieķer bez biļetes, sods pārsniedz 3 ciparu skaitli, bet ir arī labās ziņas, pērkot braucienus biļešu automātos, tie būs daudz lētāki, tomēr, ja plāno apmeklēt pilsētu vairākas dienas, labāk izvēlēties vienu no diviem variantiem. Pirmais ir iegādāties dienas biļeti par 7.50€, ja pērc vairākām dienām, saņem atlaidi, divas dienas maksās 12.50€, trīs 17€ utt. Otrs variants ir iegādāties plastikāta “OV” karti jeb Nīderlandes e-talonu, pati karte izmaksās 7.50€ un to ir iespējams papildināt, pārskaitot tajā naudu speciālos automātos. Ar šo karti nav jāmaksā par katru braucienu, tā vietā tiek maksāts par nobrauktajiem kilometriem un iekāpšanas maksu, līdzīgi kā taksometros. Šobrīd cena kilometrā Amsterdamas galvenajā sabiedriskā transporta kompānijā ir 0,154€ un iekāpšanas maksa 0,89€, tas gan neattiecas uz nakts transportu. OV karti var izmantot arī kā iepriekš minēto dienas biļeti un tā darbojas visā Nīderlandē, tāpēc, ja plānā ir apmeklēt arī citas pilsētas, šī būs labākā izvēle. Mums paveicās, jo Ērikam bija divas liekas OV kartes, ko varējām aizņemties, ietaupījām 15 eiro. MŪSU PIRMĀ DIENA AMSTERDAMĀ Pirmdienas rīts mūs sagaida ar spožiem saules stariem, kas mums liek sasparoties un pēc iespējas ātrāk doties uz pilsētas centru, jo jau 11.00 esam rezervējuši bezmaksas ekskursiju no SANDEMANs NEW Europe Tours. Pēc 20 minūšu brauciena autobusā, steigšus lecam ārā un dodamies uz Amsterdamas centrālo Dambja laukumu (Dam square), šeit arī ir satikšanās vieta mūsu norunātajai tūrei, cilvēku te ir tik daudz, ka gidi sadala mūs visus piecās grupās, katrā apmēram 20 cilvēki. Mums šoreiz paveicas, tiekam pie gida, kurš pats ir no Amsterdamas, turklāt darbojas arī improvizācijas teātrī, tāpēc paralēli skaidrojumiem par vēsturi paspēj arī izstāstīt pa kādam jokam. Mūsu gidam arī īsteni tradicionāls Holandiešu vārds – Kors.
Ja neesi dzirdējis par bezmaksas tūrēm, tad tā ir ekskursija gida pavadībā, kur tu pats nosaki cenu. Tūres noslēgumā gids sagaida no ekskursantiem dzeramnaudu jeb ziedojumus, tāpēc man nekad nav paticis, ka tās sauc par “bezmaksas” tūrēm jeb no angļu valodas free tours. Mēs gan reti paliekam līdz beigām, tāpēc parasti no maksāšanas izvairāmies. Bet kā jau teicu, šoreiz mums ar gidu tiešām ir paveicies, Kors tūres sākumā mūs vadā pa Amsterdamas vecpilsētu. Nokļūstam pie pasaulē pirmā specializētā prezervatīvu veikala pasaulē – Condomerie, kas atrodas uz vienas no vecākajām ielām pilsētā – Warmoesstraat. Izrādās, ka agrāk šeit pat pārdoti Homēra Simpsona prezervatīvi (doh), kas grupā izsauc smieklu lēkmi. Ieejam iekšā, bet neko pārsteidzošu neatrodam, ja nu vienīgi cenas.
Nākamā pieturvieta – viena no vecākajām pilsētas daļām – slavenais Sarkano lukturu kvartāls. Tiekam brīdināti, lai nefotografējam un nefilmējam, tas ir aizliegts, lai aizsargātu prostitūtas. Ir bijuši gadījumi, kad tūristu kameras tikušas sadauzītas vai iemestas kanālā. Ir 12.00, tāpēc, ienākot kvartālā, redzam vairāk tūristus, nekā pašas sievietes, Kors saka, lai nākam vakarā, tad aina esot pavisam cita. Lēnām staigājam par kvartālu un manām, ka arī jau dienas pirmajā pusē dažas cītīgākās jau strādā. Vienā no skatlogiem redzama 50 gadus veca prostitūta, kura ēd banānu un aktīvi runā pa telefonu, kamēr citā skatlogā, līdzīga vecuma korpulenta dāma vīlē nagus. Zemāk video fragments, kurā Kors stāsta, ko darīs, ja kāds no mums mēģinās uzņemt fotogrāfiju Sarkano lukturu rajonā. Ironiski, ka iepretim prostitūtām atrodas arī vecākā Amsterdamas baznīca – Oude Kerk, Kors joko, ka kādreiz, pirms doties pie prostitūtām, jūrnieki baznīcā pat varēja izsūdzēt grēkus priekšlaicīgi. Ņemot vērā, ka tieši kvartāls ir iemesls, kāpēc daudzi tūristi dodas uz Amsterdamu, tajā ir izveidots Prostitūtu informācijas centrs (Prostitution Information Center), kurā bezmaksas var uzzināt informāciju par prostitūcijas vēsturi un citiem interesējošiem jautājumiem. Centru izveidojusi sieviete, kura pati kopš 16 gadu vecuma ir bijusi prostitūta. Tālāk apskatām Rembranta dzīves vietu, vienu no šaurākajām mājām Amsterdamā un Holandes Austrumindijas kompānijas mītnes vietu, ko Kors sauc par kapitālisma Meku. Ne velti pilsētas neoficiālais sauklis ir – ja tas ir labi biznesam, tas ir labi Amsterdamai. Tas izskaidro gan marihuānas, gan prostitūcijas legalizēšanu, jo kā viens, tā otrs bizness ievērojami papildina arī valsts kasi.
Uzzinām par tradicionālo Amsterdamas uzkodu – svaigu siļķi ar marinētiem gurķīšiem un sīpoliem, un drīz vien arī mums sāk gribēties ēst, tāpēc nolemjam tūri pamest. Kors kā reiz nolemj izsludināt pārtraukumu, bet vēl steidz dot padomus. Ja Amsterdamā esam ieradušies, lai pīpētu zālīti, tad labāk doties uz muzejiem un otrādāk, muzeju vietā arī pamēģināt marihuānu, lai pārsteigtu paši sevi. Tāpat mums iesaka izvairīties no braunijiem, kuri iedalās divos veidos: vai nu nav iedarbības, vai arī iedarbība ir pārāk liela. Brauniji mūs šoreiz neinteresē, tāpēc steidzamies uz slavenāko frī kartupeļu ēstuvi Amsterdamā, 1887. gadā dibināto – Vlaams Friteshuis Vleminckx. Esam dzirdējuši, ka reizēm šeit rindā ir jāstāv pat 30 minūtes, bet mums paveicās – 10 minūšu laikā tiekam pie labākajiem frī kartupeļiem, kādus jebkad esam ēduši, samaksājot vien nieka 5 eiro.
Pilniem vēderiem nolemjam, ka laiks apskatīt arī citus slavenus tūrisma objektus. Mūsu ceļš mūs aizved līdz I am Amsterdam zīmei, bet ak vai! Vai šeit ir visi pasaules tūristi? No visām pasaules malām cilvēki steidzas pie zīmes, lai tikai nofotografētos ar slaveno burtu kombināciju. Trakums!
Izbaudot silto laiku, pamājam blakus esošajam Van Goga muzejam un nesteidzīgi mērojam ceļu uz Vondel parku. Pa ceļam konstatējam, ka Amsterdamā velosipēds ir karalis. Praktiski katrs otrais pilsētas iedzīvotājs pārvietojas ar šo transportlīdzekli. Vislielāko izbrīnu mums izraisa, ka diezgan daudzi velosipēdisti ignorē gājējus un turpina traukties uz priekšu, neraizējoties, ka kādu neuzmanīgāku gājēju varētu “aizķert” ar savu braucamrīku. Rīta ekskursijā noskaidrojām, ka Amsterdamā ir vairāk velosipēdu, nekā iedzīvotāju, pēc mūsu gida teiktā, viņam un daudziem citiem pilsētas iemītniekiem mājās ir vismaz 3 riteņi – viens lēts, pēc iespējas neglītāks ikdienas vajadzībām, lai to neviens nevēlētos zagt, otrs dārgāks, šikāks un modernāks garākiem pārbraucieniem un brīvdienām un trešais ir rezerves, ja nu pirmo nozog. Velo infrastruktūra pilsētā ir augstā līmenī, turklāt kas interesanti, pa velo joslām var pārvietoties arī rolleri un mazas automašīnas.
Ierodoties parkā, dzirdam regeja mūziku, cilvēki atpūšas un bauda zaļo zālīti, gan parka, gan to otro Arī mēs nolemjam atpūsties kādu laiciņu, jo esam noguruši no ilgās staigāšanas. Jāatzīst, ka šajā parkā var lieliski noslēpties arī no pilsētas un velosipēdu gūzmas, jo parka laukums ir plašs un cilvēki cits citam netraucē.
Ātri vien pienāk dienas otrā puse un vakarā esam sarunājuši pavadīt laiku ar Ēriku, tāpēc mūsu ceļš mūs ved atpakaļ uz centru, bet šoreiz ne vairs uz apskates objektiem, bet saldējuma medībās. Jau atkal izbrīns – nekur nevaram atrast vienu saldējuma iepakojumu, pērc kasti vai izteic bez saldējuma. Šķiramies no 2,50 eiro un rezultātā esam tikuši pie kastes ar Snickers saldējumiem Raksta turpinājumu lasi mūsu blogā : https://together2travel.wordpress.com/2016/11/26/ka-mes-apskatijam-amsterdamu-neterejot-vairak-par-15-eiro-diena/ Jaunumiem seko FB lapā: https://www.facebook.com/togethertwotravel/


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais