Pirmā diena stopējot, esi sveika Amsterdama!

  • 3 min lasīšanai
  • 3 foto
Hmm, kas tā par smaržu? Izrādās, kamēr mēs saldi guļam, Elīzas dzīvokļa biedrene Sāra jau ir piecēlusies un sākusi gatavot brokastis. Gribam steigties palīgā, bet meitene tikai atsaka, ka neko daudz jau nevajag palīdzēt, viss jau tūlīt būšot gatavs. Mirkli vēlāk pa durvīm iesteidzas iepriekšējā vakarā redzētā Elīzas otra dzīvokļa biedrene Anna ar svaigi ceptām maizītēm rokās. Viņa izrādās strādā beķerejā un katru reizi, darbam beidzoties, savā īpašumā var iegūt visu, ko klienti neizpērk. Mēs kā reiz esam gatavi brokastīm, tāpēc daudz nekavējamies un ķeramies klāt. Svaigas maizītes, apelsīnu sula, kafija un citi gardumi. Brokastojot noskaidrojam, ka Sāra Potsdamā strādā par angļu valodas skolotāju, bet Anna tāpat kā Elīza vairāk aizņemta ar studijām. Pašas kaučsērferus neuzņem, bet jau pieradušas, ka viņu dzīvoklī ik pa laikam viesojas kāds Elīzas drauga – Jana aicināts ceļotājs. Meitenes arī mums stāsta par kādu smieklīgu atgadījumu, kad viens puisis ieradies vēlu un dzīvoklī notikusi ballīte. To, ka viņš ir couchsurfing viesis visi sapratuši tikai no rīta, kad puisis atrasts guļam saldā miegā uz viesistabas dīvāna.
Varētu ar Sāru un Annu papļāpāt vēl kādu laiciņu, tomēr, ja gribam šodien nokļūt Amsterdamā, ir pēdējais laiks sākt stopēt. Pateicamies par lielisko uzņemšanu un atvadoties meitenēm uzdāvinam magnētiņu ar Rīgas ainavu un latviskās lentītes, ko turpmāk dāvināsim arī citiem ar CouchSurfing palīdzību iepazītajiem cilvēkiem, kuri gatavi mūs uzņemt savās mājās. Sakām meitenēm atā un dodamies uz stopēšanas vietu – degvielas uzpildes staciju apmērām 20km attālumā no Potsdamas, kas atrodas uz autobāņa A2, tas ved taisnā ceļā uz Hanoveri un turpat jau ir arī Nīderlande. Lai nokļūtu bezīntankā noriskējam un braucam autobusā pa zaķi, jo teorētiski biļeti var nopirkt arī autobusā esošajā biļešu automātā, ja nu kontrole iekāptu, izliktos, ka vēl pērkam biļeti. Par laimi kontrole tā arī neiekāpj un nonākam līdz mazam ciematam ar nosaukumu Mihendorfa, vēl tikai atlicis noiet nieka 600 metrus un varēsim sākt mūsu stopēšanas gaitas!
Nonākot degvielas uzpildes stacijā sākam jautāt cilvēkiem, vai viņi nevar mūs aizvest. Nekas sarežģīts. Dodos pie pirmā šoferīša un jautāju: “Hi, Are you going to Netherlands? Can you give us ride? “ Viss jau būtu labi, tikai šī ir mana pirmā reize, kad stopēju ārpus Latvijas, un arī tad nostopēju vien pārdesmit kilometrus, kad man bija 16 gadi, lai aizbrauktu pie draugiem uz ballīti, tāpēc neizpaliek arī neērtā sajūta, kas pazīstama visiem, kas kaut reizi ir stopējuši. Šķiet, ka to jūt arī šoferītis, kurš gan uz Nīderlandi nebrauc, bet iespējams var pavest kādu gabaliņu uz priekšu. Izrādās, ka arī viņam šī ir pirmā saskarsme ar stopētāju, tāpēc saka, lai es pagaidot, kamēr viņa draudzene nopērk kafiju, esot jāpajautā viņas domas. Minūtes iet, bet draudzene nenāk. Muļķīgi stāvam viens otram pretim nesaprašanā, ko darīt un pārmijam frāzes par laikapstāķļiem, ko beidzot pārtauc Mārtiņš. Nesaprašanā,kāpēc es vēl runāju ar to pašu šoferi, viņš jau ir sarunājis divus draugus, kuri mūs aizvedīs līdz Hanoverei. Hitchwiki norādītā vieta patiešām strādā, nepilnu 20 minūšu laikā atrodam mašīnu. Dīvaini neērti nedrošā sajūta arī ilgi neturpinās, vēlāk jau sapratu, ka, ja cilvēks negrib vai nebrauc konkrētajā virzienā, nav ko daudz gaidīt uz atbildi un jāiet jautāt nākamajam. Pirmā stopēšanas pieredze kā nekā, piedosiet taču?
Izstāstam šoferim un viņa draugam par mūsu plāniem, pārmijam dažus vārdus un turpinājumā vērojam vasarīgo ainavu aiz loga līdz beidzot nokļūstam nākamajā vietā, šoreiz daudz mazākā benzīntankā aiz Hanoveres. Pamājam ardievas puišiem un sākam “medīt” mašīnas ar Nīderlandes numuriem. Ņemot vērā, ka pirmo mašīnu nostopēja Mārtiņš, man āķis lūpā, jo es arī gribu kādu nostopēt. Dīvainā sajūta ir gandrīz pavisam prom un šoreiz man paveicās! Pāris no Nīderlandes nolemj mums izlīdzēt. Līdz Amsterdamai gan nebrauc bet kādus 250km apsola mūs pavest. Ceļš ir ilgs, be mēs ātri atrodam kopīgu valodu. Sākam stāstīt no no kurienes esam, kāpēc ceļojam, ar ko nodarbojamies Latvijā, ceļojuma ilgumu, kā arī sākam runāt par dzīvi Latvijā un Nīderlandē. Uzzinām, ka Nīderlandē minimālā mēneša alga ir 1200 eiro, tāpēc, izdzirdot par mūsu 370 eiro, viņiem iestājās mērens šoks, kuram seko jautājums: “ tad jau dzīve arī Latvijā arī ir ļoti lēta?” Jāsaka, ka arī turpmākajos piedzīvojumos sākam pierast, ka cilvēkiem patstāvīgi ir šoks par Latvijas algām. Tomēr ne jau par negatīvo vien runājam, tikpat pārsteigti viņi ir uzzinot par Dziesmu un Deju svētkiem. Sarunājoties nemaz nepamanām, ka sāk līt lietus, kas mūsu sarunu arī pieklusina. Sāk arī lēnām satumst un jūtam, ka drīz jau jākāpj ārā, jo šķērsojam Nīderlandes, Vācijas robežu. Tā arī notiek un pēc kāda brīža apstājamies benzīntankā, kas atrodas vien 100km no Amsterdamas. Pilno rakstu lasi blogā: Together2Travel - https://together2travel.wordpress.com/2016/11/17/pirma-diena-stopejot-esi-sveika-amsterdama/ Mūsu Eiropas - stopēšanas piedzīvojumiem seko līdzi arī šeit https://www.facebook.com/togethertwotravel/


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais