Pirmā pieturvieta - Berlīne!
|
Austra Pleša
|
Mēs esam Mārtiņš un Austra, mūsu stāsts aizsākās, kad satikāmies Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, kur studējām komunikācijas zinātni. Jau teju divus gadus ik dienas kopīgi dodamies pretī jauniem piedzīvojumiem un izaicinājumiem. Šobrīd mēs gandrīz 4 mēnešus apceļojam Eiropu ar stopiem, praktiski bez naudas, paļaujoties vien ar ceļā sastapto cilvēku viesmīlību, kā arī izmantojot dažādas platformas, kā CouchSurfing un Workaway.
Uzsākot mūsu stopēšanas maratonu, 29. jūlijā, mūsu pirmā pieturvieta bija Vācijas galvaspilsēta - Berlīne. Par to, kā mums tur gāja, lasi šajā rakstā
Patīkams satraukums, prieks un vēlme ātrāk apskatīt jaunas vietas ir izjūtas, kas pazīstamas katram ceļotājam, tuvojoties izvēlētajam galamērķim. Es nekad iepriekš nebiju bijusi Berlīnē, bet Mārtiņam tā jau bija otrā reize, viņam atkal redzēšanās prieks, man jauna pilsēta ko atzīmēt apceļoto sarakstā. Lidmašīnai nosēžoties Berlīnes lidostā, vēl neticējām, ka Latviju neredzēsim pāris mēnešus, galu galā, vēl pirms pāris stundām sēdējām sastrēgumā, braucot uz lidostu. Lai nu kā, lidojums bija beidzies un bija laiks iepazīt mūsu pirmo pieturvietu – Vācijas galvaspilsētu – Berlīni!
Par naktsmājām Berlīnē saucam mūsu draugu Matiasa un Liānas dzīvokli, uz kuru arī dodamies pirmo, lai noliktu smagās somas. Dzīvoklī gan ilgi neuzkavējamies, jo ir dienas otrā puse, daudz nedomājot, ejam uz tuvāko sabiedriskā autobusa pieturu, lai mērotu 15 minūšu garo braucienu līdz centram.
Kā pirmo apskates vietu izvēlamies Berlīnes mūra apskati. Pilsētā ir vairākas vietas, kur to var izdarīt, bet mēs atrodam daļu fragmenta pie vietas, kur kādreiz atradās amerikāņu robežas kontrolpunkts “Chekpoint Charlie”, varbūt sagadīšanās, bet turpat blakus atrodas ne mazāk amerikāniskais McDonalds. Par attiecīgu samaksu, iespējams nofotografēties ar formās tērptajiem “robežsargiem”.
Berlīnes mūra daļai kā bites apkārt siro tūristi, meklējot labāko vietu, kur nofotogrāfēties. Sacīts darīts, iespraucoties starp mūra abām sienām un izvairoties no saskarsmes ar aplīmētajām košļējamajām gumijām, viena no populārākajām tūristu bildēm ir tapusi. Juhū!
Tālāk mūsu ceļš ved uz “Sony centru” (Sony Center), bet pa ceļam apskatām vienu no iepirkšanās centriem, kas atgādina mūsu pašu Galeriju Rīgu. Mēģinam neizkrītoši vērot arī vietējo iedzīvotāju daudzveidīgos stilu un ik pa mirklim sajūtamies kā nonākuši “Fashion week” ietvaros. Nebrīnamies, kāpēc Berlīni ir iemīļojuši tik daudz mākslinieku, atmosfēra ir brīva un nepiespiesta.
Pāri ielai arī izveidota “zvaigžņu aleja”, kurā savas zvaigznes nopelnījušu zināmākie vācu kinematogrāfa pārstāvji.
Tālāk mūsu ceļš ved uz holokausta memoriālu. To veidojis amerikāņu arhitekts Pīters Aizenmans un viņa izmantotais dizaina risinājums ir visai neierasts. Laukums sastāv no dažāda augstuma betona tainsnstūriem, kuri novietoti ieplakā viens otram paralēli kolonnās. Lai gan pamatnes reljefs iet dziļumā, no malas skatoties liekas, ka taisnstūri izvietoti uz līdzenas virsmas. Grūti to aprakstīt, vieglāk apskatīt dzīvē. Ja šeit dodas ar bērniem, tad labāk tos turēt pie rokas, jo īslaicīgi var arī apmaldīties, esot memoriālā centrā, sajūta ir kā labirintā. Šī ir unikāla piemiņas vieta, ko katrs interpretēs, kā māk.
Raksta turpinājumu lasiet mūsu blogā: https://together2travel.wordpress.com/2016/11/10/pirma-pieturvieta-berline/