Pārgājiens apkārt Annapurnai: 12. pārgājiena diena – sķērsojam Thorong La pāreju 5416 m augstumā!
|
Una Baufala
|
Raksts pārpublicēts no unaspasaule.lv. Visus Nepālas pārgājiena rakstus lasi te - pārgājiens Nepālā, 2016.
Thorung Phedi – Thorung La Pass – Muktinath; gājiena ilgums aptuveni 11 stundas, ieskaitot pauzes.
Thorung Phedi – 4450 augstuma metri; Thorung La Pass – 5416 augstuma metri; Muktinath – 3760 augstuma metri.
Pa pusei nosaluši pamostamies 4:15 no rīta. Vēl ir tumšs. Gulēts slikti, jo ir gan auksti, gan augsti, ha! Šī ir pirmā nakts, kad Kaspars uzvelk adītās zeķes. Bet tik un tā viņa kājas tā īsti līdz galam netiek pie sasilšanas. Līzīgi ir ar mani.
Naktī mostamies vairākas reizes, teju vai ik pēc stundas. Jūtamies dīvaini augstuma dēļ. Nedaudz reibst un sāp galva, ir nelaba dūša. Nekas traks, tikai nedaudz.
Pamodušies esam, izvēlušies no gultas esam. Ejam brokastīs. Šorīt ēdam vārītas olas un kanēļa bulciņas. Tās ir tik milzīgas, ka es pusi neapēdu. Paprasām maisiņu un noglabājam vēlākam laikam.
Kamēr brokastojam, ārā ir palicis gaišāks. Ir pieci no rīta. Fonā smuki laistās sniegots kalns. Tas ir žilbinoši balts un saules apspīdēts.
Vakar pie vakariņu galda kādi gājēji ar gidu plānoja iešanu uzsākt jau trijos no rīta! Es tiešām nezinu, cik tas ir pareizi, jo tomēr taka šeit nav pārāk droša. Var krist un slīdēt akmeņi. Visu laiku jāuzmanās, jāskatās pa malām…
Sākam iet 5:20. Kāpēc tik agri? Jo šī diena būs ļoti gara – sākumā mums ir jātiek līdz Throung High Camp (4925 m). Tas aizņems stundu pusotru. Tad pēc tam jāturpina ceļš uz Thorung La pāreju (5416 m). Ar to gājiens nebeigsies – tad ir jāturpina ceļš uz leju, uz Mukinath (3760 m). Ja būsim dikti noguruši, tad ir iespēja palikt pa nakti arī pirms Muktinath – Chaharu Phedi (4172 m). Tā saka gan karte, gan ceļvedis. Bet mēs jau, protams, centīsimies tēmēt uz Muktinath.
Vēl viens iemesls, kāpēc jāsāk agri – laikapstākļi Thorung La apkārtnē visbiežāk vislabākie ir tieši līdz 11-12. Tad vējš var pieņemties spēkā [ļoti stipri], var pat snigt. Pirms doties ceļā, dzirdējām, ka kāds runāja, ka šodien pat ir paredzams sniegs tur, augšā. Br.
Lasot ceļvedi un klausoties citus, saprotam, ka šis gājiens aizņems vismaz 10 stundas. Ja ne visas 12. Kartē norādīts, ka no Thorung Phedi līdz Muktinath ir 8,5 stundu ilgs gājiens. Kartei nu gan mēs vairs neticām.
Eju un vājumu nejutu. Ne sāp galva, ne nav nelabuma. No paša rīta pamostoties, jūtos dīvaini. Tagad vairs nē. Bet… gan man, gan Kasparam sāp vēders. Man – droši vien no ikdienišķas pārēšanās. Kasparam – gastrīta saasinājums. Nekādas caurejas, nekādas saindēšanas. Vairākkārtēja ilgtermiņa ceļošana mūsu vēderus ir pataisījusi daudz maz izturīgus pret visādiem nelabiem baciļiem.
Kasparam nav atbilstošu zāļu, beigušās. Izdzer to, kas ir. Uz kādu laiku palīdz. Citreiz – nekur bez “gastrīta zālēm”!
Vakar palasījām ceļvedi. Tāpēc zinām, ko šodien gaidīt pa ceļam.
Gājiens uz Thorung High Camp ir smags – jārāpjas stāvā kalnā. Vēders ik pa laikam iesmeldzas. Gaiss ir retināts, elpot nav pārāk vienkārši. Akmeņi mētājas pa kājām, kājas ļogās. Nekas nav labi. Besī. Varbūt jāmetas četrrāpus un miers? Tik kauns, ka kāds redzēs. Ja nu kalniem ir acis, ko?
Ak jā, kā arī jāskatās pa malām, jo te mēdzot krist akmeņi.
Man liekas, ka līdz Thorung High Camp būs jākāpj ilgāk nekā visi apgalvo (stunda – pusotra), bet nē. Es šoreiz velkos tik pat lēni, cik pārējie. Vai arī – visi pārējie velkas tik pat lēni kā es. Vai atkal – es eju tik pat ātri kā citi. Ej nu sazini, kā lai pareizi pastāsta. Kārtējo reizi priecājos, ka es nopirku nūjas. Tās man ļoti palīdz iet augšā (velku sevi augšā, kad vairs nav spēka) un noturēties uz nelīdzenas virsmas.
Pusotra stunda ir pagājusi, un es esmu izbrīnīta, kad acu priekšā ieraugu viesu māju un ēstuvi. Esam High Camp – 4925 metru augstumā!
Te arī manas mokas beidzas kā ar nazi nogrieztas. Izdzeram tēju, atpūšamies minūtes 10. Pārāk ilgi nē, jo vēl tāls ceļs ejams – uz augšu un tad uz leju.
Kaspars, maksājot par tēju, mēģina samainīt 1000 NPR banknoti, taču darbinieks prasa sīkāku naudu. Sīkāka nauda mums ir, bet Kaspars skaidro, ka to vajadzēs augstāk, tējas namiņā neilgi pirms Thorung La pārejas. Tur tak’ nebūšot viegli samainīt. Darbinieks mums paskaidro, ka tējas namiņa tur vairs nav (vai arī ciet). Nu neko, nav jēgas pataupīt sīceni. Lai jau ņem.
Kad atsākam iet, vēdersāpes pāriet un arī kopumā vairs nejūtos tik nogurusi. Kādu laiku vēl jārāpjas stāvā kalnā, bet tad jau drīz vien, pie kaut kādas būdas, sākas serpentīns, kas mierīgi lokās uz augšu, uz Thorung La pāreju.
Tiklīdz, kad es sajūtos labi, Kaspars sāk justies švaki. Vēl vairāk sāp vēders. Nu neko, jāvelkas tik vien tālāk. “Jātiek otrā pusē. Nemocīsimies, ejot to pašu gabalu atpakaļ,” Kaspars mokoties spriež.
5200 metru augstumā jūtos pārsteidzoši labi. Eju normālā tempā, ik pa laikam piestāju paelpot (maz gaisa) un pagaidīt Kasparu. Viņš mudina iet uz priekšu, neapstāties un negaidīt viņu, bet es nepiekrītu.
Balti kalni, brūni kalni, balti kalni, brūni kalni, pelēki kalni, akmeņi lieli, akmeņi mazi. Augu nav. Tā es raksturotu šīs dienas ainavu. Man patīk. Apkārtne ir tuksnešaina, nemīlīga un mežonīga, toties skaista.
Diezgan bieži piestājam, apsēžamies. Ir brīži, kad Kaspars apstājas ik pēc dažiem soļiem, jo viņam tiešām iet grūti.
Kad esam pavisam tuvu pārejai, mūs panāk divi vācu gājēji. Turpmāk turamies kopā.
Kasparam iet grūti un tāpēc viņš nevar sagaidīt, kad būsim augšā, lai beidzot varam iet lejā. Man, savukārt, ir savādāk – esmu pārsteigta, kad nonākam pašā augšā. Tas viss notiek tik ātri!
Mēs jau esam ļoti tuvu. Laikam. Pa kreisi [ļoti, ļoti tuvu] redzam sniegotu kalnu. Un tad jau pa gabalu pamanām lūgšanu karodziņus! Grāmatā lasījām, ka Throun La pāreja ir dekorēta ar karodziņiem. Tad jau pavisam tuvu! Vācu puisis paskatās savā pulkstenī, kurš rāda arī augstumu virs jūras līmeņa. Arī viņš apstiprina, ka nu jau esam ļoti tuvu. Vēl 50 augstuma metri! Pielieku soli, bet tad atkal palēninu gaitu. Steigties nedrīkst, augstu kalnos esam tak’!
Esot augšā paskatāmies apkārt, safočējamies. Atpūšamies. Un ejam lejā. Mēs pirmie, tad pēc kāda laika mums seko vācieši. Turpmāk viņus redzam bieži. Vai nu viņi mūs panāk, vai nu mēs viņus panākam. Ir brīži, kad ejam kopā.
Priecājamies, ka tik agri sākām iet. Augšā bijām tieši laikā (ap 11), kad vēl bija labs laiks. Kad sākām kāpj lejā, ātri apmācās un vējs arī pieņēmās spēkā.
Kāpiens lejā man liekas nogurdinošs, bet ne tik ļoti kā par to izteicās daži cilvēki. Pēc kādas stundas pusotras ieraugām skaistu skatu – tādu kā oāzi. Pilsēta, un ap to ir zaļš pleķis. Iteresanti. Zaļums ir tikai apkārt pilsētai.
Kasparam vēl aizvien iet grūti, tāpēc viņš izdomā piestāt uz pusstundu un apguļas zālē. Turpat blakus atpūšas vācieši. Es aizeju pajautāt, cik lielā augstumā atrodamies. Viņiem ir tas pulkstenis, atceraties?
Uhh, vēl 900 augstuma metri ko kāpt lejā līdz Muktinath. Tas aizņems vēl vismaz pāris stundas. Augstuma starpība starp pāreju un Muktinath ir 1,6 km.
Kamēr Kaspars atpūšas, no kalna pretējā pusē nolaižas kalnu kazas. Pāris kazas drāžas lejā lielā ātrumā un pat apmet kūleņus! Wow!
Nu, tā arī ejam lejā. Nekas īpašs nenotiek. Kaspars, par laimi, sajūtas labāk pēc atpūtas.
Esam nonākuši līdz Chaharu Phedi 4172 m augstumā. Gandrīz paejam garām visām ēstuvēm, bet pie pēdējās apstājamies un pārdomājam. Uzēdīsim šeit kaut ko. Tā kā Kasparam nav īsti labi ar vēderu, viņš ēd dārzeņu zupu. Es sastādu kompāniju. Nav īsti barojošs ēdiens, bet nu…
Tā kā jūtamies labi, turpināsim iet tālāk, uz Muktinath. Ēstuvē mums saka, ka kāda pusotra stunda vien jāiet.
Noejam līdz tiltam. Tur kāds gudrinieks ir uzskricelējis – “Sticks are for pricks!” Haha, asprātis.
Muktinath! Esam pieveikuši smago gājienu! Esam bijuši uz Thorung La pārejas! Viss ir forši!
Ejam iekšā pirmajā sakarīgajā [pēc paskata] viesu mājā. 300 NPR par istabu ar privāto vannasistabu! Pa krānu tek karstais ūdens un tas ir bezmaksas! Ahā, un pods ir parastais, ne aziātu. Cik savāds veidojums, ha!
Tik forši ir nomazgāties karstā dušā un izmazgāt zeķes, apakšveļu un maikas! Pārējam gan vēl jāpaciešas un jāpasmird vēl dažas dienas, kamēr tiekam līdz Pokharai.
Ēstuvē ēdienu izvēle ir vēl lielāka nekā citur kalnos! Te ir pieejama arī gaļa, kuru mēs tik un tā neēdam. Esam atraduši no tās.
Un ēstuvē satiekam daudzus mūsu biedrus – Kamilu, Gabriēlu, amerikāņu meitenes un viņu draugu. Ahh, cik jauki! Esam priecīgi!
IZMAKSAS
Brokastis: Divas kanēļa bulciņas – 540 NPR, divas melnās tējas tases – 140 NPR, divas vārītas olas – 220 NPR. Pārtraukums High Camp: Divas ingvera tējas tases – 180 NPR. Pusdienas Chaharu Phedi: divi dārzeņu zupas šķīvji – 440 NPR, ingvera tējas kanna – 310 NPR. Vakariņas Muktinath: dārzeņu un nūdeļu zupa – 270 NPR, ķiploku zupa – 240 NPR, sēņu pica – 390 NPR, piparmētru tējas kanna (nu ļoti garšīga tēja!!!!!!!) – 410 NPR. Naktsmājas: 300 NPR. Karsts ūdens un WiFi bezmaksas.