Polija 2011

  • 6 min lasīšanai
  • 152 foto

Pirmā lielākā pietura ceļā uz Poliju ir Kauņas Mega Mall, kur izlokam kājas un apskatām milzu akvāriju.

Pie Varšavas Zoo esam no paša rīta. Un mūs jau sagaida stāvvietas vīriņš, kurš piesakās arī par mašīnas pieskatītāju. Pēc tam kā balvu no mums saņem šprotu bundžu, jo zlotu mums vēl nav. Prombraucot no Zoo izrādās, ka vīriņš ir bijis tīri noderīgs, jo pie Zoo ir milzīgas mašīnu rindas, un bez vīriņa šeit iestātos haoss, un mēs nebūtu tikuši ārā no stāvvietas. Zoo ir diezgan plašs un paiet diezgan liela dienas daļa līdz pagūstam to apskatīt. Varšavas zooloģiskais dārzs aptver 100 ha lielu platību un tajā mitinās 5000 dzīvnieku- 500 sugas un daudzas no tām ir unikālas.

Tālāk dodamies uz Vilanovas pili. Pa ceļam viena no mājām atgādina Prāgas māju dejotāji.

. Vilanovas pils komplekss ietver sevī pili ar parku un baznīciņu ar zvanu torni.

Dodamies vakara pastaigā uz pils parku. Biļešu automātā atrodam, ka kāds ir nejauši atstājis ieejas biļetes pils parkā. Izmantojam šo iespēju un apskatām parku. Parks ir liels. Sevišķi iespaidīgs liekas koku cirpums upītes malā kā tādas stāvas zaļas sienas.

Nākošajā rītā ir svētdiena , un dodamies izmantot bezmaksas iespēju: svētdienās Vilanovas pils apskate par brīvu. Nu tā patiešām ir grezna gan no ārpuses, gan no iekšpuses kā jau karaļa pils, būvēta priekš karaļa John III Sobieski.

Nākošā Varšavas piedāvātā bezmaksas iespēja svētdienās – Warsaw Upising muzeja apskate ir par brīvu. Tādēļ dodamies uz to. Šajā muzejā mūs interesē galvenokārt skatu tornis, no kura paveras skats uz Varšavu. Muzejā var apksatīt par 3D formāta filmas par karu un drupām, bet rindas ir milzīgas, kaut arī ir divi kino. Viens pat izvietojies vecā lidmašīnā. No torņa mums paverās skats uz Varšavas augsceltnēm, arī uz Waršavas trade Tower - 208m, otru augstāko ēku Polijā.

Un tad jau pēc tam arī Varšavas Karaļa pils svētdienās par brīvu. No ārpuses kaut arī ne tik izcila kā Vilanovas pils, bet toties no iekšpuses ļoti grezna. Blakām pilij izvietojusies Zigismunda III piemineklis, kurš 1596.gadā Polijas galvaspilsētu pārcela no Krakovas uz Varšavu. Turpat blakām atrodas arī vecpilsēta.

Vakarpusē dodamies uz lielveikalu Zelta terases ar īpatnēju stikla jumtu un blakus esošo Rock Cafe ar pasaulslavenu mūziķu atribūtu izstādi.

Nākošajā rītā dodamies uz Varšavas Kultūras un Zinātnes pili. Tā pamatne ir milzīga ar garām izvietotām statujām un milzu kolonnām. Pašlaik tūristi to izmanto arī kā skatu torni, no kura paverās plašs skats uz Varšavu. Kultūras un Zinātnes pils ir ēka Varšavā, augstākā ēka Polijā un astotā augstākā ēka Eiropas Savienībā. Torņa spices augstums – 237 metri, torņa jumta augstums 188 metri. Iespaidīga celtne.

Tālāk seko Lazienki pils un parka apskate. No sākuma pils būvēta kā pirts uz mākslīgas salas, bet karalis Stanisław August Poniatowskin to vēlāk pārbūvē kā privāto rezidenci. Pils ir ļoti gaiša ar lieliem logiem, skulptūrām un gleznojumiem. Ļoti grezna. Tai pieguļ plašs parks, pa kuru pastaigājās pāvi, dažādas pīles un pie cilvēkiem pieradušas vāveres. Ūdenī peldās milzīgas izbadējušās karpas. Parka vienā malā atrodas rožu ieskauts klasiskās mūzikas piekritēju Šopēna piemineklis, kurš izcēlās ar sevišķu klavieru virtuozu spēli. Varšava ir šī komponista dzimtene. Diemžēl pils pirmdienās ir ciet, tādēļ dodamies tālāk uz Vroclavas pusi. Pili pēc tam apskatām atpakaļceļā. Jāpiemin, ka Lazienki pils apskate otrdienās ir par brīvu. Par brīvu otrdienās ir arī nacionālā muzeja apskate.

Nākošajā rītā dodamies uz Vroclavu. Vroclavas Zoo izceļas ar dažādu zvēru pārbagātību, ka ir ko turēt. It sevišķi, ja dažas dienas atpakaļ bija jāapskata Varšavas Zoo. Nu ārprātīgs daudzums. Uz to paiet gandrīz visa diena. Jo šis zoo ir lielākais Polijā -31,3 ha, dibināts 1865. gadā. Šeit atrodas 5300 dzīvnieku, 680 sugu.

Pēc tam turpat blakām Zoo atrodas muzikālās strūklakas, kas izvietojušās stadiona lieluma dīķī. Ik stundu notiek strūklaku muzikālais priekšnesums, bet vakarā, sākot no 21:00 10 minūšu garais muzikālais krāsu šovs. Turpat netālu ir arī izvietojies japāņu dārzs ar maziem kociņiem, akmeņiem, tiltiņiem un ūdenskritumiem. Arī blakām atrodas UNESCO sarakstā ierakstītā Simtgades zāle vai bijušais Tautas nams, kas celts 20 gs. sākumā postmodernisma stilā no betona. Pašlaik tur atrodas sporta zāle, kur notiek sacensības.

Laiku kavējot līdz strūklaku vakara šovam, dodamies apskatīt vecpilsētu. Apskatām savdabīgo apaļo māju Rotunde, kur atrodās gleznu galerija. Vecpilsētā kā savdabīga atrakcija ir spēle: atrodi rūķīti, kuri izkaisīti pa visu vecpilsētu, atliek tik uzmeklēt. No Elizabetes bazilikas skatu torņa paveras plašs skats uz pilsētu. Vecpilsētā valda laba atmosfēra. Noteikti šeit atgriezīsimies vēl kādreiz, lai iepazītu šo pilsētu vēl vairāk.

Un vakarā jau seko strūklaku šovs.

Wambierzyces pilsētiņa tiek dēvēta par Silēzijas Jeruzālemi. Te ir izvietojusies greznā Wambierzyce bazilika, Bētlemes kalns. Bazilikā skulptūru veidā sākas Jēzus dzīves stāsts, kas turpinās pa pilsētiņu un aiziet līdz pat Bētlemes kalna augšai. Var teikt pat diezgan precīzi attēloti šie notikumi ar tā laika tērpiem un iekārtojumu. No tuvumā esošās svētavota akas var uzpildīt sev dzeramo ūdeni.

Tālāk dodamies uz tuvumā esošo Klodzko pilsētiņu, kur izvietojusies milzīga pils ar 600 m garu pazemes eju, diemžēl šoreiz pils apskate nav mūsu plānos, tik pastaigājamies pa tiltiņu, kas tiek dēvēts par Prāgas Kārļa tilta miniatūro analogu un apskatām pili no ārpuses. Šajā pilsētiņā arī noteikti atgriezīsimies, jo laika trūkumā daudz ko neapskatījām, bet šarms un sajūta bija, ka te ir daudz ko redzēt.

Tālāk dodamies uz 22 m augsto Wilzczki ūdenskritumu (N 50gr.13min.45sek. En16gr.45min.32sek.). Ūdenskrituma apkārtne gaumīgi iekārtota: uzbūvēts tiltiņš, skatu platforma.

Tālāk braucam uz Lāča alu. Pabraucam garām urāna raktuvju alām. Šeit kursē raktuvju vilcieniņš, bet mums ir jāpaspēj uz Lāča alas apskati, kas izvietojusies Mala Sniežka nacionālajā parkā. Visapkārt pastaigu takas, burbuļojošas kalnu upītes. Lāča ala nosaukta pēc atrastā šeit lāča skeleta. Arī alu lauvas skelets atrasts ir šeit. Alā novērojami visdažādākie stalaktītu veidi, arī stalagmīti un stalagmāti.

Pēc tam jau seko Gory Stolowe nacionālais parks ar klintīm. Kā pirmās apskatām Bjiala (Baltās) klintis. Tās ir kā atsevišķi klints bluķi, ir arī trepītes, bet salīdzinoši ar citām tagad var teikt, ka nav tik iespaidīgas, bet garantē jauku pastaigu. Iesaku pievērst uzmanību plāksnītes norādēm, jo uz citām ir atzīmēts iešanas laiks, bet uz citām – km.

Tālāk dodamies uz Karlowy ciematiņu.

Šeit ir izvietojusies Szczeliniec Wielkinno Karlowas pastaigu taka. Taka ved pa stāvu kalnu augšup ar lieliem akmeņiem. Augšā izvietojusies suvenīru bode ar ēstuvi. Šeit ir arī jāmaksā, lai izstaigātu pa labirintu, šauru eju,skatu un trepīšu taku. Var teikt, ka šī taciņa ir ļoti laba. Pēc šīs takas izstaigāšanas var sākt jau sajust muskuļu sāpes kājās. Bet šādi staigājot dienu no dienas ar laiku pierod, un pie beigām mēs jau burtiski lidojām pa šīm taciņām.

Pie nākošās pastaigu takas Bledne skaly, nedaudz samaksājot, var uzbraukt ar mašīnu. Mums palaimējās, jo ceļš ir vienvirziena un virziens mainās ik pēc stundas. Arī atpakaļ paspējam laikā. Šeit augšā kājām ir jāiet kādi pieci km. Paši izturīgākie to arī dara. Bet tur augšā arī ir pietiekami ko staigāt, tā kā kāpējiem sanāk krietni vien izstaigāties. Apbrīnojama izturība. Nu šeit ir arī forši: labirinti, šauras ejas, trepītes, skatu vietas. Var nofotografēties pie Krkonošes kalnu gara: veča ar bārdu. Tam ir trīs nosaukumi vācu, poļu un čehu valodā, ka mēli var izmežģīt. Vienkāršākais laikam čehu variants Krakonošs, kura attēls bieži figurē uz vietējo izstrādātaju apaļajām vafelītēm, arī populārs tēls vietējā pasaku folklorā.

Kudowa Zdroj (Kudovazdroja) pilsētiņa ir izvietojusies uz pašas poļu – čehu robežas. Tā skaitās kā kūrortpilsētiņa. Pilsēta jau no viduslaikiem pazīstama ar saviem minerālūdens avotiem. Pilsētiņa pārpilna ar tūristiem. Šeit apskatām galvaskausu kapliču. Kapličas iekšpusē atrodas galvaskausi, kas savākti no Trīsdesmitgadu kara un Silēzijas karos bojā gājušiem upuriem.

Paceļojušies pa Čehiju, atgriežamies Polijā, lai apskatītu Kamienczyka ūdenskritumu - 27m. Kad ierodamies Polijā no Čehijas ir jau pavēls. Un turpat jau ir Kamienčuk (Kamiencyk) ūdenskritums (N 50 gr.48min.50.23sek. En15gr.29min.48.08sek.).Tas ir augstākais ūdenskritums poļu Sudetu kalnos 846 m v.j.l.

No rīta dodamies pie Szklarki ūdenskrituma.

Szklarki ūdenskritums (N 50gr.49min.48.62sek. E 15gr.33min.20.78sek.) ir 13,3m augsts, uz kuru ved pastaigu taka. Ceļš uz to ved gar strauju kalnu upīti, kur mīt ūdensstrazdi.. Arī šeit patīkami, ka apkārtne ir sakārtota, un atrasties šeit ir patīkami. Blakām atrodas hotelis. Droši vien ir patīkami gulēt un pa nakti klausīties ūdenskrituma dārdoņā.

Tālāk dodamies pie Podgornej ūdenskrituma, vērojot Sudetu kalnu ainavu.

Podgornej ūdenskritums (N 50gr.48min.12.24sek. E 15gr.39min.43.66sek.) ir 10,5m augsts. Arī šeit viss ir labiekārtots, patīkami.

Karpač (Karpacz) pilsētiņa ir izveidojusies par kūrortpilsētiņu. No šejienes sākas daudzas dabastakas pa Krkonošes nacionālo parku, kauras uzved arī Sniežka kalnā, kas ir 1602m augsts. Tas atrodas uz Čehijas un Polijas robežas un augstākā kalna daļa atrodas Čehijas pusē. Čehi to sauc par Snežku. Tas redzams no šīs pilsētiņas dažādiem rakursiem. Pilsētiņā ir pilns ar dažādiem suvenīru veikaliņiem un kafejnīciņām. Daļa laika tiek veltīta Wang Karpacz baznīciņas apskatei, kas neticamā kārtā no Norvēģijas pilsētiņas Wang ir atceļojusi uz šo Polijas pilsētiņu. No sākuma Prūsijas karalis to nopirka un aizveda uz Vāciju, bet pēc tam tā nonāca šeit. Ieeja ir par maksu. Uzbraucot pa kalnu uz pacēlāja pusi nonākam pie Karpacz Wild ūdenskrituma, kas ir ūdeņiem bagāts. Tā augstums gan ir tikai nedaudz virs 3m. Ļoti viegli pieejams, jo atrodas šosejas malā.

Kowary pilsētiņā apskatām Silēzijas arhitektūru miniatūrā izpildījumā. Detaļas ļoti precīzi nostrādātas, padomāts pat pie vissīkākās detaļas.

Atpakaļceļā izbraucam caur Varšavu un IMAX kinoteātrī apskatāmies filmu. Mūsu izvēle krīt uz kociņfilmu Harry Potter. Filma ir poļu valodā, un Harijs un Voldermorts staigā sarunājoties un vicinoties ar kociņiem, un samērojoties, kuram labāks kociņš. Bet 3D formāts un lielais ekrāns nodrošina realitātes sajūtu.

Apskatāmies arī rozēm ieskauto Šopēna pieminekli, un izstaigājam Lazienki pili.

Pēdējā diena paiet Bjalistokā: Branicki pils, gājēju ieliņa un bazilika.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais