Latvieši „iekaro” Slovākiju :)

  • 3 min lasīšanai
  • 15 foto
Pēdējā laikā arvien vairāk ceļotāju no Latvijas par savu ceļojuma mērķa zemi izvēlas Slovākiju, arī mēs šogad bijām to skaitā. Pirms došanās salīdzinoši īsajā atvaļinājumā nolēmām pameklēt iespējamos ceļojumu variantus, kurus piedāvā mūsu tūrisma kompānijas, un šķita vilinošs piedāvājums Slovākija – Čehija (ar IMPRO). Šis ceļojuma piedāvājums bija kolorīts, jo programmā ietilpa gan kalni, alas, brauciens ar plostu, gan arī dažādas pilsētiņas un ciemati ieskaitot Prāgu. Slovākija ir brīnišķīga ar tās dabu – kalniem un ielejām, kurus vēl nav pārāk daudz skārusi civilizācija. Braucot pa šaurajiem Slovākijas ceļiem visu laiku fonā ir kalni, kas visu skatienus pievelk ar īpašu magnētismu un laiku pa laikam iznāk garām braukt kalnu ciematiņiem, kuros pārsvarā ir dzeltenīgas mājas ar sarkaniem jumtiem. Redzējām arī Slovākijas lielāko problēmu – čigānus, kuru apmetnes (ja tā to var nosaukt) sauc par čigānu geto, bērneļi daudz – viens par otru sīkāks, pārsvarā skraida ar basām kājelēm un apkārt oriģināla nekārtība. Ceļojumā izdevās izbaudīt kalnos kāpšanas prieku, uzkāpām trešajā augstākajā Augsto Tatru virsotnē „Lomņickoje Sedlo” 2634m, tiesa gan lai tiktu līdz pašai virsotnei braucām ar pacēlāju (un tas no izmaksu viedokļa ir pat lēti – ap Ls 2.50), skats uz apkārtni no šis virsotnes bija vienkārši fantastisks – kalnu ielejas, ezeri, tālumā virsotnes ar sniegiem un tālu fonā ciematiņi ar mājām, kurām visām sarkani jumti. Pati augstākā virsotne Gerlaha smaile apmeklētājiem nav pieejama, bet otra augstākā smaile, uz kuru arī veda pacēlājs (nedaudz dārgāks ap Ls 7) bija tīta miglā, tādēļ šajā Tatru apmeklējumā mēs to „neiekarojām”. Dabas takas Tatros ir plašā izvēlē un ar dažādām grūtības pakāpēm, tā kā būtībā var palikt apmierināts katrs Tatru kalnos kāpējs. Pa ceļam uz virsotnēm straujas kalnu upes ar ūdenskritumiem un dzidru un tīru ūdeni (šo ūdeni varēja dzert, tādēļ mums jau laicīgi tika teikts kalnos ejot neņemt liekas ūdens pudeles līdz). Jaukus iespaidus guvām braucot ar plostiem pa Dunajecu, kas ir Slovākijas un Polijas robežupe. Kopumā nobraucām 10km. Upe samērā mierīga ar nelielām krācēm, kuras kopumā veidoja 30m nogāzi. Bija iespējami arī garāki braucieni – 15km, bet grupas vadītāja mums pavēstīja viltību, ka labāk izvēlēties īsāko līdz ar to arī lētāko braucienu Ls 4.30, jo šis ceļš uzreiz ieiet kalnu ielejās, kur pavērās aiz katra pa upi nobrauktā līkuma fantastiski dabas skati ar kalnu virsotnēm, klintīm un mežiem. Mūsu ceļojumā bija ietvertas gan Dobšinskas ledus alas, gan Stalaktīta alas. Ledus alās mūs patīkami atvēsināja vēsais -5c gaiss, kur noteikti vajadzēja uzvilkt kādu siltāku apģērba gabalu. Alas bija lieliskas, nu gandrīz kā pasakā par Sniega karalieni, viss ledū mirdzošs un izgaismots. Stalaktīta alās nogājām 3km, nokāpjot 80m dziļumā, alās bija ļoti dzidras upes un burtiski sterils gaiss. Uzzinājām, ka stalaktīti ir dzīvi radījumi, kuri spēj augt tikai tumsā un lielā mitrumā, tādēļ šajās alās bija liels mitrums un aiz mums uzreiz tika izslēgta gaisma. Gribētos piebilst, ka fotografēt vai filmēt alās var tikai par atsevišķu samaksu, kaut gan pa kluso ar var pa kadram paķert. :) Par cik Slovākija nav īpaši bagāta ar peldvietām, tad tiek piedāvāti termālie baseini, gan tādi, kuri ir ierīkoti kā akvaparki, gan ezeriem līdzīgi zem klajas debess. Runā, ka šis ūdens esot ar dziednieciskām īpašībām, bet mēs šajā ceļojumā to neizmantojām. Apmeklējot pilsētas un ciematus varēja labi redzēt, ka šī valsts ir uz attīstības ceļa, tiek restaurētas ēkas, būvēti ceļi, nu līdzīgi kā pie mums (par ES līdzekļiem). Mazpilsētās var nedaudz sajust padomju „smaku”, jo īpaši ieejot veikalos, tā kopējā atmosfēra un vide ir tāda savdabīga, līdz ar to oriģināla. Runājot par cenām, tās ir stipri līdzīgas mūsējām, tādēļ šajā ceļojumā pluss bija tas, ka neradās astronomiski papildizdevumi. Spilgtā iespaidā mums palika vakariņas nacionālajā krogā ar „dzīvo” mūziku, kur mūsu grupai tika pasniegta jēra gaļa, šņabis Borovička un skābu kāpostu zupa, atmosfēra bija ļoti jauka, vēlāk autobusā mums fonā tika likta šī mūzika. Ja ir iespēja izvēlēties viesnīcu, labāk ņemt 3 zvaigžņu, jo 2 un 3 zvaigžņu viesnīcas Slovākijā atšķiras ar komforta līmeni, 2 zvaigžņu viesnīcā kafiju no rīta dabūt nebija iespējams, bet mums paveicās jo mēs baudījām zviedru galda piedāvājumus 3 zvaigžņu viesnīcā. :) Savu ceļojumu noslēdzām Čehijā, apmeklējām dažas Čehijas pilsētiņas (Olomoutsu un Telšu), kurās bija īpaši jaukas vecpilsētas un kā galamērķī pabijām arī Prāgā aplūkojot visu Prāgas vecpilsētas burvību un pabaudot īpašo Čehu alu. Kopumā ļoti kolorīts ceļojums, bija gan fiziskā slodze, daba, upes un alas, gan arī pilsētas, vecpilsētas un veikali. Un tas viss iekļāvās 8 dienās un neprasīja lielus finansiālos ieguldījumus, tādēļ varu tikai ieteikt apmeklēt šo valsti un baudīt tās nepieradināto darbu. :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais