Nica, Monako un Verdonas aiza
|
Jolanta Jurkevica
|
Nica, Verdonas aiza un Monako
Viss sākas ar to, ka jūnija sākumā airbaltic izmet akciju- biļetes uz Nicu un atpakaļ augusta beigās, septembra sākumā pa 180 eiro. Ceļabiedri jau iepriekš ir brīdināti, ka ilgi laiks nebūs domāt, kad ir akcijas biļetes, tad ķeram ciet un tā arī notiek. Nākamais solis bija booking.com apskatīt iespējamās viesnīcas. Jāsaka, ka lēti viesnīcu Nicā diez vai atradīsies atrast, mēs atradām netālu no metro stacijas uz 4 naktīm 4 personām pa 413 eiro. Atsauksmēs jau tikām brīdinātas, ka hoteļa rajons nav īpaši pievilcīgs, to arī sajutām jau pirmajā vakarā. Vakarā izejot no viesnīcas palika neomulīgi, kad mūsu virzienā tika raidīti komentāri, kurus nesapratām. Labi vien ir, ka nesapratām.
Ielidojot Nicā atradām 23.autobusu, kas ved no lidostas uz vilciena staciju un pat tālāk, biļete pa 1.50 euro, mūsuprāt, ļoti lēti. Viesnīcas numuriņš mūs aptīkami pārsteidza- pasūtījām ar 4 vienguļamajām gultām, ar domu, ka būs lielāka platība istabiņā un nebijām vīlušās- mums bija divistabu numuriņš ar visu virtuves aprīkojumu, kuru nebiju pasūtījusi.
Pirmajā vakarā aizstaigājām līdz promenādei, un iznācām ārā promenādē tai vietā, kur bija piemiņas vieta teroraktā bojāgājušajiem. Palika neomulīgi. Nakts pelde Vidusjūrā un atpakaļ uz viesnīcu.
Otrā dienā sākām Nicas apskati ar promenādi, vecpilsētu un meklējām liftu, pa kuru var uzbraukt augšā pils kalnā, lai no augšas apskatītu Nicu. Liftu izrādās ir viegli atrast ejot pa promenādi nevis maldoties pa vecpilsētas šaurajām ieliņām. Skats no augšas, protams, ir pastkartīšu vērts. Kalnā ir iespējams uzpildīt ūdens pudeles, ir pieejama maksas tualete, kas domāta abiem dzimumiem, par ko bijām mazliet pārsteigtas. Lejā kāpt iesaku pa kāpnēm. Varēsiet pabaudīt skatu uz promenādi no vairākiem skatpunktiem un nofotografēties. Pēcpusdienu veltījām pludmalei, jūrai, saulei. Neparasti bija, ka jūrā ļoti ātri paliek dziļš un tās grunts ir oļiem klāta, iesaku, peldčības. Es izlīdzējos ar “krokšiem”. Pēcpusdienā mazliet pagulējām siltajā septembra saulītē. Nicā septembra sākumā ir vēl ap 30 grādiem silts. Vakarā izvēlējāmies apskatīt Nicu aizstaigājot līdz Masēna laukumam, un vienkārši pabaudot Nicas vecpilsētas ieliņas ar daudzajā, kafejnīciņām, ielu muzikantiem un māksliniekiem. Starp citu, velorikšas pakalpojumus mums piedāvāja latviešu zēni.
Trešā ceļojuma diena bija ieplānota Verdonas aizas apskatei, kas atrodas aptuveni 150km attālumā no Nicas. Iepriekš bija norezervēts auto internetā- VW Polo dīzelis, taču esot uz vietas mums par to pašu cenu iedeva Renault ar 40tk nobraukumu. Kalnā gāja grūti, bet nepievīla mūs un tikām visur, kur gribējām tikt. Skati ir elpu aizraujoši un brauciens augšup un lejup sagādā pietiekami daudz adrenalīna, bet skats ir tā vērts! Iespaidīgākā daļa ir starp Castellane un Moustiers- Sainte- Marie. Verodonas upe ietek Sainte- Croix-du-Verdon ezerā. Iesaku dienu pavadīt pie šī ezera, kur ir iespējams iznomāt katamarānus un “iebraukt” aizā. Mūs laiks spieda tikt lejā tuvāk Nicai pirms iestājas pilnīga tumsa. Brauciens ir tā vērts, tūristu autobusi šādu maršrutu nepiedāvā, jo autobusi pa šiem kalnu šaurajiem celiņiem vienkārši nevar izbraukt. Par auto nomu runājot, izvēlējos europcar.com, taču atšķirībā no europcar Itālijā, Francijā Nicā bija ierobežots kilometru skaits, ko dienas laikā drīkst nobraukt, ne vairāk kā 250km, ja ir vairāk, tad jau piemēro papildus maksu par katru nobraukto kilometru. Salīdzinot ar autonomas cenām, arī caur europcar, Francijā autonoma ir dārgāka, jo braukšanas kultūra frančiem ir citāda J Noparkoties viņi izvēlas visur- krustojumos, ceļa vidū un nevienu tas nepārsteidz.
4.diena Ieplānojām šopingu pa galveno iepirkšanās ielu Avenue Jean Médecin. Uz šīs iepirkšanās ielas ir mums pazīstamo zīmolu viekali- H&M, ZARA, C&A utt. Ieejot lielākajā daļu veikalu mūsu somiņas tika pārbaudītas, pirmajā brīdī tas mulsināja, bet drošība pēc terorakta Nicā tiek nodrošināta augstā līmenī.
Vakarpusē, kad pierimās karstums, braucām ar sabiedrisko autobusu uz Monako. Lai arī internetā ieteikumos bija rakstīts, ka šis pats autobuss piektdienās un sestdienās kursē vēlā vakara stundā, iekāpjot autobusā un pajautājot šoferim, cikos nāk pēdējais autobuss no Monako uz Nicas, bijām vīlušas, pēdējais sabiedriskais autobuss no Monako uz Nicas kursēja plkst.20.30. Tāpēc mums Monako apskatei atlika vien 2h, izskrējām raitā solī, paspējām iegūt priekšstatu par Monako augstāko aprindu vakara izklaidēm- došanos uz Montekarlo kazino, vakariņošanu uz dārgām lielām jahtām. Monako valstiņa ir izvietojusies pašā jūras krastā, ēkām vieta ir atrasta klints terasēs. Nepaspējām uz Monako pili, tas lai paliek citai reizei J
Pēdējā ceļojuma diena pagāja mierīgā atpūtā jūrmalā un pēcpusdienā pēc plkst. 15.00 devāmies jau lidostas virzienā.
Viesu uzņemšanā strādājošais personāls bija atsaucīgs, taču ar angļu valodas zināšanām dažiem bija kā bija. Pozitīvas emocijas sagādāja kāda sieviete, kura uz ielas pienāca mums klāt, kad pētījām kādas kafejnīcas ēdienkarti un atvēršanas laiku. Francūziete izstāstīja, kur atrodas labs ķīniešu restorāns, viņas angļu valodas zināšanas bija pamatlīmenī, bet viņa neatlaidīgi centās mums palīdzēt.
Par ēdienu- katru rītu gājām uz vietējo tirdziņu pēc supergardiem augļiem un sieriem. Kamambēra un brī sieru izvēle Nicas lielveikalos ir liela un cenas ir ļoti pieejamas, tas mūs patīkami pārsteidza.
