Pārgājiens apkārt Annapurnai: Septītā pārgājiena diena – žilbinoši baltu kalnu kompānijā
|
Una Baufala
|
Raksts pārpublicēts no unaspasaule.lv. Visus Nepālas pārgājiena rakstus lasi te - pārgājiens Nepālā, 2016.
Upper Pisang – Manang; gājiena ilgums aptuveni 9 stundas, ieskaitot pauzes.
Upper Pisang – 3300 augstuma metri; Manang – 3540 augstuma metri.
Mostamies pirms septiņiem. Kādu laiku sēžu gultā un skatos pa logu uz skaisto, lielo, žilbinoši balto, elpu aizraujošo, un tā tālāk, sniegoto kalnu. Debesīs nav pārāk daudz mākoņu, un kalns ir redzams visā krāšņumā.
Brokastis esam pasūtījuši uz septiņiem, taču, kā parasti tās tiek pasniegtas vēlāk. Šoreiz pat 20 minūtes vēlāk. Es atkal ēdu omleti. Kaspars ēd auzu pārslu putru. Uzminiet, ko mēs dzeram! Jā, malači, pareizi! Tēju!
Pirms dodamies ceļā, mums ir tādas aizdomas, ka šī būs gara diena. Un tā arī būs. Galā, Manang, nonāksim ap pieciem. Tas ir – 9 stundas ceļā, ieskaitot visas pauzes. Bet, par visu pēc kārtas!
Lai tiktu uz takas, ir jāiet atpakaļ. Tas ir, uz leju, no kurienes mēs atnacām vakar. Noejam lejā un tad drīz vien sākas stāvs kāpiens uz augšu. To, ka tas tur būs, zinājām. Taču mēs nebijām gaidījuši tik ilgu un grūtu kāpienu…
Vērojam vietējo mājas un citas ēkas. Tās paliek aizvien vienkāršākas un vienkāršākas. Lielākā daļa no tām ir veidotas no akmeņiem un slīpiem kieģeļiem. Izskatās, ka kieģeļi un akmeņi nekādā veidā netiek sastiprināti kopā. Interesanti.
Pa ceļam fočējamies ar kalniem fonā. No rīta tie ir redzami gana labi. Pusdienlaikam tuvojoties, tie sāk slēpties mākoņos.
Ja no rīta bija auksti, un pūta stiprs vējš, tad tagad ir karsti! Velkam nost savas vējjakas. Tās kādu brīdi nebūs vajadzīgas.
Pavadām trīs ļoti garas stundas zem karstas saules, lai tiktu līdz pirmajam ciematam – Ghyaru, kas atrodas nu jau 3670 metru augstumā. Nonākam Ghyaru, bet mēs īsti nezinām, kur esam nonākuši (šajā brīdī nezinām apdzīvotas vietas nosaukumu). Liekas, ka kaut kur tālāk nekā Ghyaru, jo mēs taču tik ilgi gājām!
Esot Ghyaru, izdomājam piestāt uz tējas pauzi. Jā, atkal tā tēja! Kamēr gaidījām tēju, es uzrunāju vienu no ēstuves darbiniekiem un palūdzu viņam parādīt mūsu atrašanās vietu uz kartes. Viņš kādu brīdi domāja un beidzot uzlika pirkstu uz Nawal. Es sapriecājos – jau tik tālu tikuši! Bet tad padomāju – nu nevar būt! Kur tad pazuda Ghyaru? Nevar būt, ka mēs to palaidām garām!
Izdzeram tēju un ejam tālāk. Manas aizdomas apstiprinās – uz kādas no viesu māju izkārtnēm izlasu adresi. Un tur arī ir norādīts ciemata nosaukums – Ghyaru. Tad nekur tālu mēs neesam tikuši. Phe.
Ejam cauri Ghyaru un satiekam vairākus mazus bērnus, kuri prasa šokolādi. Esam ļauni un nedodam viņiem to. Pašiem vajag un mēs arī taupam šokolādītes. Mums vēl ir līdzi krājumi no Katmandu, bet tos drīz vien vajadzēs papildināt. Tikai ne te, šajā ciematā, jo Mars un Snickers šokolādītes te maksā 2 Eiro gabalā! Nopietni! Šokolāde kalnos ir zelta vērtē.
Vēl esot Ghyaru redzam paziņojumu, ka ir pazudis krievu tautības vīrietis. Viņš ir pazudis netālu no Pisang virsotnes. Mēs ik pa laikam redzam tādus paziņojumus, ka kāds kaut kur pazudis… Paliek baisi. Tāpēc labāk lielos augstumos neejat vieni. Ja ceļojat viens, kalnos iesaku meklēt kompāniju. Esam satikuši cilvēkus, kas darīja tieši šādi. Sāka vienatnē, bet pēc tam “grupējās”. Viesu mājā iepazinās ar citiem cilvēkiem un sarunāja, ka ies kopā. Es saprotu, ka sūdi var gadīties visiem, arī grupai vai pārim. Bet tomēr ir drošāk, ja grupiņā esi vairāk nekā viens…
Ap sniegotajiem kalniem jau ir vairāk mākoņu, bet kaut ko jau vēl var redzēt.
Atkal sākas stiprs vējš, un mēs velkam savas jakas. Laiks te ir mainīgs. Vienu brīdi ir apmācies un vēss, pēc neilga laiciņa uzpūš nenormāls vējš. Tad tas norimst un sākas svelme…
Nākamie ciemati ir 3660 (Nawal) un 3467 (Braga) metru augstumā. Kā arī Manang ir līdzīgā augstumā – 3540 m. Līdz ar to nekādas baigās kāpšanas šodien vairs nav.
Ejam tālāk. Baigi daudz zālītes te vairs nav. Jo augstāk kāpjam, jo mazāk zaļumu visapkārt. Apkārt aug neliela auguma egles un uz zemes pa kādam kušķītim zāles. Un nelieli krūmi. Interesanti, kas būs 4 un 5 km augstumā? Drīz jau tur nonāksim!
Tālumā redzam lidlauku. Tātad, tas nozīmē, ka tur ir Humde. Un tieši pretī Humdei, augstāk kalnā atrodas Nawal. Tur ejam mēs.
Izejam cauri Nawal. Tur nestājamies. Lai arī zinām, ka iesim vēl vismaz pāris stundas, pusdienas nekur pa ceļam neplānojam ēst. Diena būs gara un negribam “tērēt laiku”. Ēdiens te tiek gatavots ilgi. Kā jau minēju iepriekšējos rakstos – jārēķinās ar stundu! Plus vēl maltītes baudīšanas laiks.
Taka iet caur eglīšu audzi. Cik jauki! Un gaiss smaržo pēc skujām!
Ejam cauri apdzīvotai vietai. Lasu uz viesu māju izkārtnēm adreses. Braga village. Ooooo, nākamā jau Manang!
Tālumā redzam pilsētas vārtus! Nu mēs esam galā – Manang! Tuvojamies vārtiem un redzam – “Welcome to Braga village!” Ko? Tak pusstundu iepriekš jau bija! Oooh, tātad – vēl pusstunda ceļā. Tiešām, šī ir viena no mūsu pārgājiena garākajām dienām.
Esam ļoti noguruši, pūš stiprs vējš, ir vēsi. Bet galā nonākam. Mēs zinājām, ka Manang ir diezgan liela pilsēta (pēc kalnu pilsētu standartiem). Bet mēs nebijām gaidījuši, ka tā būs tik pelēka! Viesu mājas ir pelēkas, nesmukas! Ne tā kā citur – krāsainas un foršas. Arī iekšā viss ir drūms. Apskatām vairākas, bet paliekam pirmajā. Te ir apmetusies vācu izcelsmes amerikāniete un viņa apgalvo, ka ēdiens te ir baigi labs. OK.
Manang paliksim divas naktis. Rīt vienkārši atpūtīsimies un iespējams pastaigāsimies pa tuvāko apkārti vai vismaz nedaudz apskatīsim pilsētu.
Atpūsties Manang mums ieteica gids Radžs. Tuvojoties vakaram, saprotam, ka ne mums vienīgajiem viņš ir devis šo padomu. Bet es par to nebrīnos. Pie pusdienu galda viesu mājā Upper Pisang viņš deva bezmaksas konsultāciju visiem tajā paliekošajiem gājējiem, hehe. Droši vien viņš arī viņiem ieteica Manang palikt par vienu dienu vairāk.
Iekārtojamies savā istabiņā un pasūtam pusdienas (gandrīz sešos vakarā). Kamēr gaidam savu ēdienu, ejam dušā. Te ir karstais ūdens, un par dušu nav jāmaksā.
Ēdam makaronus ar tunci un tomātu mērci. Wow! Tiešām garšīgi! It kā parasts ēdiens, nekāds rocket science to uztaisīt, bet tāpat mēs esam patīkami pārsteigti.
Citi viesi ēd jaka burgeri un slavē. Kāds ēd dal bhat un skaļi izsaka savu viedokli: “mmmmmmmmhmmmmmmmmmmmm!” Tad jau arī labs.
Tā kā pusdienas ēdam tik vēlu, tad vakariņās pasūtam tikai zupu (Kaspars) un vārītas olas (Una). Maziņas vakariņas būs.
