Pārgājiens apkārt Annapurnai: Sestā pārgājiena diena – tuvojamies sniegotiem kalniem!
|
Una Baufala
|
Raksts pārpublicēts no unaspasaule.lv. Visus Nepālas pārgājiena rakstus lasi te - pārgājiens Nepālā, 2016.
Chame – Upper Pisang; gājiena ilgums aptuveni 7 stundas, ieskaitot pauzes.
Chame – 2670 augstuma metri; Upper Pisang – 3300 augstuma metri.
Vakar vakarā izraēļu gids Radžs mums ieteica pamosties agri no rīta, ap puspieciem, un iziet ārā uz terases. Būšot redzama Annapūrna II visā krāšņumā.
Speciāli modinātāju neliekam. Es zinu, ka es pamodīšos, jo pēdējās dienās vienmēr pamostos pirms pieciem. Nešaubos, ka pamodīšos arī šodien. Ja ne pati, tad noteikti tāpēc, ka dzirdēšu Radžu un izraēļus staigājam apkārt.
Nu, tā arī ir! Pamostos pirms pieciem un eju ārā lūkoties uz Annapūrnu II. Pamodinu arī Kasparu.
Skaisti! Sniegs kalna galā ir žilbinoši balts. Nedaudz sāp acis, kad uz to skatās, un nofočēt arī labi nesanāk. Turpmāk obligāti būs jāvelk saulesbrilles, jo sniegotus kalnus fonā redzēsim krietni biežāk, ja ne visu laiku. Stāvam kādu laiciņu un vērojam kalnu, izbaudām skatu. Tad ejam gulēt vien tālak.
Ceļamies septiņos un ejam brokastīs. Šodien ēdam apmēram to pašu, ko parasti. Es – omleti, savukārt Kaspars auzu pārslu putru ar āboliem. Musli nebija, haha. Dzeram tēju.
Astoņos esam gatavi iet. Izraēļi iziet nedaudz ātrāk. Pirms atvadīties, viņu gids iesaka iet uz Upper Pisang, nevis Lower Pisang. Tur esot smukāk – kalni redzami krietni labāk nekā Lower Pisang. OK, piekrītam. Radžs mums iesaka naktsmītni, kurā palikt. Arī tur būšot bezmaksas istabiņa, ja vien maltītes ieturēs pie viņiem. Skan forši. Noteikti iesim tur, jo viesu māja droši vien būs tik pat jauka kā šī. Viņš jau “rubī fišku, viņš ir gids”, spriežam.
Ejam, drīz vien nonākam pie lūgšanu dzirnaviņām. Tās ir viena no lietām, ko bieži redzam pārgājiena laikā. Tās parasti ir izvietotas vietā, kur sākas pilsēta / ciems vai pirms tempļa. Tās tiek iegrieztas ar roku, cilvēkam domās skaitot mantru vai lūgšanu. Labojiet mani, ja kļūdos.
Drīz vien nonākam vietā, kas ir pastkartītes ainas cienīga. Piekaramais tilts dekorēts ar lūgšanu karodziņiem (vēl viena lieta, ko bieži redzam kalnos) un fonā sniegoti kalni! Skaisti! Piestājam, lai safočētos.
Pēc šiem diviem “notikumiem” iešana ir diezgan garlaicīga. Ejam pa taku, ejam pa ceļu, ejam pa taku… Apkārt mežs. Ik pēc stundas piestājam atpūsties uz minūtēm 10 – 15.
Pārsvarā esam vieni, satiekam tikai vietējos. Reizi gan satiekam gājēju grupiņu – vācu izcelsmes amerikānieti un viņas nepāļu draugu, un iepriekš neredzētu jaunu sievieti. Viņi ietur pusdienas vienā no ēstuvēm “nekurienes vidū”. Mēs ejam tālāk.
Ejam garām ļoti augstai klintij. Apstājamies to nofotografēt. Kaspars fotografē to horizontāli, taču tā ir tik augsta, ka fotogrāfijā ietilpst neliela tās daļa. Es iesaku fotografēt vertikāli.
Trīs stundas pirms galamērķa sasniegšanas ainava mainās – mežs beidzas, un mēs nonākam ļoti tuvu klintīm un akmeņainiem kalniem. Apkārtne ir smilšaina un akmeņaina, augu un zāles paliek mazāk. No kokiem pagaidām redzam tikai egles.
Vienā brīdī ieraugām neparastu, līdz šim neredzēta “veida” kalnu. Tas izskatās kā gluda, nedaudz ieliekta klints.
Pēc kāda laika pienākam vēl tuvāk šim kalnam. Šajā vietā kalns ir lēzenāks. Izskatās interesanti. Kaspars mēģina nofotografēt to panorāmas skatā, un kaut kā jau sanāk.
Šodien pa ceļam ir krietni mazāk ciematu, līdz ar to arī viesu māju un ēstuvju. Gribam 13:00 piestāt uz pusdienām, bet pārdomājam. Jo tieši tad nonākam Pisang ciematā, kurš kartē nez kāpēc nav norādīts. Ja jau esam Pisangā, tad salīdzinoši drīz jau būs arī Upper un Lower Pisang! Ko tur ēst! Paēdīsim galā.
Pēdējo stundu ejam pa smilšainu klajumu. Malās aug nelielas egles. Gaiss ir svaigs, kā jau parasti kalnos. Ir vēsi, pūš auksts vējš, un es uzvelku savu “skafu” uz ausīm.
Esam klāt! Atradām gida ieteikto viesu māju (Mount Kailash Hotel). Tā ir pašā kalna galā. Tagad tiešām ticu, ka šeit būs redzami sniegoti kalni. Tagad tie slēpjas aiz mākoņiem, bet vakarā vai no rīta tie noteikti parādīsies.
Pēdējie pārsmits metri līdz viesnīcai bija smagi – bija jākāpj stāvā kalnā. It kā jau esam pieraduši kāpt stāvā kalnā, bet dienas pašās beigās – tā jau ir cita lieta! Dienas beigās gribas tā pa mierīgo, iet pa plakanu ceļu.
Šoreiz gājēju viesu mājā ir krietni vairāk. Neesam mēs vieni vairs. Viesu mājā paliek ne tikai izraēļi ar savu gidu, bet arī vairāki vācieši un iepriekš satiktā jaunā sieviete. Uz pusdienām no citas viesu mājas ierodas vācu izcelsmes amerikāniete. Es nepajautāju kā viņu sauc, tāpēc iztikšu ar to pašu terminu “vācu izcelsmes amerikāniete”, OK? Kamēr visi sanāk uz pusdienām, sniegotais kalns daļēji jau ir redzams. Vācu izcelsmes amerikāniete ir neapmierināta ar savu viesu mājas izvēli, jo no tās nekādi kalni neesot redzami. Viesu māja atrodas pārāk zemu. Tajā pašā Upper Pisang, bet pašā apakšā. Lūk tā! Vajadzēja kāpt pašā augšā, kā to darījām mēs!
Istabiņa ir smuka, arī tik pat svaiga kā vakar. Gids Radžs stāsta, ka šī esot jauna viesu māja. Nu jā, var redzēt.
Gan no mūsu istabas loga, gan no ēdamzāles loga ir redzami sniegoti kalni! Pusdienās pasūtam Dal Bhat, jo redzam, ka citi viesi to ēd slavēdami.
Kamēr gaidām, kad mūsu dāls būs gatavs, ejam noskaloties. Tāpat kā vakar paliekam istabiņā bez privātās vannasistabas. Koplietošanas vannasistabās dušas nav. Ir aukstā ūdens krāns, spainis ar krūzīti un aziātu tualetes pods. Nekas jauns. Šis salikums ir redzēts gan Indijā, gan Nepālā.
Var dabūt siltā ūdens spaini par atsevišķu samaksu, bet tā kā mēs gribam ātri un bez čakara nomazgāties, tad iztiekam vien ar auksto ūdeni.
Mūsu istabai tuvākā vannaistaba ir pavisam maziņa. Pa krānu netek ūdens, līdz ar to podu nevar noskalot. Jānes ūdens no otras vannasistabas, kur pa krānu tek ūdens.
Esam gatavi ēst, un ēdiens ir gatavs, lai to apēstu! Dāls tiešām ir gards. Mums patīk. Pievienoto piparmētru dēļ tas garšo ļoti īpaši. Dzeram ingvera tēju. Ņamm! Esam piebeiguši savas dāla porcijas, un smaidīgais viesu mājas darbinieks ir klāt ar papildporciju! Oho! Katrs tiekam pie vēl vienas porcijas (rīsiem, dāla, dārzeņiem, kraukšķīgas maizītes papad).
Tuvojas vakars, un paliek vēsi. Pirms doties vakariņās, uzvelku termoveļu, jo ēdamzālē ir tik pat auksts, cik ārā. Radžs saka, ka turpmāk būs vēl vēsāks. Jā, jo augstāk tu kāp, jo vēsāk paliek. Pa īstam auksti būšot vakaros Thorung Phedi, kas ir tieši pirms Throrong La pārejas. Un, protams, Thorong La. Cik auksti, nezinu. Bet minu, ka varētu būt kādi 4 – 5 grādi. Radžs brīdina, ka uz pārejas var arī būt sniegs. Nu, OK.
Ēdam vakariņas un drebināmies. Man ir frī kartupeļi (pārcepti), un Kasparam – dārzeņu zupa. Vēl aizvien jutāmies paēduši no barojošā dāla. Dzeram tēju, atkal!! Mums ir atkarība, nopietni!
