Pārgājiens apkārt Annapurnai: Trešā pārgājiena diena un Long Hot Climb
|
Una Baufala
|
Ghermu Phant – Tal; gājiena ilgums aptuveni 9 stundas, ieskaitot pauzes.
Ghermu Phant – 1100 augstuma metri; Tal – 1700 augstuma metri.
Vakar pasūtījām brokastis uz 7:00. Katram pa omletei un ingvera tējas krūzei. Par brokastīm kopā samaksājām 340 NPR jeb 2.80 EUR.
Pēc brokastīm pabeidzam krāmēt somas. Pēdējais etaps manai somas krāmēšanas ceremonijai ir guļammaisa ietīšana vecajā lietus pārvalkā un piestiprināšana pie somas.
Tā kā vannasistabā nav izlietnes, bet gan tikai parasts krāns zem dušas krāna, tad viss ūdens šļakst uz zemes. Un pirms tīrīt zobus, es aizmirsu novilkt zeķes. Staigāju šļopkās un zeķēs tā kā tāds stilīgs jaunietis.
Nu jā, protams, apšļakstīju savas zeķes. Tās ir slapjas. Soma jau ir pilnīgi sakrāmēta, zeķes kaut kur smuki sapakotas. Prasu Kasparam, vai viņam nav tuvumā liekas zeķes. Mirklis paiet un Kaspars ir izvilcis zeķes! Tas nu gan bija ātri! Lai gan Kasparam ir 45.izmērs, bet man tikai 37., man viņa zeķes der tīri OK, jo tās ir pilnīgi jaunas un vēl smaržo pēc plastmasas iepakojuma, kurās tās bija, hahahaha.
“Es šovakar tās izmazgāšu un rīt pa dienu izžāvēšu. Likšu pie somas žāvēties. Una’s Laundry Service!” saku Kasparam, un mēs pasmejamies.
Uz šīs smieklīgās nots ejam ārā no viesu mājas un sākam savu ceļu. Pēc pusstundas esam Syange – ciematā, kur vakar bija plānots palikt pa nakti, taču bijām tik ļoti noguruši, ka palikām iepriekšējā ciematā – Ghermu Phant.
Vienā no viesu mājas ēstuvēm redzam grupu ar gājējiem. Man izskatās, ka tie ir vakardienas amerikāņi.
“Vakardienas ūdenskritums” nemaz nebija tik tuvu Ghermu Phant. Ejot saprotam, ka tas ir tieši pretī Syangei. Vispār, šī pārgājiena laikā ūdenskritumus redzēsim ļoti bieži! Ūdenskritumus klintīs, kā šis, parastus ūdenskritumus, ūdenskritumus, kas gāžas visā klints garumā – no klints augšas līdz apakšai, maziņos ūdenskritumiņus… visādi būs!
Kāpjam augšā kalnā. Uh, visai stāvs kāpiens! Būs jāpārstāj brīnīties, vai nē? Vēl tik daudzi tādi priekšā!
Pēc 2 stundu iešanas nonākam Jagat ciematā, kur piestājam uz tējas pauzi. Saule spīd, debesis ir skaidras, bet nav karsti. Tas ir forši! Gaiss ir svaigs un atvēsinošs.
Es pasūtu tējas kannu. Ēstuves īpašniece jautā, vai mēs gribam mazu, vidēju vai lielu. Pēc iepriekšējas pieredzes, zinu, ka lielais nemaz nav tik liels un pasūtu tādu. Taču tie laiki, kad lielā tējas kanna īstenībā ir maza, ir beigušies! Mēs esam pārsteigti, kad mums tiek atnests divlitrīgs termoss ar tēju. Nu neko, dzeram vien. Dzert gribam, tēju dzert ir veselīgi, Kasparam un man nedaudz sāp kakls… Būs forši!
Tējas kanna ir ne tikai liela, bet arī dārga – 600 NPR jeb 5 EUR! Turpmāk nepasūtīšu neko, neskatoties ēdienkartē, haha. Tā var par nabagu palikt!
Ejam pa taku līdz Chamje. Tieši pirms Chamje kalns paliek stāvāks, līdz ar to esam diezgan noguruši, kad ierodamies Chamjē. Pie pirmās ēstuves apstājamies, lai izlemtu, paliksim uz pusdienām, vai dosimies tālāk. Tā kā kartē ir atzīmēts ka īsi pirms Tal ir ļoti stāvs kāpiens (“Long Hot Climb” – tā tas tiek saukts), tad izlemjam ieturēt pusdienas un iekrāt spēkus.
Pasūtam veģetāros momo – atkal. Bet pašlaik tie ir mūsu favorīti, mmm! Atkal ēdiena pagatavošana aizņem stundu, bet par to mēs nebrīnamies, ne jau pirmo dienu kāpjam, haha.
Tieši pretī ēstuvei (vai pareizāk teikt – ēstuve tieši pretī) ir augsts ūdenskritums, kas gāžas no pašas klints augšas līdz apakšai! Iespaidīgi. Kamēr gaidām ēdienu, vērojam to pa logu.
Esam ieturējuši pusdienas, var doties tālāk, uz Tal, uz mūsu šodienas galamērķi. Pusdienu izmaksas: divi momo šķīvji 600 NPR un mazā tējas kanna 180 NPR.
Vēl viena lieta, ko daudz un bieži redzēsim pārgājiena laikā, ir piekaramie tilti. Īsākus, garākus… Tieši tagad ejam pāri vienam tādam tiltam.
Uzreiz pēc Chamje taka ir tāda, nu, teiksim vienkārši – forša. Līdzena. Ne pārāk akmeņaina. Nav stāvs kāpiens. Nu, īsta atpūta! Kartē ir norādīts, ka šajā vietā ir kaņepju lauki. Bet realitātē, tie gluži nav nekādi lauki, bet gan vienkāršas audzes. Gar klintīm, gar krauju aug daudz, daudz kaņepes! Man šķiet, mēs nogājām kilometrus 5 un tā audze tik turpinājās un turpinājās!
Drīz vien sākas tas stāvais kāpiens. Long Hot Climb patiešām ir gan long, gan hot! Kāpjam augšā 2 stundas! Karsti arī bija, kā jau karte solīja.
Kad domājam, ka nu būs viss, nē – paliek vēl trakāk! Taka paliek pavisam akmeņaina un tad takai pa vidu pamanām surprise, surprise! Milzīgs akmens, kam jārāpjas pāri! Kasparam iet gana viegli, taču es rāpjos tam pāri četrrāpus – pārāk īsas kājas. Kaspars palīdz man tikt akmens “virsotnē”.
Vienu brīdi liekas, ka šī ir kaut kāda kreisā taka. Bet vietējā tante, kas iet pa to pašu taku, apstiprina, ka nē, šī ir īstā, tā ved uz Tal.
Par laimi laiks ir ideāls tādai kāpelēšanai – ir apmācies, bet nelīst, nav karsts. Nu, ir karsti, bet ne jau laika dēl, tās trakās takas dēļ.
Pēc mokošā kāpiena esam kalna augšā, bet te nekā nav! Nez kāpēc bijām iztēlojušies, ka kalnā būs Tal. Uzkāpsim mēs tādi kungi un tur paradīze – ciemats ar viesu mājām un gultām, uz kurām var gulēt un beidzot atpūsties. Nekā! Tal mūs vēl nedaudz pamocīs!
Paejam uz priekšu un nonākam līdzenumā tieši kalniem pa vidu. Tik savādi, tikko rāpāmies kalnā augšā, bet te – opā! un līdzenums! Nekas vairs neliecina par stāvo kāpienu! Interesata vieta! Te ir ļoti plata upes gultne, bet pati upe ir šaura.
Pavisam drīz ieraugām mājas. Tas noteikti ir Tal, domājam.
Jā, Tal! Izskatās, ka te ir ļoti daudz viesu māju. Bet mēs neejam pirmajā, bet gan ejam tālāk un meklējam to viesu māju (Marshy Angdi Hotel), ko mums ieteica viens pa ceļam satiktais vīrs.
Viesu māju atrodam, apskatām istabu. Viss ir daudz maz labi un kārtīgi, cena arī ir OK – 250 NPR par istabu ar koplietošanas vannasistabu. Taču es Kasparam iesaku paskatīties kādu citu viesu māju, jo te to ir daudz un noteikti kāda ir lētāka (vakardienas viesu māja – labs piemērs). Taču īpašniece mūs negrib laist prom un piedāvā labu “dīlu” – istaba ar privāto vannasistabu par 300 NPR jeb 2,5 EUR (parasti 500 NPR)! Nu, tas jau ir pavisam forši! Apskatāmies istabu un paliekam. Istaba ir smuka, izskatās, ka pavisam nesen būtu izremontēta. Vannasistabā viss pilnīgi jauns un smuks, ka laistās. Pods, kā par brīnumu, ir, nu, pods, rietumnieku pods. Viss vannasistabā ir maigi gaišizilos toņos, ieskaitot podu.
Lieki piebilst, ka atkal viesu mājā esam vienīgie – nesezona.
Silts ūdens arī ir, bet tikai kopējā dušā. Tā kā man ir slinkums tur iet, tad mazgājos mūsējā, aukstajā dušā. Ir OK. Savukārt Kaspars iet uz silto dušu.
Kaspars atnāk no dušas un sūdzās, ka baigi auksti, ātrāk jāvelk džemperis un jālien guļammaisā. Doh! Es no aukstas dušas un nemaz nečīkstu! Heh.
Vakariņās ēdam kartupeļus ar olu un dzeram tēju. Vakariņu izmaksas: divi kartupeļu-ar-olu šķīvji 700 NPR jeb 5,7 EUR un vidējā ingvera tējas kanniņa (1 litrs) – 280 NPR.
Dzeramā ūdens izmaksas: 0, jo dzērām krāna ūdeni, attīrītu ar ūdens attīrīšanas tabletēm.
