Pa purva bridēja pēdām
|
Weekends-idejas tavām brīvdienām
|
Kādu sestdienu mēs nolēmām paceļot pa filmas "Purva bridējs" filmēšanas vietām un devāmies uz Lielstraupes pili un Trikātu.
Rudeņos ceļa gabals cauri senajai Livonijai, no Rīgas līdz Valmierai, ir īpaši ainaviski skaists – plaši tīrumi, koptas ēkas ar skursteņiem, kuru baltie dūmi ceļas debesīs, ar sētām un puķu dārziem, aitu ganāmpulkiem un ozolu alejām. Braucot pa šo ceļu, vienmēr pieminam daudzus, kas tā tuvumā dzīvojuši un to aprakstījuši. Šis senās Hanzas tirdzniecības savienības ceļš savieno daudzus latviskus miestiņus un pilsētas. Viena no pilsētiņām ir Lielstraupe, kas greznojas ar vienu no vecākajām un varenākajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Šajā pilī arī uzņemta Leonīda Leimaņa Rīgas kinostudijas m/f "Purva bridējs" jeb "Edgars un Kristīne” (filmas nosaukums ārpus Latvijas robežām). Filmas scenārijā izmantoti: Rūdolfa Blaumaņa lugas „Ugunī”, noveles “Purva bridējs”, kā arī lugu “Pazudušais dēls”, “Sestdienas vakars” un stāsta “Atriebšanās” motīvi:
19. gadsimta vidus, Alaines muižas apkaime. Kučieris Edgars mīl vešerienes meitu Kristīni, bet dēļ sava temperamentīgā rakstura, nepatīk Kristīnes mātei. Staļļa puisis Sutka un muižas sulainis Vīskrelis mēģina pavedināt Edgaru uz dzeršanu, kā arī draudzību ar kroga meitu Matildi. Tikmēr Kristīni bildina bagātais saimnieks Akmentiņš. Tomēr baznīcā pie altāra, jau līgavas kleitā, Kristīne ierauga Edgaru un atsaka Akmentiņam.
Filmā Alaines muižu tēloja Straupes pils, ogļdeģus filmēja Līgatnes mežā, krogu – vecajā Straupes krogā, bet zaļumballi – Cēsu parkā, tagadējā Pils parkā, bet laulību ceremonija notika Trikatas baznīcā. Lomās: Vija Artmane, Uldis Pūcītis, Lūcija Baumane, Elza Radziņa, Kārlis Sebris, Valentīns Skulme, Alfons Kalpaks, Eduards Pāvuls, Juris Lejaskalns, Olga Dreģe.
Lielstraupes pils (Schloß Gross-Roop) celta 13. gadsimta beigās romāņu stilā reizē ar baznīcu, bet šodienas izskatu tā ieguvusi 18. gadsimtā. 17. gadsimta karos pils bieži postīta un degusi un pat kādu brīdi atradās drupu stāvoklī. Zūdot tās militārajai nozīmei pili pārbūvē par muižas ēku. Pilī ar pārtraukumiem valdījusi fon Rozenu dzimta. Baznīca pils dienvidu spārnā ir bez torņa — tagadējais zvanu tornis celts 1848. gadā un atrodas 100 metrus no baznīcas. Baznīcas logus rotā S. Vidberga un N. Cēsinieces vitrāžas. No iekšpagalmā, skatam paveras visas ēkas un vārtu aile, kurai jāiet cauri, lai nonāktu parkā un baznīcā. Kopš 1963. gada pilī darbojas Straupes narkoloģiskā slimnīca.
Savukārt Trikātas pagasts atrodas Ziemeļvidzemes zemienes Trikātas pacēlumā. Pagasts, kopā ar Kauguru un Brenguļu pagastu veido Beverīnas novadu. Interesants izvērtās mūsu ceļojums pa Trikātas ievērojamākajām apskates vietām - Trikātas pilskalns, Smilšakmens iezis ar Tālavas taurētāju, Zviedru saliņa, Sv. Jāņa baznīca, ezeru virkne, Saieta nams "Depo" ar skatu torni no kura paveras brīnišķīgas rudens ainavas. Trikātas evaņģēliski-luteriskā Sv. Jāņa baznīca ir vienīgā baznīca Beverīnas novadā. 17. gs. beigās baznīcas grīdu izmantoja apbedījumiem, bet vēlāk zem baznīcas izbūvēja plašas kapenes, kurās apbedīja baznīcas patronus un muižas īpašniekus, katrai muižai paredzot savu nišu. Baznīcas griestu krāsojumā vērojamas latviskas zīmes – Auseklītis, Māras zīme u.c.
Pie draudzes telpas sienas 1938. gada 18. decembrī iesvētīja I pasaules karā kritušo piemiņas altāri, kas sastāv no plāksnes un ciļņa, kurā redzams sērojošs senču karotājs. Uz plāksnes uzraksts:
KARĀ KAUTA DVĒSELĪTE
MŪŽAM ESI NEMIRUSI.
Mākslas filmas "Purva bridējs" fināla skatu filmēšana Trikātas baznīcā 1966. gadā bija ievērojams notikums trikātiešu dzīvē. Masu skatos filmējušies vairāki dažādu paaudžu trikātieši. Arī mēs izbaudījām senās filmas garšu, apskatot skaisto, seno baznīcu, kurā purva bridējs dabūja savu mīļoto Kristīni, jo kā teicis Rūdolfs Blaumanis "žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri”.
Weekends-idejas tavām brīvdienām komanda.
foto
Andris.G.
