Pārgājiens apkārt Annapurnai: Otrā pārgājiena diena un nedaudz stāvāki kalni
|
Una Baufala
|
Raksts pārpublicēts no unaspasaule.lv. Visus Nepālas pārgājiena rakstus lasi te - pārgājiens Nepālā, 2016.
Nadi – Ghermu Phant; gājiena ilgums aptuveni 9 stundas, ieskaitot pauzes.
Nadi – 930 augstuma metri; Ghermu Phant – 1100 augstuma metri.
Izejam aptuveni pusotru stundu vēlāk nekā vakar bijām plānojuši. Kaspars jūtas slims un viņš nav gulējis gandrīz nemaz. Brokastis viesu mājā nepasūtam, ātri uzkožam riekstus, iztīram zobus un dodamies. Gribas tikt ātrāk prom no šīs vietas. Vakar mūs pamatīgi sabaidīja.
Piebilde: šī ir vienīgā reize, kad mēs tikām brīdināti par “iespējamo laupīšanu”. Un šī ir vienīgā reize, kad palikām nekurienes vidū no koka plāksnēm un plēves uzštellētā viesu mājā.
Šodien ir plānots iet līdz Syange. Kartē ir rakstīts, ka no Nadi līdz Syange ir jāiet nedaudz mazāk kā 5 stundas. Nu ko, iesim!
Ārā jau ir ļoti silti, pat karsti! Plānajā džemperī, biksēs un pārgājienu apavos ir tiešām karsti. Nu jā, nav ko brīnīties – ir parādījusies saule. Tāpēc piestājam un uzsmērējam saules krēmu uz sejām, kakliem un rokām (pārējais ir nosegts ar apģērbu). Pirms doties pārgājienā vienā no blogiem izlasīju, ka ir ieteikts pirkt visstiprāko saules krēmu, kas ir veikalā. Šo ieteikumu nopietni ņēmu vērā un nopirku 110 SPF saules krēmu! Un noteikti nedrīkst aizmirst smērēt krēmu atkārtoti – ik pēc pusotras stundas, divām, atkarībā no saules krēma stipruma un ražotāja.
Liekam galvā cepures un saules brilles un turpinām ceļu.
Debesis ir skaidras, spīd saule, un lielais sniegotais kalns vēl joprojām ir redzams. Man iet diezgan grūti, jo ir karsti un nav īsti spēka. Vairs nedrīkst tā darīt – iet bez kārtīgām brokastīm!
Pēc minūtēm 10 sasniedzam “īsto” Nadi. Tā, izskatās, ka mūsu viesu māja tā īsti nebija Nadi ciematā, bet gan pirms tā. Vienā no viesu mājām + veikaliem nopērkam ūdeni. Te litrs ūdens jau maksā 50 rūpijas jeb 41 centu. Paliek dārgāk.
Ejam un sarunājam, ka, ja ir iespēja, turpmāk izvēlēsimies viesu māju normālā ēkā un ne nekurienes vidū! Un būtu labi palikt arī tādā viesu mājā, kurā turpat vien dzīvo arī īpašnieki ar savu ģimeni. Vairāk cilvēku, drošāk. Ne tā kā vakar – nekurienes vidū, švakā ēkā, saimnieki dzīvo gabaliņu tālāk!
Tā kā šodien nelīst, un Kaspars jūtas nedaudz labāk, visu dienu ejam pa taku, nevis pa ceļu. Ir daudz kāpelēšanas augšā lejā. Pamazām kāpjam nedaudz augstāk kalnos. Šodienas galamērķis Syange ir jau 1100 metru augstumā virs jūras līmeņa.
Mūsu kartēs taka tiek saukta par “Around Annapurna Route” un tiek atzīmēta sarkanā krāsā. “Dzīvajā” tā tiek marķēta ar sarkan-baltu marķējumu, kas tiek uzkrāsots uz stabiem un akmeņiem.
Savukārt, ja iet pa ceļu, tad jāseko sarkanajām bultām, kas arī tiek uzkrāsotas ar krāsu uz stabiem un akmeņiem.
Te nedaudz paskaidrošu par pašu iešanu. Var iet pa ceļu, var iet pa standarta taku, var arī izvēlēties alternatīvo taku. Kā jau pieminēju, standarta taka tiek apzīmēta ar sarkani-baltu marķējumu. Taču alternatīvās takas apzīmēšanai tiek izmantots zili-balts marķējums.
Daudzās vietās, kur agrāk bija taka, tagad tur ir uzbūvēts ceļš. Tāpēc tika izveidotas citas takas un dažādi alternatīvie maršruti, lai ceļu apietu.
Tātad, šodien ejam pa taku un pagaidām esam vieni paši. Nevienu citu gājēju pagaidām neredzam. Līdz šim citus gājējus esam redzējuši tikai Besisahar un vakar Nadi – pāri, kas gāja garām viesu mājai, kurā mēs palikām, brīdī, kad ieturējām pusdienas.
Ejam un domājam, vai ilgi mēs būsim vieni paši. Bet nē, drīz vien pamanām vienu gājēju. Izskatās, ka vīrietis ir no Japānas. Viņš sāka gājienu šodien, no Bulbules – pilsētas, kas ir pirms Nadi, stundas gājiena attālumā. Viņš plāno iet līdz Džomsom, savukārt mēs pēc Džomsom plānojam iet vēl dienas 5 līdz Beni vai Birethanti.
Drīz vien redzam jau nākamos gājējus – amerikāņu grupiņu ar gidu. Viņi ir piestājuši atpūsties. Tā kā šī vieta izskatās perfekta atpūtai, piestājam arī mēs, tikai nedaudz tālāk no amerikāņiem. Es notiesāju vienu snikeri no saviem krājumiem. Visi našķi (10 snikeri un 1 kg riekstu) tika iegādāti Katmandu.
Paliek vēl karstāks, un es novelku savu T-kreklu, ko uzvilku zem džemperīša. Iztikšu tikai ar to plāno džemperi. Sāku nožēlot savu izvēli pārgājienā doties džinsos. Jā… Vajadzēja Katmandu nopirkt kādas plānākas pārgājiena bikses… Bet tur jau tā lieta, ka neko kvalitatīvu un izturīgu neredzēju. Tikai pakaļdarinājumus un no pavisam plāna auduma, kas droši vien saplīstu jau pirmajā dienā. Arī Malaizijā un Kambodžā nespēju atrast pārgājiena vai sporta bikses, kas man patiešām patiktu. Nu OK, kāpsim augstāk, gan jau paliks nedaudz vēsāk.
Piestājam uz pusdienām ciematā Bahundanda. Pasūtām pa veģetāro momo šķīvim katrs un lielo tējas kannu. Paiet stunda, kamēr pusdienas tiek pagatavotas. Kā jau minēju iepriekšējā rakstā, jārēķinās ar to, ka pusdienu pagatavošana aizņem krietnu laiku. Parasti tas ir ap stundu.
Paēdam, nopērkam 2 ūdens pudeles un ejam tālāk. Izmaksas ēstuvē: 2 momo šķīvji, lielā kanna ar tēju un 2 ūdens pudeles = 660 NPR jeb 5,43 EUR.
Tieši tajā brīdī, kad mēs sasniedzam Bahundanda ciemata augšējo daļu kalnā, sāk smidzināt. Uzvelkam lietus jakas un somām pāri pārvelkam lietus pārvalkus. Un turpinām ceļu. Taču mūs apstādina vietējais un norāda, ka pāri ceļam atrodas policijas postenis, kurā gājējiem ir jāatzīmējas. Parādam savus TIMS un trekošanas atļaujas, policists ieraksta mūsu datus žurnālā. Nu varam būt brīvi un turpināt ceļu.
Lai arī līst, ir karsti. It īpaši lietus jakās, kuras neelpo, lai gan uz etiķetēm bija norādīts, ka jakas ir elpojošas. Kaut kā neliekas. Nu labi, manējai ir piedodami. Man ir lētā gala Gelert jaka, taču Kasparam ir “krutā” Columbia jaka. Tai gan jāelpo, ja ir rakstīts, ka tā elpo, heh!
Gājiens ir diezgan grūts, jo visu laiku ir jākāpj kalnā, taču apkārtne ir ļoti skaista un tas novērš uzmanību no tā, ka ir smagi. Un vispār, mums vēl dienas desmit tikai un vienīgi būs jākāpj augšup kalnos, kamēr tiksim līdz Annapurna Circuit augstākajai vietai – Thorung La Pass, kas ir kalnu pāreja 5416 m virs jūras līmeņa. Tā kā jāpierod vien un nedrīkst sūdzēties!
5 stundas jau ir pagājušas, bet mēs vēl neesam nonākuši mūsu galapunktā Syange. Sākam aizdomāties, ka tas laiks, kas norādīts kartē, iespējams ir rēķināts ar domu, ja ej pa ceļu.
Stundas 2 ejam pa šauru taku klintī. Ir ļoti skaisti! Viss zaļš! Gaiss svaigs! Apakšā skan strauja upe. Kāpjam augstāk kalnā. Kaut kur pa ceļam mazā bodē nopērkam ūdens pudeli (50 NPR). Lietus ir beidzies, un atkal sāk spīdēt saule.
Ejam, ejam, velkamies, velkamies. Un tad beidzot – apdzīvota vieta! Bet… tā vēl nav Syange! No viesu mājas darbinieka noskaidrojam, ka Syange ir nākamais ciemats, 30 minūšu gājienā no šejienes. Vieta, kur mēs esam nonākuši, saucas Ghermu Phant. Ajjj, paliekam šeit. Rīt piecelsimies agrāk, iziesim agrāk un noiesim tās ekstra 30 minūtes.
Šī viesu māja ir forša un kārtīga. Istabiņa (bez privātās vannasistabas) maksā 100 NPR jeb nieka 83 centi! Sezonā gan maksa ir augstāka – 350 NPR jeb 2,88 EUR.
Viesu mājā ir arī ēstuve, un ēdienu izvēle ir liela. Mēs esam pārsteigti, ieraugot tik daudz dažādu rietumu ēdienu! No lielās ēdienkartes izvēlamies spageti ar tunci. Kamēr gaidām ēdienu, nomazgājamies dušā. Te forša, gaiša un tīra vannasistaba. Lai gan viesu mājas izkārtnē ir norādīts, ka te karstais ūdens ir 24/7, tagad te tā nav. Bet mūs tas neuztrauc, jo ārā ir karsti un ūdens nav īsti auksts.
Savu ēdiena izvēli nenožēlojam. Spageti ir gardi, ar tomātu mērci un indiešu garšvielām. Forši, ar tādu asumiņu!
Ēdiena izmaksas: 2 pastas šķīvji ar tunci 700 NRR, 2 tējas tases 100 NPR.
Istabā ir diezgan spoža spuldze, un es ērti izguļos uz gultas, lai lasītu grāmatu. Vēl ir salīdzinoši agrs, tāpēc varu atļauties palasīt. Kaspars liekas uz auss. Bet pirms viņš iet gulēt, uzpildām mūsu ūdens pudeles ar krāna ūdeni un iemetam pa ūdens attīrīšanas tabletei. Gana pirkt ūdeni pudelēs! Tas paliks tikai dārgāks un dārgāks. Visi gājēji iesaka dzert krāna ūdeni attīrītu ar ūdens attīrīšanas tabletēm.
Pavisam netālu no viesu mājas ir 110 m augsts ūdenskritums. Aizmiegu klausoties ūdens skaņas.
Visas fotogrāfijas ir Kaspara roku darbs.