Pārgājiens apkārt Annapurnai: Pirmā pārgājiena diena!
|
Una Baufala
|
Raksts pārpublicēts no unaspasaule.lv. Visus Nepālas pārgājiena rakstus lasi te - pārgājiens Nepālā, 2016.
Besisahar – Nadi Bazar; gājiena ilgums aptuveni 4 stundas, neieskaitot pauzes.
Besisahar – 760 augstuma metri; Ngadi 930 augstuma metri.
Ceļamies 7:30, jo Kaspars vēl nejūtas vesels, viņš ir saaukstējies. Taču neizejam uzreiz pēc brokastīm (banāni un rieksti), jo ārā stipri līst. Lēnām krāmējam somas, vairākas reizes izejam uz terases paskatīties, kas tur ir ar to lietu. Vairāk stiept gumiju vairs nav iespējams! Bet lietus nemaz nav mitējies… Padomājam, padomājam un izlemjam iet. Uzvelkam lietus jakas, uz somām uzliekam lietus pārvalkus un ejam. Pārējie gājēji vēl paliek viesu mājā.
Pa ceļam nopērkam ūdeni – 30 NPR (0,25 EUR) 1 litra pudele.
Redzam, ka arī citu viesu māju restorānos gājēji sēž un gaida, kad lietus beigsies. Kaspars saka, ka izskatās, ka lietus līņās visu dienu. Debess ir ļoti tumša un pelēka. Ārā viss izskatās drūms un nomācosš. Bet par laimi, lietus nemaz nav stiprs un mēs turpinām iet, līdz nonākam līdz pilsētas robežai. To, ka tā ir pilsētas robeža, var redzēt lieliski – ceļs beidzas kā ar nazi nogriezts! Nu labi, mums izskatās, ka ceļš beidzas, bet ne jau nepāliešiem! Tas turpinās, tikai tagad tas ir izdangāts akmeņu un dubļu ceļs, viss ar bedrēm.
Šodien iesim pa ceļu, nevis pa taku. Jo tas, mūsuprāt, ir vienkāršāk. Un šodien mums vajag to vienkāršāko variantu, jo Kaspars ir slims, un ārā līst.
Priecājamies, ka nopirkām jaunas lietus jakas un lietus pārvalkus somām. Tiem ir augsta ūdens izturība, kāda nebija mūsu iepriekšējām jakām un somu pārvalkiem.
Mana mazā 30 litru soma zem lietus pārvalka izskatās super milzīga, bet tas tāpēc, ka pārvalks ir nedaudz par lielu, kā arī mans guļammaiss ir piestiprināts ārā pie somas (ietīts vecajā lietus pārvalkā dubultai aizsardzībai, he). Mani somas izskats nedaudz besī, bet nu, neesmu jau uz skaistuma konkursu atnākusi!
Lietus smidzina visu dienu. Labi, ka tikai smidzina, huu! Ejam pa dubļiem, akmeņiem. Dažreiz nākas šķērsot pa kādam seklam strautiņam, kas izdomājis tecēt ceļam pa vidu!
Priecājos, ka nopirku pārgājiena nūjas, kuras sāku izmantot jau šodien, lai arī lielo kalnu nav. Ar tām ir arī vieglāk šķērsot tos mazos strautiņus – tās noder atbalstam. Kasparam arī ir nūjas, bet šodien viņš vēl tās neizmanto.
Piestājam pirmajā pilsētā (Khudi), lai nopirktu ūdeni. Te tas maksā tāpat kā iepriekšējā pilsētā – Besisahar. 1 litrs 30 NPR jeb 0,25 EUR.
Ejam tālāk uz nākamo pilsētu – Bulbule, kur piestājam uz tējas pauzi. Esam nogājuši nedaudz mazāk kā 3 stundas. Mūsu šodienas galamērķis ir Nadi, kas ir kādas stundas gājienā no Bulbules.
Pasūtam citronu tējas kannu un uzēdam klāt riekstus. Kā izskatās, tējas kannā ir kāds litrs tējas, un tas maksā 220 NPR jeb 1,80 EUR.
Ejam tālāk. Netālu no mūsu galamērķa Nadi ieraugām skaistu un strauju ūdenskritumu! Beidzot kārtīgs ūdenskritums (tuvākajās dienās redzēsim vēl un vēl lielākus)! Visur, kur mēs līdz šim bijām Āzijā, bija sausais periods, un ūdenskritumos nebija ūdens. Izņēmums bija Lumplok ūdenskritums netālu no Taizemes pilsētas Trang.
Esam nonākuši Nadi. No tuvākās mājas mums pretī nāk sieviete un aicina ieturēt pusdienas viņas ēstuvē / viesu mājā. Tā kā nekā cita apkārt nav, tad ejam vien iekšā. Pārjautājam, vai tiešām šī ir Nadi. Ir gan. Vai tad šī ir vienīgā viesu māja, vai pilsēta šeit beidzas, jautājam. Uz to sieviete negribīgi atbild, ka nedaudz tālāk ir vēl dažas viesu mājas un pāris veikali. Nu ok, paliekam te pat, ja jau iegājām pa vārtiem iekšā. Jautājam, vai viņiem ir arī istabas. Ir gan. Visas istabas ir ar privāto vannasistabu, pa 300 NPR jeb 2,45 EUR. Mums iedod istabu ar divguļamo gultu (vakar bija divas mazās gultas).
Tā, kā izskatās viesu māja un mūsu istaba? Viesu māja ir, teiksim, ļoti vienkārša. Tā ir būvēta no plānām koka plāksnēm, kaut kādām metāla plāksnēm, cementa un caurumi aiztaisīti ar plēvi. Bet izskatās gana OK, pirmajā acu uzmetienā nemaz nevar pamanīt, ka tā ir tik neizturīga.
Mūsu istabā ir šaura divguļamā gulta, moskītu tīkls, klubkrēsls, veļas aukla, vannasistabā tualetes pods aziātu stilā, duša (nedarbojas), spainis ar ūdeni un krūzīte. Tā kā daudzās Indijas mazpilsētās.
Pasūtītais ēdiens ir gatavs pēc stundas. Vispār, kalnos ir jārēķinās, ka tava ēdiena pagatavošana var aizņemt krietni ilgu laiku. Parasti tas ir ap stundu.
Pusdienās mielojamies ar veģetārajiem momo. Daudz no dārzeņiem tur nav, tikai spināti un sīpoli, bet tāpat garšīgi. Dzeram citronu tēju, kas ir dikti skāba. Acīmredzot, tējai ir pielieta klāt ļoti stipra citronu sula vai vēl sazin kas. Haha, jūtam, ka tā sāk “kost” vēderā.
Kamēr ēdam, noskaidrojas, ka ēdiena pagatavošana notiek īpašnieku mājās, kas atrodas pārsimts metrus tālāk. Pie viesu mājas atrodas tikai pāris galdi un krēsli zem nojumēm, kas kalpo kā “ēstuve”.
Pusdienas ieturētas, tagad var nomazgāties. Turpmāk mazgāsimies, kamēr ēdiens tiek pagatavots, tā ietaupot laiku.
Kaspars noskalojas, izmantojot krūzītes un spaiņa metodi. Tad mana kārta. Eju ārā pēc ūdens – ārā ir krāns. Uzpildu spaini un nomazgājos es arī. Ūdens nav ledains un nav arī ļoti auksts. Tāds pat nedaudz siltens.
Vakariņās ēdam tos pašus momo, bet šoreiz nepasūtam to nenormālo citronu tēju. Tās vietā ņemam ingvera tēju (melnā tēja ar ingvera gabaliņiem). Ir labāk!
Ēdot vakariņas, pamanām, ka debesis ir noskaidrojušās un, tavu brīnumu, fonā sniegoti kalni! No viesu mājas īpašnieka noskaidrojam, kāds ir tā nosaukums, bet diemžēl es nepierakstīju un tāpēc vairs neatceros.
Par istabu, ēdienu un tējām samaksājam 1500 NPR jeb 12,25 EUR. Kalnos ievērojam tādu tendnci – ēdiens ir dārgāks nekā pati istaba. Bieži vien istabu (laikam tikai nesezonā, nezinu) dod par velti, ja tu ēd viesu mājas ēdienu – vismaz divas ēdienreizes.
Ja kādam interesē izmaksas atsevišķi, tad lūk: momo 250 NPR par šķīvi, tēja 50 NPR par krūzi. Istaba 300 NPR.
Pēc vakariņām pie mūsu istabas durvīm pieklauvē viesu mājas īpašniece un sāk stāstīt, ka viss ir jāsaliek somās un tās ir jāpaslēpj zem segas. Jāguļ ar ieslēgtu gaimu. Jo daži nepālieši ir slikti un aplaupa haikotājus, kad tie ir noguruši un guļ izrubījušies. Viņa piemin arī par draudzēšanu ar nazi un bruņotiem uzbrukumiem. Ooooh! Ok, bet kā tad mūsu mantas būs drošībā zem segas, ja mums tāpat var pielikt nazi pie rīkles un piedraudēt ar nosišanu?
Pirms iet prom, viņa vēlreiz šo visu atkārto un pārbauda, vai somas ir zem segas (viņa pati tur tās nolika! Tik ļoti sabijusies viņa bij!). Pabāž atlikušās mantas apakšā zem segas un manu telefonu ieliek guļammaisā. Vēl viņa iesaka dokumentus ielikt guļammaisā. Mēs viņu iedrošinām, ka mēs visu to izdarīsim. Pirms pamest mūsu istabu, sieviete sasien mūsu somas kopā ar Kaspara somas gumiju, kas atrodas somas sānos.
Nedaudz piekārtojam mantas, iztīram zobus un ejam gulēt. Gribējām lasīt savas grāmatas (es Kindlē, Kaspars – iPadā), taču tagad vēlme ir pazudusi. Gribam tikai ātrāk aizmigt, lai rīt pēc iespējas ātrāk pamestu šo vietu…
Kaspars izdzer aspirīnu, kakla zāles un cenšas aizmigt. Nesanāk. Savukārt es aizmiegu teju uzreiz, neskatoties uz uztraukumu.
Kaspars guļ ļoti slikti, nakts vidū pamostas ik pēc stundas. Kā arī gultā, kad tajā ir arī somas, ir maz vietas. Gulēt ir grūti. Es arī pamostos bieži, taču uzreiz aizmiegu. Liekas, ka visur viss skan un cilvēki staigā apkārt! Bet tā nav, tā ir tikai mūsu iztēle.
Vienu brīdi nakts vidū blakus istabā kaut kas ievācas (kooa?). Un tas arī viss. Pārliekam modinātāju vēlāk, uz 7:30. Rīta pusē Kaspars aizmieg.
Visas bildes ir Kaspara roku darbs.