Mārcienas mierīgā, rudenīgā noskaņa
|
Weekends-idejas tavām brīvdienām
|
Iebraucot Mārcienas pagastā no jebkuras Latvijas puses ir vērojama pagasta mierīgā, rudenīgā noskaņa un tā skaistums. Mārcienas pagasts atrodas Madonas rajonā Vidzemes centrālās augstienes dienvidu nogāzē. Pēc vēsturnieku domām Mārcienas vārds pirmo reizi rakstītos vēstures avotos
atrodams jau 1213.gadā kā „Castrum Marxne” - Marksnes pils.
Mēs Mārcienas pagasta apskati sākam ar Aronas pilskalnu. Tas ir ainaviski izteiksmīgs vēlā dzelzs laikmeta pilskalns, kas atrodas Madonas - Pļaviņu šosejas malā. Aprakstā teikts: "Ārones kalns senāk esot saukts par "Pilskalnu" un arī par "Gultas kalnu". Pilskalns paceļas Aronas upes labajā krastā 16 m augstumā. To no ziemeļu un austrumu puses aptek mazs strautiņš. Aronas pilskalns izveidots četrstūra formā. Senais nozīmīgais kara ceļš no Pleskavas uz Alūksni - Cesvaini - Bērzauni - Kalsnavu - Koknesi gāja garām pilskalnam.
Tālāk mūsu ceļš veda uz Mārcienas muižu, kas kā Mārciena – Marxnes pils – pirmoreiz pieminēta 1213.gadā Neredzīgā Indriķa hronikā. Mārcienas muiža nekādā ziņā nav vēsturiskā Mārcienas pils. Šis ēku komplekss bija tikai viena no daudzajām apkārtnes muižiņām, kas kalpoja kā Mārcienas pils saimnieciska struktūra – ar dzirnavām, staļļiem, smēdi un pārvaldnieka namu. Mārcienas muižā nesadalīts saglabājies viss vēsturiskais ēku komplekss – Kungu nams, Stallis, Lopu kūts, Klēts un Dārza māja, Saimes māja, Smēde, vienīgi Dzirnavas pie strauta sabombardētas kara laikā. Tuvumā nav svešas apbūves. Muiža ir tikai 1,5 km attālumā no pagasta centra, 10 km no Madonas, savrupa, neviena netraucēta pasaule. Muižas kompleksā ietilpst liels dīķis (1,5 ha), zem ceļa kā strauts krīt pāri dzirnavu drupām un aizvijas apkārt Kungu mājai un pāri 60 hektāru muižas pļavām uz Aronu - Latvijas slavenāko foreļu upi.
Apskatījām arī iespaidīgo akmens Mārcienas svētā Alekseja pareizticīgo baznīcu. Pareizticīgo baznīca uzcelta skaistā pakalnē ar skatu uz Mārcienas muižu. Akmens mūra baznīca nosaukta Sv. Alekseja vārdā, celta par valsts līdzekļiem. 1872.g. baznīcu projektējis latviešu arhitekts Jānis Baumanis.
Un nu mēs devāmies uz vietu, kādēļ braucām rudenīgās brīvdienas izbaudīt Marcienā - uz Krustkalnu dabas rezervātu. Krustkalnu rezervāts ir viens no četriem dabas rezervātiem Latvijā. Tas izceļas ar mežu daudzveidību, ar pļavām pauguru nogāzēs, kā arī ar kaļķi bagātiem avotiem, kas veido mazus purviņus vai ezeriņus. Īpaša vērtība ir kalcifilajiem biotopiem un ar tiem saistītajām augu sugām. Krustkalnu dabas rezervātu var iepazīt apmeklējot dabas taku 2 kilometru garumā, viesojoties informācijas centrā un uzkāpjot 26 metrus augstā skatu tornī, kas atrodas pie ceļa Mārciena–Ļaudona [GPS: 56.7333, 26.1359]. Rezervātā ir liela orhideju daudzveidība – te konstatētas 17 orhideju dzimtas sugas, rezervātā ir daudzi avoti un interesanta dabas daudzveidība. Rezervāts kopš 1977. gada ir valsts īpaši aizsargājama dabas teritorija ar visstingrāko aizsardzības režīmu. Apmeklējumi atļauti tikai rezervāta darbinieka pavadībā. Tāpēc rezervāts, izņemot skatu torni, apmeklējams tikai gida pavadībā. Pieteikšanās 1–3 dienas pirms apmeklējuma. Gids Guntis Akmentiņš, tel. 26473408.
Uzkāpšana skatu tornī mums izvērtās, kā liels pārbaudījums. Tas ir augsts un vējā pat, šķiet, mazliet, mazliet šūpojas. Tomēr, kad bijām pārvarējuši dīvaino augstuma sajūtu, varējām vērot skaisto Krustkalnu dabu. Tāds plašums un rudenīgo krāsu gamma! Un kur tad vēl ceļš mājup ar aitu un govju ganāmpulkiem, mežiem, pakalniem un lejām! Latvija ir skaista un mēs par to kārtējo reizi no sirds pārliecinājāmies.
Weekends-idejas tavām brīvdienām komanda.
foto
Andris.G.
