Noslēpumainā Karnātaka XI. Mītiskā Uzvaras pilsēta - Hampi
|
IMPRO CEĻOJUMI
|
Kaut kur Karnātakas vidienē starp milzīgiem akmens bluķiem eksistē noslēpumaina, zudusi pilsēta, "senā Roma", kas savos ziedu laikos 14.gs. bija viena no bagātākajām un plašākajām pilsētām pasaulē, un lai turp nokļūtu, mūsdienās nākas mērot 8 stundu braucienu ar auto. Naktsmāju piedāvājuma klāsts vislielākais ir Hospetē- Hampi tuvākajā, lielākajā pilsētā. Tur arī sastopu daudz ārzemnieku, kuri atpazīstami ne tikai pēc ādas krāsas, bet arī klasiskajām angļu tipa cepurēm. Rīta agrumā, nesaprotama satraukuma pilna dodos uz 13 km attālo UNESCO Pasaules mantojuma vietu. Hampi vārds cēlies no blakus esošās Tungabhadras upes, kuras senākais nosaukums ir bijis “Pampa”. Hampi ir angliskotā versija no kannadiešu “Hampe”, kas aizgūts no Pampa. Ierodoties vēsturiskajā Vidžajanagaras impērijas galvaspilsētā, sagriežas galva no visa, kas tur sagaida: starp lielajiem akmens bluķiem saskatāmas ēku drupas, tempļu vārtu torņi- gopuras, pīlāru balstītas zāles, pagalmi, skulptūras, ciļņi, tēli, kas iznirst no pagātnes. Kad aprod ar vietējiem brūnajiem toņiem, tad, gluži kā lasot sēnes, tiek pamanītas jaunas un pārsteidzošas detaļas. Laika posms no 1336.g.-1565.gadam Karnātakā pieder Vidžajanagaras impērijai, kuras slavenākā valdnieka Krišnadevas Radžas laikā tika uzbūvētas daudzas Hampi celtnes un notika tirdzniecība ar Arābu valstīm, pārdodot zirgus un garšvielas. Vidžajanagaras impērija veidoja ne tikai Karnātakas vēsturi, bet visas Indijas vēsturi. Portugāļu ceļotājs Domingo Paezs, kurš pavadīja Hampi 2 gadus no 1520.g., apraksta savu izbrīnu par pilsētas izmēriem un bagātību: tirgi- pilni zīda un dārgakmeņiem, izgreznotas pilis un krāšņi festivāli. Valdnieku prioritāte bija iedzīvotāju labklājība, sava mantojuma sargāšana un kultūras attīstība, izglītības sistēmas stabilitāte, zinātnes un mākslas attīstība, valodas un literatūras pilnveidošana. Pulsējošā, bagātā, krāšņā hinduistu galvaspilsēta tika izpostīta 16.gs.otrajā pusē, kad te iebruka musulmaņi no Ahmadnagaras, Bidžāpuras, Bidares un Golkondas un sešu mēnešu laikā pilsētu pārvērta drupās. Palika tikai akmens, ķieģeļu un ģipša struktūras, kuras nevarēja aizvest. Arī irigācijas sistēmas kanāli, pa kuriem piegādāja ūdeni tempļiem, joprojām ir savā darba kārtībā. Lielāka daļa Hampi pieminekļu ir visai bēdīgā izskatā, radot iespaidu, it kā būtu vairāk kā piecus gadsimtus veci, tomēr gaisotne , kas te valda, ir vārdos neaprakstāma. Tai ir sava maģija, un tie, kas nokļūst tās varā, nevar tā viegli aizbraukt no Hampi.
Rāmajānā šī vieta pieminēta kā pērtiķu valdnieku Bali un Sugrivas karaliste ar pērtiķu dievu Hanumānu kā padomnieku. Tiek uzskatīts, ka tieši šeit ir Hanumāna dzimšanas vieta, un par to liecina Anegondi ciematā, Andžanejas pakalnā uzbūvētais baltais templis. Tā ir Hanumāna pielūdzēju meka, kurā nokļūt iespējams par līkloču pakāpieniem. Arī dzīvo pērtiķu te ir ka biezs: savas mantas jāuzmana, jo languri dusmās un priekā ir neprognozējami.
Hampi iedalās divās daļās: Sakrālais centrs un Valdnieku centrs. Pateicoties dabiskajam reljefam un masīvo klinšu grēdu novietojumam, kā arī Tungabhadras upei, septiņām izbūvētām nocietinājuma joslām, pilsēta bija ārēji neieņemama. Trijās ārējās nocietinājuma sienās tika iekopti augļu dārzi, lauki, kurus apgādāja rūpīgi veidota irigācijas sistēma. Pilsētas izpēti var sākt dažādi, taču ieteicams sākt ar Virupakšas templi, kas atrodas pie senā Hampi bazāra Sakrālajā centrā. No tirgus laukuma pāri palikušas tikai kolonnas, toties templis joprojām ir aktīvs un izdzīvojis visus laikus, un dominē Hampi ainavā ar 53 m augsto gopura torni. Tempļa pagalmā sastopu Lakšmi- ziloņu meiteni, kas kalpo templim jau daudzus gadus. Tieku iesvaidīta ar Lakšmi svētību – snuķis vairākkārt uzgulst man uz galvas un pašas ziloņmeitenes acis smaida, saņemot savā snuķī desmit rūpijas. Templis veltīts dievietei Pampai, - tai pašai, kas ir upe, lai gan tiek uzskatīts , ka tā ir tā pati Durgā un Parvati, tikai ar citu vārdu. Joprojām šī ir galvenā dievlūgšanas vietas Hampi pilsētā un apkārtējā ainavā iezīmē izteiksmīgu vertikāli.
Hampi teritorija ir tik plaša, ka pārvietošanās pa to notiek ar auto transportu, lai vienā dienā paspētu izpētīt galvenās Hampi vietas. Daudzas mazas svētnīcas un paviljoni, senās pilis un karaliskā galma istabas, arkas, akas un kanāliņi, dīķi un kolonādes, plaši laukumi un līkumoti ceļi. Ir vērtīgi, ja tajā visā ir zinošs pavadonis, kas parādīs nianses, ko parasta tūristu acs būtu palaidusi garām.
Viens no ievērības cienīgākajiem objektiem ir Badvilingas templis ar lielāko Šivas lingamu Hampi pilsētā, kas iebūvēts nelielā paviljonā un, rūpīgi ieskatoties, var saskatīt tajā trīs maģiskas acis. Leģenda vēsta, ka lingamu šeit uzcēlusi kāda zemnieku sieviete pateicībā par dāvāto svētību. Lingamu ieskauj ūdens, kurš te ieplūst no tuvējās Tungabhadras upes pa šauru kanālu.
Līdzās milzīgajam lingamam sēž dieva Višnu iemiesojums cilvēka ķermenī ar lauvas galvu- Narasingha savā templī, kurš kļuvis par sava veida Hampi ikonu. Tā ir lielākā Hampi statuja, kuras kājas saliktas jogas asanā un sēž uz saritinājušās septiņgalvainās čūskas Šešas. Sākotnēji Narasingha bijis attēlots kopā ar partneri Lakšmi savā klēpī, taču dieviete sadauzīta gabalos musulmaņu iebrukuma laikā, un palikusi līdz mūsdienām vairs tikai viena viņas roka. Šī statuja ir lielisks pierādījums, cik radošs (lai ko tādu izveidotu) un tai pat laikā destruktīvs (sagrautu) var būt cilvēka prāts.
Tomēr vismajestātiskākā vieta visā plašajā pilsētā ir ekstravagantais Vittalas templis, kas veltīts dievam Višnu un savu burvību nav zaudējis sešu gadsimtu garumā. Svētnīcas ēka izceļas ar izsmalcināti veidotiem granīta pīlāriem, kuri dzied, ja pa tiem viegli uzsit, tāpēc tie ieguvuši arī citu nosaukumu- muzikālie pīlāri, taču elpa aizraujas, ieraugot pagalma vidū akmenī veidotus, smalki izgrebtus ratus ar akmens riteņiem, akmens ziloņiem un kāpnēm. Ārējās dekorācijas laika gaitā nogruvušas, riteņi vairs negriežas, skaistie gleznojumi pagaisuši, taču svētceļnieki joprojām te ierodas pēc svētības. Katram hinduisma dievam ir savs braucamlīdzeklis un Višnu pārvietojas uz mītiskā ērgļa Garudas, kura gars joprojām dzīvo akmens ratu templī. Vidžajanagaras impērijā kaujas ratu festivāli bija visas impērijas lielākie svētki, un, lai arī impērija zudusi, svētku svinēšana turpinās. Svētku laikā arī Garudas akmens rati tikuši dekorēti svinīgām procesijām.
Hampi bagātības neiespējami aptvert vienas dienas laikā. Kam netīk vēsture, var apbrīnot apkārtējo ainavu, kurā dominē rīsu lauki, daudz putnu un mājlopu, vai arī doties pāri Tungabhadras upei, lai justos kā hipijs brīvā atmosfērā, vai arī var doties uz Anegondi ciemu, un beigu beigās ikviena redzoša acs Hampi spēs ieraudzīt ko tādu, kas paslēpies parastam vērotājam. Tomēr vismaģiskākā ir šīs vietas gaisotne, - tā notur savā varā pat tad, ja ceļotājs no šīs vietas jau aizbraucis tūkstošiem kilometru tālu. Arī Tevi gaida daudz neatklātu, netaustāmu bagātību, ja vien izlemsi doties uz Hampi un ieskatīties noslēpumainās Karnātakas pūra lādē. Uz tikšanos ceļojumos gan ārējā, gan iekšējā telpā!
Guna Kalna
