Baltijas jūras dienvidi - Šverīna [6]

  • 5 min lasīšanai

22.07.2016. Šverīna

Man nepaveicās atrast mašīnu rīta pusē, kas dotos uz Šverīnu, tāpēc gāju vien uz dzelzceļa staciju. Biļešu kases nekur nav, izrādās jāiet vien uz augšējo platformu un automātos var iegādāties biļetes uz visiem Vācijas galapunktiem. No Rostokas līdz Šverīnai iet Hamburgas vilciens un lai gan brciens aizņem kādas 40 min, būs jāšķirs no 18 eur. Dārgi tie vilcieni, savādi. Toties ar komfortu, var braukt divos stāvos.

Šverīna atrodas prom no jūras, toties te visapkārt ir daudz ezeru. Tā ir Meklenburgas zemes galvaspilsēta un Šverīnas pilī atrodas parlaments. Staigājot pa vecpilsētu, pirmajā brīdī piesaistīja plāksnīte uz kāda nama – šeit lūk atrodas kaut kāda ministrija. Hm, savādi, ka Vācija par ministrijas mitekli izvēlējusies mazu pilsētu, bet tad sapratu, ka tie tak vietējie federālo zemju ministri. Vispār savādi ar to Šverīnu – iedzīvotāju divreiz vairāk nekā Lībekā, bet kur viņi ir? Un pilsētas centru var skriešus izskriet.

Lai nu kā, no dzelzeceļa stacijas jādodas dienvidu virzienā gan vienu kārtīgi lielu dīķi Pfaffenteich, līdz baznīcu torņi norādīs, kur ir vecpilsēta. Tā kā Šverīna maz cieta kara laikā, visas vecpilsētas ēkas ir autentiskas un labi saglabājušās. Centrālā vieta ir Doma baznīcai un Rātsnamam. Tirgus laukumā atrodas savdabīgs Henrijam Lauvam veltīts piemineklis. Šim hercogam gadījās nepatīkama epizode viņa slavenajā dzīvē: pēc krusta kariem atgriežoties mājās (pa ceļam Henrijs vēl paspēja nodibināt Minhenes pilsētu), viņš iegriezās Bardovickas pilsētā, taču vietējie hercogu sagaidīja rādot plikas pakaļas. Šis gadījums arī ir attēlots uz pieminekļa.

Izstaigājot Vecpilsētu krustu-šķērsu, jādodas vēl vairāk uz dienvidiem līdz Šverīnas pilij. To var manīt pa gabalu. Es jau laimīgi sacerējos, ka nu ti sataisīšu smukas bildes, bet tāda šaize – pilī ir remontdarbi, visur ceļamkrāni...Nu kā ir.

Pils atrodas uz salas, ar pilsētu to savieno divi tilti. Vairākus gadsimtus pils piederējusi Meklenburgas hercogiem. Pašreizējā pils celta un pielabota 19. gs. vidū, vienā tās spārnā ir iemitinājies Landtāgs un pat neliela baznīca, kas zīmīga ar faktu, ka bija pirmā oficiālā protestantu baznīca Vācijā. Tur tikt nesanāca, jo apsargi atteica, ka šodien Landtāgā sabraukušas svarīgas kundes. Pilī atrodas muzejs, kur iesaku šķirties no 8,5 eur un iziet pils daudzos koridorus un torņus.

Kā jau kārtīgā pilī, šeit ir savs spoks – Pettermannchen, mazs vīrelis 17.gs drēbēs. Pilī ir vairāk nekā 600 istabas, te ir patiesi milzīga porcelāna izstāde. Ne tikai trauki, bet gan dažādas figūriņas- cilvēki, zvēri, putni, u.c. Lai gan šeit nav lielu zāļu kā Rundālē, toties hercoga pieņemšanas istaba gann visa laistās zeltā un samtā. Ja salīdzina ar to pašu Rundāli, tajā istabas izdekorētas tā viegli un gaisīgi, bet Šverīna viss ir smagā kokā, zeltā, drapērijās, cackās un spīguļos. Un tās sāk spiest uz smadzenēm. Bet tomēr skaisti.

Man atkal labāk patika ārpus pils. Ja negribas maksās par muzeju, var vienkārši riņķot apkārt salai. Te ir sava oranžērija ar restorānu, kafeška, daudz zaļumu, strūklaku, mīlestības saliņa un ezera plašums ar jahtām. Pa citu tiltu var aiziet atpakaļ uz cietzemi, kur atrodas plašs dārzs. Neko daudz puķu tajā nav, vienīgi regulāri koki un daži pieminekļi. Pats kaifs tajā ir Krusta kanāls, kas savienojas ar ezeru un pa to ņemās zosis, pīles, gārņi un cita dzīvā radība, kas īsti neliekas traucēta un absolūti ignorē cilvēku klātbūtni.

Pēc pils apmeklējuma mazliet pagrozos pa vecpilsētu un tā kā vēl ir mazliet laika, eju uz lielajiem tirdzniecības centriem. Atkal atstāju naudu šmotku veikalos, jo par tādu cenu un kvalitāti nevar nepaņemt. Atpakaļ uz Rostoku mani paķer Pēters no BlaBlacara ar savu furgoniņu, kur jau sēz vēl divi bēdubrāļi. Žēl tikai, ka atpakaļceļā tiekam sastrēgumā pie ceļu remontiem. Mājās internetā uzzinām bēdīgu vēsti, ka Minhenē notikusi apšaude lielveikalā. Oļesja negribīgi krāmē mantas, jo rīt ar paziņām jābrauc uz Hamburgu piedaļities QuestRoom spēlē.

23.07. – 25.07.2016. Rostoka-Berlīne

Es visu sestdienu noslinkoju pie datora. Tik vien kā pakoju mantas un aizgāju uz Kauflandu. Svētdien laiks joprojām turējās labs un tā kā Oļesjai arī nebija ko darīt, mēs šopingojām un kājām aizgājām līdz zvērudārzam. Zvērus neskatījāmies, bet tam blakus atrodas lielisks krogs un alus darītava Trotzenburg. Ar to alu Rostokā ir savādi, lielveikalos var dabūt vai nu čehu alu, vai Rostokas alusdarītavas produkciju, kuru pirkt mani atrunāja, jo tā ir pārākais fufelis. Labākais alus jāmeklē individuāli mazajos krogos.

Te visus autentiski vācu ēdieni, porcijas milzīgas un labas, alus arī. Šķirņēm etiķetes veltītas dažādiem meža zvēriem. Zīmīgi, ka tumšais alus ar gandrīz 8 apgriezieniem dabūjis etiķeti ar kalnu āzi. Lai uzreiz visiem skaidrs ar ko ir darīšana. Līdziņemšanai var nopirkt pudeles tikai sākot ar 1 l.

http://www.brauerei-trotzenburg.de/brauerei.html

Taisni žēl, ka netikām uz Karla zemeņu fermu (http://www.karls.de/). Sākumā man patika amizatie zemeņu formas kioski, kuros tirgoja ogas. Tādus redzēju arī Lībekā un Vismārā. Izrādās netālu no Rostokas ir milzīga zemeņu ferma, kur ja brauksi ciemos un salasīsi odziņas pats – būs pa lēto, ja nē – tad gandrīz pa 5 eur/kg. Bet tur super šķierne, un visas ogas kā no žurnāla. Pašā fermā ir ne tikai lauki, bet zoodārzs, bērnu atrakcijas, traktor-bānīts, ēstūži un var dabūt visu ar zemenēm. Te es domāju ne tikai pārtiku (lai gan zemeņu kafija pie Oļesjas bija interesanta), bet arī traukus, u.c. ēdam-un mājas preces. Jebkurā gadījumā ģimenēm un īpaši bērniem būs ko ņemties tur veselu dienu.

Pirmdien kaut kā ar vakuummaisa palīdzību sastūmusi savas peķeles čemodānā kratos uz Berlīni. Atkal tajā smirdīgajā Messe Nord autostacijā, fuu. Mana skaidrā nauda iet uz beigām, un negribīgi atdodu daļu par diennakts biļeti uz AB zonu. Man ir brīvas 7 stundas, jo uz Rīgu izlidoju tikai pašā vakarā. Jānoliek čemodāns. Izšķiros par labu Berlīnes Hauptbahnhof, taču tā bija kļūda. Tā nenormāli milzīgā stacija šķiet 7 stāvos, kur katrs no tiem ir līdzīgs iepriekšējam... Un mantu glabātuvē jāmet monētiņas. Man sametās tik žēl, ka šķīros no retiem 2 jurīšiem, tā kā banknošu mainītājos naudas nebija. Tāds besis!

Nu vismaz rokas bija tukšas un dodos uz East Side Gallery, kur vēl var apskatīt Berlīnes mūra gabalus. Vislabāk ar S-Bahn braukt līdz Ostbahnhof. Manas monētiņas kūst pārāk ātri, labi ka ēdamo paņēmu līdzi. Nu tā...Berlīnes mūra paliekas ir visas aiz Ramirenta žogiem. Normāli nepabildēsi. Un šķiet, ka notiek veco zīmējumu aizstāšana ar jaunajiem. Izņemot protam klasiku, kā Brežņeva un Honekera skūpstu. Te par 3 eur var iesaistītes atrakcijā un salasīt veclaicīgus zīmodziņus pasē.

Pēc Berlīnes mūra izmēģinu metro jeb U-Bahn. Aučc....kādi veci sagrabējuši vagoni)) Zīmogu medībās var piestāt pie Charlie Check Point, un nofočēties ar amerikāņu formās tērptiem karavīriem. Par naudu protams, te tak kapitālisms. Kādreiz šeit bija robeža, un varēja nonākt amerikāņu kontrolētajā sektorā. Neticiet, ka tā būdiņa pie kuras visi bildējas, ir oriģinālā. Tā ir tikai kopija.

Tālāk ar vilcienu braucu garām visam Tiergarten. Te nu daudz ko skatīties nesanāca, tikai Belevilas pili un Uzvaras kolonnu (Siegesaule). Tā nu gan ir iespaidīgi liela. Lai nebūtu jācilpo pāri ielām, līdz kolonnai var tikt pa divām pazemes ejām. Un uzkāpt augšā par naudiņu, jo kā saka, tur ir labs skats uz Berlīni. Pie kolonnas var noģert tūristu 2-stāvīgo autobusu X100, tā nu es tieku atpakaļ uz Alexanderplatz. Kāreize pietiek laika lēnā gaitā kājām vēlreiz iziet centru līdz stacijai, pie reizes iemetot acis bodēs. Eh, es sapratu kāpēc ir tik populārās šopinga tūres uz Vāciju. Taisni žēl, ka čemodānā nav vietas. Vietējie jaunieši gan savādi: katrai jaunai vācietei topā ir sarkani mati un melni leginsi ar gaišiem šortiem.

Brīnums kā atradu savu čemodānu un līdz Tegela lidostai pa fikso aizbraucu ar ekspresbusiņu. Lidostā vispār pilnīgs juceklis, kur ir izlidošanas plāns-nav skaidrs. Laika īsināšanas procesā pastaigājos pa A terminālu un atradu mazu lidojumu sarakstu. Uz Rīgu Airbaltic izlido no C terminālā, un labi ka tā---tas ir ievērojami tukšās un mierīgāks. Atpakaļceļā smaida veiksme, blakus neviens nesēž, uz rūgu atlidojām ātrāk, vienīgi tikām pērkonā un mākonī. Tā nu lidmašīna vairākas reizes grozījās gaisā, kamēr nosēdās. Nav spēka, ar taksi atrāk savā gultā.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais