Piecas dienas Prūsijā

  • 10 min lasīšanai
  • 93 foto

Tā nu šovasar sanācis, ka iecerētās Norvēģijas ekskursijas vietā jāsamierinās ar ātrumā izplānotu ceļojumu pa Polijas ziemeļu daļu. Milzīgs paldies Grietiņai par atsaucību uzņemoties rūpes par mūsu saimniecību. Mūsu škodiņa atkal tiek pārkārtota par "mikrokemperi" un piektdien 8.jūlijā esam gatavi doties ceļā.

No Valkas gan izkustam tikai 13tos, un lai iekļautos grafikā nākas atlikt Kauņas apskati. Lietuvā sākas lietus un varam priecāties par mākoņu rotaļām un varavīksnēm. Gaidītā robežkontrole, sakarā ar NATO samitu, iebraucot Polijā izpaliek(redzami robežsargi, bet mūs neaptur). Szypliszki iemainām nedaudz poļu naudiņas un pa 651 ceļu dodamies Goldap virzienā. Apmēram pēc 4km nogriežamies pa kreisi un gar Szelmeni ezeriem braucam Suwalku virzienā. Jūtos vīlies, jo visas nobrauktuves uz ezera pusi noslēgtas ar kārtīgu bomi vai kārti. Jau zaudējuši cerību pārnakšņot pie ezera tomēr atrodam nobrauktuvi ar nelielu laukumiņu pašā ezera krastā. Acīm redzot copmaņu iecienītu vietu. Nobraukti 533km.

Jau ap 4triem mūs pamodina pirmo copmaņu ierašanās. Tiek nolaistas ūdenī laivas un aiziet jūriņā. Vēl gan kādas stundas palaiskojamies, bet viens piebrauc, cits aizbrauc un jāceļas arī mums. Rasina sīks, bet silts lietutiņš, kas drīz arī pāriet. Rīta tualete brīnišķīgi siltajos ezera ūdeņos, brokastis un esam gatavi sākt tuvāku iepazīšanos ar Poliju.

Mūsu pirmais ceļamērķis "Wigierski park narodowy". No Suwalkiem pa 653 ceļu sasniedzam Folwark. Tā, ka neizmantojam navigāciju rodas problēmas atrast ceļu uz Wigry klosteri, kas arī ir mūsu galvenais ceļa mērķis. Ir vēl diezgan agrs (pēc Polijas laika), izbraukājam labu līkumu pa apkārtni, bet tā arī nesaprotam kā nokļūt līdz klosterim. Atgriežamies Folwark.

Šeit arī TIC, medību muzejs un neliela I pasaules kara nocietinājumu rekonstrukcija. Kārtīgi izpētījis pie TIC redzamo karti , beidzot saprotu,ka jābrauc caur Czerwony Folwark. Sekojot norādēm arī veiksmīgi atrodam klosteri. Nelielo maldīšanos bagātīgi kompensē brīnišķīgā daba.

Jāsaka, ka Wigru dabas parks ir lieliska vieta ūdens tūrisma cienītājiem. Var iznomāt laivas un doties piedzīvojumā. Laimīgi sasniedzam klosteri un dodamies apskatē. Ieeja 16Zl +5Zl P. Jāsaka godīgi, ka mani sevišķi neuzrunāja. Arī Ramona cerēja ieraudzīt mūķenes. Interesantākie likās pāvesta Jāņa Pāvila II apartamenti, viņa vizītes laikā. Glīti un vienkārši. Tāpat priecēja skati no klostera torņa.

Klosteris izstaigāts un dodamies atpakaļ caur Suwalkiem Olecko virzienā(655.ceļš). Neliela pusdienu pauze un turpinām ceļu starp neskaitāmiem, gan lielākiem, gan mazākiem ezeriem un pauguriem Gižycko virzienā.

Kur ūdeņi tur zivis. Ieraugām norādi un braucam skatīt. Izrādās saimniecība ar zivju dīķiem. Piedāvā svaigas un saldētas karpas un samus vairumā. Nu galīgi garām. Toties atceļā piestājam pie brīnišķīgas ziedu pļavas.

Arī turpmākā ceļā redzējām tikai ceptas zivis ceļmalas krodziņos. Kaut kā necēlās roka maksāt 5-6eur par 100g zivs.

Sasnieguši Kap miestiņu pie Niegocin ezera pagriežamies uz Rutla, tālāk Rydzewo, Bogaczewo, Wilkasy un Gižicko. Skaisti, bet visur tūristu un atpūtnieku pūļi, stāvvietas pārpildītas. Apmierināmies ar pilsētas apskati caur mašīnas logu.

Tālāk pa 592 ceļu dodamies uz Ketrzyn. Hitlera "Vilku midzeni" redzējām jau pirms 2 gadiem, tāpēc uzpildījuši degvielu dodamies uz Reszel(594.ceļš). Pa ceļam piestājam Swieta Lipka. Brīnišķīga baznīca ar greznām ērģelēm. Ik pa stundai notiek neliels ērģeļmuzikas priekšnesums~20min. Iespaidīgi. Ieeja ziedojums, ko savāc pēc koncerta. Mēs dzirdam tikai pašas beigas un lēmums ir vienprātīgs- sagaidām nākošo. Laiks arī tiko pietiek pastaigāt pa apkārtni un appēst pa saldējumam.

Patika ļoti. Pamatā pirmās dienas programma Polijā izpildīta un tagad galvenais uzdevums atrast piemērotu vietiņu nakšņošanai un nokļūt tuvāk Fromborkai. Tas gan izrādās diezgan sarežģīti. Aiz Reszel daba mainās- esam izbraukuši no skaisto pakalnu un ezeru zemes. Uz brīdi vēl piestājam Reszel un Lidzbark Warminski. Bez navigācijas mazajos ceļos orientēties pagrūti un rezultātā izmetu līkumu atpakaļ caur Bartoszyce.

Tālākais ceļš diezgan vienmuļš caur Pieniežno un Braniewo. Piemērotu stāvvietu atrodam tikai īsi pirms Fromborkas. Nobraukti 406km.

Nakts pagājusi mierīgi, lai gan Ramona izteica bažas, par nakšņošanu tik vientuļā vietā. Esam labi atpūtušies un pabrokastojuši. Laiks doties ceļā.

Fromborka. Mazpilsētiņa, kas ievērību izpelnījusies saistībā ar Kopernika vārdu. Viņš daudzus gadus te strādājis un arī apgabāts Fromborkas katedrālē. Savu iepazīšanos ar pilsētu sākam ar pastaigu pa molu un ostu. Pie jūras diezgan nepatīkams vējš. Pāri Wišlany līcim(vislas???) redzama Mierzeja Wišlana(Baltijskaja kosa. Kā to tulkot latviski?). No Fromborkas ostas kursē kuģīši uz kūrortpilsētu Krynica Morska. Šoreiz tā neietilpst mūsu maršrutā un dodamies iepazīt Fromborku.

No mola nonākam pie vecā ūdens torņa. Jau 13.gadsimtā pilsētai dzeramais ūdens piegādāts pa 6km garu kanālu no Baudes upes, kas darbinājis arī dzirnavas. Ūdenstorni tagadējā izskatā cēlis kāds mūrnieks Stanislao.1571- 1572.gadā pēc slavenā Baroka komponista Georga Fridriha Hendeļa vecvectēva Valentina Hendeļ projekta ūdenstornis aprīkots ar misiņa skrūves tipa mehānismu ar kura palīgzību ūdens pacelts 25m augstumā un apgādājis pilsētu ar ūdeni. Šāda veida ūdensvada sistēma bijusi pirmā Polija un otrā eiropā un darbojusies 200gadus. Tagad šeit ir TIC, kafejnīca, tiek atskaņota Hendeļa mūzika. Dzirnavas darbojušās līdz pat 1944g..

Tālāk jau dodamies iepazīties ar cietoksni un katedrāli.

Ieja katedrālē 8zl, tornī arī 8zl. Notiek arī ērģeļmuzikas koncerti 12zl.

Iepazinušies ar Fromborkas ievērojamākām vietām varam doties tālāk. Atkal izvēlos mazo ceļu Nr503 gar jūras krastu. Elblagu aplūkojam tikai caur mašīnas logu ceļā uz Gdaņsku. 7.ceļš gandrīz visā 60km garumā no Elblagas līdz Gdaņskai tiek pārbūvēts. Top kārtējais autobānis. Vispār Poliju var tikai apbrīnot un apskaust kādos tempos un kvalitātē notiek ceļu būve. Atceroties 90tos gadus, ceļu kvalitāte ir mainījusies radikāli. Pat mazie celiņi ir samērā labā stāvoklī.

Gdaņskā ierodamies ap pusdienas laiku. Izdodas noparkoties pašā centrā. Patīkami pārsteidz, ka sestdienās un svētdienās stāvvietas ir bez maksas. Nezinu, vai tā ir visā Polijā?

Par Gdaņsku jāsaka, ka tā ir atsevišķa ceļojuma vērta. Mēs gan bez iepriekšējas sagatavošanās izstaigājām tikai pašu centru.Lai gan man no arhitektūras un visiem tiem stiliem ir maza saprašana iespaids palika lielisks. Arī laiks pastaigai pa pilsētu bija lielisks. Uzlija tikai kādu pusstundu sīks lietutiņš.

Pirmā pastaiga gar krastmalu. Redzam arī "Melno pērli". Interesanti, ka brauciens ar eksotisko burinieku ir pat lētāks, kā ar parasto pasažieru.

Nemanot ir aizritējušas vairākas stundas. Laiks doties tālāk. Sopotā ar grūtībām atrodam vietu kur noparkoties. Aizstaigājam līdz pludmalei, bet nopietnākai ekskursijai nav laika. Nu tā- bijām, redzējām, secinājām- tā atpūtnieku drūzma nav priekš mums.

Tuvojas jau vakars un mums vēl jāiepērk pārtika un jāatrod vieta naktsguļai. Atgriežamies pie auto un dodamies tālāk. Gdynia nekur nepiestājam. Praktiski uzreiz arī sākas Rumia. Meklējot veikalu nedaudz samaldāmies, bet beigās pārtika iepirkta un arī 213.ceļš atrasts.

Vispār pēc brauciena nonācām pie dīvaina secinājuma: pagājušā gadā Rumānijā nakšņojām bez problēmām jebkurā daudzmaz piemērotā vietā. Šogad Polijā nevarējām izvēlēties- tad par daudz nomaļa, vientuļa vieta, tad par daudz dzīva. Kaut gan drošības problēmas nebija nevienā gadījumā.

Drīz vien sasniegta Wladyslawowo un Mierzeja Helska (manuprāt latviski tulkojas kā Helas pussala). Un te mūs pārsteidz pamatīgs negaiss. Praktiski satumst, lietus gāž kā ar spaiņiem un šoseja mirklī pārvēršas pludojošā upē. Pēdējā brīdī ieraugu stāvvietu un paspēju nobremzēt lai nogrieztos pa kreisi. Pretī nebeidzama mašīnu straume, bet laimīgi tieši gadās "logs" un mēs esam stāvvietā.

Cik ātri beidzies, negais arī pārstāj. Atkal kļūst gaišs un varam apskatīties kur esam nokļuvuši. Helas pussala no Wladyslawowo iestiepjas Zatoka Gdaņska(Gdaņskas līcis?) 35km garumā un atdala Zatoka Pucka(Puckas līcis?). Šaurākā vieta pussalas sākumā daži simti metru, platākā pie Helas pāris kilometri. Visā pussalas garumā ar maziem pārtraukumiem stiepjas kempingi(cik novērojām pārpildīti). Apdzīvotās vietas Chalupy, Kužnica, Jastarnia, Jurata un Hela. Mūsu stāvvieta blakus dzelzceļam. Vilcieni kursē pāri pusnaktij, bet neklaudz kā pie mums, gulēt netraucēja. Pāri šosejai kempings. Arī mums stāvvieta 6zl stundā, bet tik vēlu tukšums un neviens netraucē. Ieturam vakariņas un nolemjam aizstaigāt līdz jūrai. Pāri sliedēm, cauri priedēm un aptuveni pēc 150m esam pie jūras. Ir jau krietna krēsla, pilnīgs klusums un tukša pludmale. Ūdens arī patīkami silts- protams jānopeldas. Godīgi sakot naktī jūrā, ādama kostīmā nebiju peldējies. Forši. Atkal viena jauka diena galā. Laiks atpūtai. Šodien nobraukti 185km.

No rīta atkal līņā. Bet kafija mums ir termosā un brokastu maizītes var iekost arī mašinā. Dodamies uz Helu. Laiks arī pamazām uzlabojas. Aiz Juratas līdz pašai Helai mežā izvietotas Polijas armijas daļas. Iebraucot Helā kreisaja pusē Krasta aizsardzības muzejs. Muzejs izveidots Vācu vērmahta 1940.gadā uzceltās celtnēs, kas bija paredzētas pasaulē spēcīgākās 406mm artilērijas izvietošanai. Aizsardzības sistēma sastāvējusi no 3 baterijām ar 406mm lielgabaliem, vadības centrāles 9 stāvu tornī un 2 munīcijas noliktavām. Katrā aizsardzības postenī atradušās nocietinātas telpas 88 vīru apkalpei un 4 munīcijas noliktavas. 44.gada jūnijā izdarīti daži izmēģinājuma šāvieni, pēc tam ieroči demontēti un pārvesti uz rietumfranciju- "Atlantijas valni", kur kara beigās sabiedroto karespēks tos iznīcinājis.

Ekspozīcijā arī pussalas aizsardzība 39.gadā, Polijas jūras spēku veterānu vēsture un informācija par lielākajiem un jaudīgākajiem ieročiem pasaulē.

Noparkojamies mazā ieliņā paralēli jūrai. Krastmalā izvietota ekspozīcija par jūras aizsardzības tēmu. Ir roņu mītne un noteiktos laikos var noskatīties barošanu. Apstaigājam ostu. Lielākā daļa bijušo zvejas kuģīšu pemēroti tūristu vajadzībām. Pāri līcim var saskatīt Gdaņsku. Diena pamazām iesilst un gandrīz gribas izmantot vietējo pludmali. Vēl paklīstam pa mazajām ieliņām. Tirgotāji izvietoto savu preci.Jauka maza pilsētiņa, kas pamazām sāk pildīties ar atpūtniekiem.

Iepazinušies ar Helu dodamies atpakaļ uz Wladislawowo un tālāk pa 215.ceļu Lebas virzienā. Cita aiz citas seko kūrortpilsētiņas Chlapowo, Rozewie, Jastrebia Gora. Visur atpūtnieku pūļi. Pirms Karwia cauri kāpām ik pēc dažiem simtiem metru izveidotas pieejas pludmalei. Var noparkoties šosejas malā un baudīt ūdens priekus. Arī mēs izmantojam šo iespēju nopeldēties un kādu stundiņu pagulšņāt pie jūras.

Pēc atsvaidzinošas peldes pa 213.ceļu dodamies Lebas virzienā. Patīkami pārsteidz vairākas labiekārtotas stāvietas ceļa malā. Tās apsaimnieko Polijas meža dienests. Vienā no tām ieturam pusdienu pauzi. Kamēr gatavojam pusdienas ierodas vīrs uz velosipēda, nomaina pilnos atkritumu maisus pret tukšiem. Patīkams sīkums, salīdzinot ar pie mums vērojamo tendenci likvidēt stāvvietas šoseju malās.

Kārtīgi iestiprinājušies varam turpināt ceļu. Vicko pagriežamies pa labi un pa 214.ceļu ap 15tiem sasniedzam Lebu. Slowinski park narodowy. Mēs gribam apskatīt ceļojošās kāpas. Ja nemaldos šeit esot lielākais smilšu tuksnesis Eiropā. No stāvvietas Lebas ezera krastā līdz kāpām var nokļūt kājām, iznomāt velosipēdu, vai izmantot elektrisko mikroautobusu. Tā, ka ceļš ir ap 5.5km izvēlamies busiņu. Nopērkam biļetes un mūs divatā lepni nogādā apskates takas sākumā.

Tūristiem pieejamā teritorija norobežota virvēm un pa īsāko ceļu ved uz jūru. Esam bijuši Kuršu kāpās un iespaids nekāds grandiozais nav. Pēc lietus smiltis ir mitras bet vēja darbību var redzēt tikai dažviet, kur tās jau apžuvušas.

Tālāk seko 5,5km garš pārgājiens gar jūru atpakaļ uz stāvvietu Rabkā. Laiks ir jauks un pastaiga ar peldi jūrā, bija jauks piedzīvojums. Ramona savāca veselu kolekciju krāsainu, ūdens un smilšu nopulētu akmentiņu.

Dienas programma atkal īstenota. No šī brīža pagriežamies uz māju pusi. Aiz Leborkas atrodam nelielu ezeriņu- vietējo iecienītu peldvietu. Māmiņas vakarā ved savus mazuļus paplunčāties. Atrodas vietiņa arī mums. Šodien nobraukti 203km.

Rīts ataust jauks un silts. Apkārt tāds klusums un miers. Nesteidzīga rīta tualete siltajos ezera ūdeņos, brokastis un esam gatavi tālākam ceļam. Lai gan tas neietilpa manos sākotnējos plānos, nolemjam apmeklēt Szymbarku. Te atrodas kašubu reģiona izglītošanas un popularizēšanas centrs(labojiet ja iztulkoju neprecīzi). Un rezultātā pavadām tur gandrīz visu dienu.

Kā jau iepriekš minēju, šajā braucienā neizmantoju navigāciju un manā rīcībā nav arī pietiekoši sīkas Polijas kartes. Ir tikai reklāmas bukletiņš ar aptuvenu shēmu. Rezultātā Hutā nogriežamies uz 228.ceļu Kartuzy virzienā, bet kur janogriežas uz Szymbarku nav nejausmas. Mijas pakalni un ezeriņi un nākas meklēt palīdzību pie vietējiem. Piestājam pie vietējā veikaliņa un pēc diezgan garas skaidrošanās kāda busiņa vadītājs apņemas parādīt, kur mums jānogriežas. Tālāk viņam nav pa ceļam. Brodnicā mūsu ceļvedis parāda tālāko virzienu uz Ostrzyce. Te atrodam TIC ar bagātīgu bukletu, shēmu un karšu klāstu. Apvidus ir ļoti gleznains. Vairāki starp pauguriem izstiepti ezeri ar laivu piestātnēm kempingiem un skatu vietām. Arī piedāvājums aktīvai atpūtai bagātīgs. Pārgājienu takas, izjādes ar zirgiem, laivotāju maršruti pa daudzajiem savienotiem ezeriem, burāšana, makšķerēšana utt.. Apbruņojušies ar sīku apvidus karti dodamies uz Szymbarku. Nu jāredz taču arī mums tā māja ar kājām gaisā. Neņemšos uzskaitīt visas šeit pieejamās aktivitātes un apskates ojektus. Katrā gadījumā mēs tur pavadījām vairākas stundas un ne tuvu neizmantojām visas iespējas. Necentīšos visu aprakstīt, skatieties paši.

Pārsteidza sajūtas ieejot mājā. Labi, ka dežurējošais pans pabrīdināja- diezgan nopietna dezorientācija. Slīpās plaknes rada kaut kādu optisku mānu un pārvietojoties gribas kaut kur pieturēties. Bija negaidīti un interesanti.

Šeit arī katru gadu notiek represēto salidojums. Varēja iepazīties ar lokomotīvi un vagoniem kādos vesti izsūtītie. Varētu jau staigāt vēl ilgi, bet ir jau krietna pēcpusdiena. Dodamies tālāk. Mani vilina iespēja paskatītie uz apkārtni no augstāka skatu punkta. Noparkojamies skaistā stāvvietā un pa serpentīna taku dodamies uz Wiežyce kalna virsotni. Tur atrodas Jāņa Pāvila II vārdā nosauktais skatu tornis.

Diena palēnām sliecas uz vakara pusi un mēs pa 20.ceļu dodamies mūsu pēdējā ceļa mērķa, Malborkas virzienā. Vēl neliela iepirkšanās pauze Starograd Gd. un šim vakaram stāvvietu atrodam benzīna tankā Vislas krastā. Nobraukti 162km.

No rīta jau laicīgi esam Malborkā un vieni no pirmajiem iegādājamies biļetes pils apskatei(39,5zl). Patika cenā iekļautais audiogids. Vada apskates kārtibu un ja novirzies no maršruta paskaidro pareizo ceļu, kā arī automātiski pielāgojas, ja izvēlies citu ceļu un stāsta par attiecīgā vietā redzamo. Nelielas grūtības tikai radās kamēr iemācījos noregulēt skaļumu. Es necententīšos sniegt sīku aprakstu par Malborkas pili. To visu var atrast citos ceļojumu aprakstos internetā. Reklamēšu savdabīgi. Mana sieva vienmēr ir teikusi, ka viņu neinteresē vēsture un muzeji. Un Malborkas pils bija otrā aiz Peles pils apmeklējuma Rumānijā, par kurām saņēmu atzinīgus vārdus- bija to vērts. Vēl piebildīšu, ka mums bija tā iepēja vieniem no pirmajiem aplūkot tikai šajā gadā atklātās dzintara muzeja un viduslaiku ieroču ekspozīcijas. Tiešām iepaidīgi . Kopumā ekskursija aizņēma kādas 3 stundas, bet ja grib visu iepazīt pamatīgi(sevišķi iepriekš minētās ekspozīcijas), šeit var pavadīt visu dienu.

Tas tikai īsam ieskatam par Malborkas pilī redzēto. Diemžēl apmekletāju drūzmas dēļ neviens foto no bagātīgās ieroču ekspozīcijas. Maz foto arī dēļ aizlieguma iekštelpās izmantot zibspuldzi. Droši vien par atsevišķu samaksu var. Pēc pusdienas Ramona izvēlas iepazīties ar veikalu piedāvājumu, bet es bruņojies ar TIC iegūtām kartēm dodos pastaigā pa pilsētu.

Diemžēl jāazīst, ka mēs savos braucienos daudz kam pārskrienam pāri- respektīvi esmu slikti sagatavojis mājas darbus. Laikam jau pie vains mana profesija- šoferis tālbraucējs. Diemžēl jau gandrīz 20 gadus "krastā". Patīk braukt, skatīt, bet ne vienmēr iedziļinos.

Un tā arī Malborka apskatīta- dodamies tālāk. Mana uzticamā ceļa biedrene nedaudz sagurusi no šodienas iespaidiem un "dāmu paradīzes" apmeklējuma nedaudz aizsnaudusies, un es realizēju iespēju redzēt vēl kādu unikālu objektu. Jā,jā, tiešām nezinu, kur vēl kuģi brauc pa sauszemi.

Tātad, no Malborkas mēs pa 22.ceļu nonācāmElblagā un pa s7 braucām Paslekas virzienā. Stūrmanis guļ- šoferis nomaldās no maršruta , un rezultātā iepazīstam Elblagas kanālu sistēmu ar unikālo augstuma starpības izlīdzināšanas sistēmu.

Visai interesants pasākums , ko vairs necerēju ieraudzīt darbībā. Vācu tūristi brauca grupa pēc grupas un mēs varējām novērot sistēmu darbībā.

Naktsmītni atrodam pirms Olszttynas, Polijā populārā lielveikala "biedronka" stāvvietā. šodien 149km.

Rīts vēl tīri ciešams, bet ar katru stundu lietus pieņemas spēkā. Ap pusdieas laiku jau līst pa īstam. Mums šodien iepirkšanās diena. Ko citu vēl darīt tādā laikā. Ramona stāda rekordus. 18tos vakarā Olsztynas bodes ir izķemmētas un es sāku skrējienu mājās. Pulveris vēl turas sauss. Piecos no rīta esam Valkā. Ar pozitīvām emocijām un vēlreiz gūtu apliecinājumu tam, ka daudz var redzēt arī ar minimālu budžetu. .Mēs 7 dienās nobraucām ap 2400km, iztērējām 110l DD un mazāk par 200EUR. Vērtējiet paši. Mums patika un ceram uz vēl daudziem brīnišķīgim ceļojumiem.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais