Bezrūpības un prieka sala Krēta. Kā aizceļot turp viegli, ērti un turklāt arī lēti?
|
Vija Beinerte
|
Eiropas senākās civilizācijas šūpulis, savulaik dažādu varu un ietekmju krustceles, tagad (vismaz atpūtniekiem) – bezrūpības sala pretrunu plosītas pasaules problēmu okeānā, īsāk sakot, Krēta. Kā aizceļot turp viegli, ērti un turklāt arī lēti? Par to šis stāsts.
Gudri cilvēki ceļojumus pērk ziemā "Balttour" izstādes laikā, kad visiem galamērķiem tiek piedāvātas labākās cenas. Es diemžēl neesmu no tiem, kas spēj izplānot savu dzīvi mēnešiem uz priekšu. Tāpēc nākas meklēt citus saprātīgus risinājumus.
Jūnijā, kad abi ar vīru saprotam, ka nu gan ir pienācis laiks izrauties ārpus ierastā ritma, sāku pētīt iespējas un variantus. Līdz šim visus ceļojumus esam plānojuši paši vai arī ļāvušies kādas ārzemju kompānijas, visbiežāk skandināvu "Fritids Resor", gādībai, izmantojot lielisko Sista minuten jeb pēdējā brīža piedāvājumu klāstu. Taču "Fritids Resor" braucieni sākas Stokholmā, Kopenhāgenā vai Oslo, tāpēc šoreiz nolemjam ko līdzīgu meklēt Latvijā.
Bet kā lai zinu, kuru no pašmāju tūroperatoriem izvēlēties? Ievadu šo jautājumu meklētājā. Izlasījusi par iespējamiem krāpšanas variantiem, saprotu, ka uzticēties var tikai tām firmām, kas iekļāvušās Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijā. Taču arī tādu izrādās gana daudz. Un tad visu izšķir sen pārbaudīta patiesība: pasaki, kas ir tavs draugs… Izvēlos "TezTour", jo viņu čartera reisus veic "airBaltic" komanda.
Nākamais solis – iedama cauri Berga bazāram, iegriežos "TezTour" birojā, kur piesakos uz pēdējā brīža piedāvājumiem: nav svarīgi, kurp, galvenais – lai būtu saule, jūra, vēlams, kalni un gluži noteikti bezrūpība. Pieteikties varētu arī pa telefonu, taču man reizēm patīk dibināt personiskus kontaktus.
Pēc dažām dienām elektroniski saņemu piedāvājumu paketi, kur ir Barselona, Rimini, Bulgārijas Zelta smiltis, Antalja un Krēta. Ilgi nedomājot, izvēlamies Krētu. Tagad atliek izzīlēt, kurš no pieciem Krētas piedāvājumā iekļautiem hoteļiem būtu īstais, jo reklāmas fotogrāfijās tie visi izskatās vilinoši. Un te nu lieti noder tikko nodibinātais kontakts – piezvanu menedžerei. Zinot mūsu prioritātes, viņa iesaka nelielu dizaina stila četru zvaigžņu viesnīcu jūras krastā pilsētiņā, kas slavena ar savām pasakainajām pludmalēm.
Stundas laikā mūsu ceļojuma dokumenti ir nokāroti, atliek vēl nopirkt apdrošināšanas polisi un samest somās līdz ņemamās mantas, jo jālido jau pēc trim dienām.
Esmu radusi ceļot viegli: šorti, daži kokvilnas krekliņi, divas plānas kleitiņas, divi peldkostīmi, tiem pieskaņots lakats, ko vajadzības gadījumā var izmantot arī kā kleitu, smaržas, kosmētika un apgāda "Lonely Planet" grāmata par Krētu – tas viss viegli satilpst manā rokas bagāžas somā. Kā pēdējo ieliku vēl arī jaciņu, ko vilkt lidmašīnā, autobusā un jebkurā citā vietā, kur varētu būt dzesināts gaiss. Kārlim – kā jau vīrietim – koferis nedaudz lielāks, taču arī tas sver tik vien kā astoņus kilogramus, kamēr mums par abiem atvēlētais bagāžas svara limits ir četrdesmit kilogrami.
Lidmašīnā beidzot varam atvilkt elpu un apkopot domas un izjūtas. Pārlidojums, kurā tiek piedāvātas vieglas uzkodas, transfērs un septiņas dienas četru zvaigžņu viesnīcā ar pilnu pansiju par tik vien kā 444 eiras no personas izklausās nudien lieliski. Un kaut arī tas ir mazliet tāds kā aklais randiņš, jau iepriekš nolemjam visu ņemt par labu – galu galā par aviobiļetes cenu mums tiek piedāvāts vesels ceļojums.
Hēraklejas lidosta mūs sagaida ar spožu sauli dzidrās debesīs un karsta gaisa vilni. "TezTour" darbinieki veikli sadala atbraucējus pa autobusiem. Autobusā mums tiek izsniegtas krāsainas brošūras, kurās atrodamas ziņas par salu, informācija, kur zvanīt nelaimes gadījumā, kā izsaukt taksometru vai noīrēt auto, un iespaidīgs ekskursiju klāsts, kādās varam doties par papildu samaksu.
Grieķijā – gan tās kontinentālajā daļā, gan uz salām – esam bijuši vairākkārt, redzēta ir gan Akropole un Trojas izrakumi, gan Olimpija un Delfi, līdz ar to arheoloģisko sadaļu un muzeju apskati šoreiz nolemjam izlaist. Vienojamies neko īpaši neplānot, elpot brīvi un ļauties sajūtām. Esam šurp braukuši atpūsties un ķert adrenalīnu un prieku, nevis ievilkt ķeksīšus obligāti veicamu pasākumu plānā.
Kamēr autobuss manevrē pa šaurajiem piekrastes ceļiem, ik pa laikam pieturot pie kādas viesnīcas un izlaižot kārtējo atpūtnieku grupiņu, gids mundrā balsī stāsta par Krētu, kas ir lielākā sala Grieķijas arhipelāgā un piektā lielākā sala Vidusjūrā aiz Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas. Ik akmens te glabā kādu mītu, teiksmu vai leģendu. Krētā esot piedzimis grieķu panteona galvenais dievs Zevs, kas, pārvērties par vērsi, nolaupījis daiļo feniķiešu princesi Eiropu un pārvedis viņu uz dzimto salu, kur ticis ieņemts un piedzimis viņu dēls Mīnojs, pēc kā pavēles vēlāk ticis uzcelts labirints, ko sargājis briesmonis Mīnotaurs, ko uzveica Tēsejs, kas izkļuvis no labirinta, turoties pie Ariadnas pavediena. Taču par Krētas (Mīnoja) civilizāciju liecina ne vien mīti, bet arī arheoloģiski izrakumi. Tajos atrasto būvju paliekas atklāj, ka pilīs bijis ūdensvads, kanalizācija un apbrīnojama dabiskā apgaismojuma sistēma. Telpu sienas rotājuši gleznojumi ar ziedu motīviem, graciozām sievietēm un atlētiskiem vīriešiem. Civilizācija te sāka veidoties ap 3000. g. pr. Kr. un savu augstāko pakāpi sasniedza ap 2. gs. pr. Kr., kad Krētā agrāko hieroglifu vietā ieviesa lineāra veida rakstus, ko līdz šim vēl nav izdevies atšifrēt. Šī civilizācija gājusi bojā kādā līdz šim neatklātā katastrofā, un te nu gids piemin gan teiksmaino Atlantīdu, gan to, ka uz Knosas pili, Zeva alu un vulkāniskas izcelsmes salu Santorīni visiem noteikti jādodas ekskursijā.
Pa tam autobuss ir pieturējis pie mūsu viesnīcas, un stāsts par to, kā vēstures gaitā savas pēdas te atstājuši bizantieši, arābi, turki, italieši un grieķi, mums šoreiz aiziet secen. Gluži tāpat kā stāts par Krētas civilizācijas galvenā pētnieka angļu arheologa Artura Evansa veikumu. Vēl tikai jāpiebilst, ka Krēta par Grieķijas daļu ir kļuvusi tikai 1913. gadā.
Aklais randiņš izrādās veiksmīgs. Viesnīca "Manos Maria" ir jauka ne tikai reklāmas fotogrāfijās. Līdz pusdienām vēl divas stundas, tāpēc, žigli izpakojuši mantas un iegaumējuši viesnīcas nosaukumu, dodamies izpētīt apkārtni.
Pludmale patiešām ir divu minūšu gājienā, taču uzreiz mesties tirkīza ūdeņos vai likties zvilnēt saulē prāts nenesas. Nolemjam apstaigāt pilsētiņu pa perimetru, jo pigmentus ķert varēs arī ejot pa promenādi, kas stiepjas gar liedagu. Mazas kafejnīciņas un tavernas te mijas ar košiem piparbodīšu stendiem, smaidīgi šokolādes krāsas puiši ik pa brīdim piedāvā iedzert kafiju, noīrēt "saules gultas" vai vienkārši novēl mums jauku dienu. Priecājoties par neticami dzidro ūdeni, jahtu piestātnes galā apsveicināmies ar vīriem, kas te makšķerē vai ķidā zivis. Vēl nesen Hersonisa bijusi mazs zvejnieku ciematiņš, tūrisms te ienācis strauji, taču viņi nesūdzas. Tiem, kas joprojām ik rītu ar laivu iet jūrā, noiets ir nodrošināts – daudzos vietējos krodziņos ēdienkartē ir īpaša sadaļa catch of the day jeb dienas loms.
Ostas galā vēju aprauts kapteinis aicina ekskursijā uz Santorīni, smaidīgs jauneklis sazvērnieciski iespiež man rokās bukletiņu, kas sola mūža satraucošāko piedzīvojumu uz reaktīva kutera, bet enerģiska dāma jūrnieku kreklā mudina doties izbraukumā ar jahtu: sauļošanās uz klāja, peldēšana un niršana ar akvalangu (ekipējums tiek izsniegts), bagātīgas pusdienas, visi pasažieri apdrošināti. Es smaidu un dzidrā grieķu valodā saku: Sigà sigà, àvrio! Šo teicienu man iemācīja draudzene Linda, grieķu kultūras speciāliste. Latviski tas skanētu apmēram tā: lēnām, lēnām, mums nekur nav jāsteidzas, par to visu es domāšu rīt!
Ja vēlies izlasīt visu eseju, aplūkot bilžu galeriju un uzzināt, kādi ir galvenie vārdi, kas būtu jāiemācās, ja dodies uz Grieķiju, seko saitei http://www.la.lv/bezrupibas-un-prieka-sala/