Kāzu ceļojums Part III

01.04.2009
9 min lasīšanai
107 foto

BALI Nekādi nevarēju saņemties uzrakstīt III daļu, ko biju apsolījusi Jums visiem pēc 2. ned., bet tās ir pārvērtušās 2os mēnešos. *ja kādam ir interese un nav lasījis pirmās daļas par Malaiziju un Singapūru, tās ir atrodamas manos ceļojuma aprakstos. 1IDR – 0,00005Ls ....Veiksmīgi esam ieradušies Bali, toties viesnīcas rezervāciju, ko veicām no Malaizijas vēl neviens nebija apstiprinājis. Apņēmības pilni ņemam taxi, un, tomēr, uz to dodamies. Izrādās, ka rezervācija ir apstiprināta. Noguruši un laimīgi ievācamies savā delux numuriņā. Viesnīca (Villa Bintang) ir fantastiska, izgaismotas balijiešu skulptūras, izgaismots baseins ar bāriņu tajā, palmas un skats uz Indijas okeānu. Nākamajā rītā ar nožēlu nākas konstatēt, ka vīriņš vēl jo projām ir savārdzis, un nolemj pavadīt dienu guļot, sadzēries zāles. Žēl...:( Es dodos uz baseinu un rakstu dienasgrāmatu sēžot pie bāra, kas ir iekš baseina. Dzeru savu 1. indonēziešu alu pa 44000 rūpijām. Vēl nevaru iebraukt tajā visā 1000 un miljonu naudā. Bet pēc nelieliem aprēķiniem, vakar veikalā pirktais alus (600ml) maksā ~1Ls. Tā sēžot un pāršķirstot bukletus, ko savācām lidostā, man ir nobriedis plāns, kā mēs varēsim apceļot salu. Šeit var noīrēt auto ar visu šoferi-gidu pa 50$/12h. brauc kur gribi, apstājies kur gribi. Galvenais lai Aivars ātrāk tiek uz kājām. Tālāk dodos izpētīt apkārtni, pirms tam painteresējoties recepcijā, vai īsos šortos ir piedienīgi staigāt pa ielu. Izrādās, ka ir ok. Recepcionisti grib mani ievilināt shuttle bus, kas dodas uz kādu shopping centru-tikai ne to !!!! Tā staigājoties, ievērtēju, ka visapkārt ir pilns ar mīlīgām ēstuvītēm, maziem un lielākiem veikaliņiem. Ienirstu vienā no tiem, kurš saucas mini market, bet ir 3 stāvos . Viss liekas tik lēts, tik lēts. Mani uzrunā kāds jaunzēlandietis. Sak, te esot dārgi. Es vairs neko nesaprotu, varbūt nemāku pareizi to valūtu sarēķināt? Viņš arī iesaka labākās vietas, ar labākiem tirdziņiem. Parāda arī piemēru – kurpītes, kuras veikalā maksā 97000 IDR, tirgū maksā 5000IDR. Man kaut kā neticās, bet tas būs noteikti jāpamēģina. Atpakaļceļā nopērku seefood nūdeles Aivaram, kuras viņš atdzīst par gardām, bet veselība gan vēl nav uzlabojusies.... 05.09. Vīriņš ir atlabis, sauļojās un peldas. Urrā. Visu dienu vārtāmies pie baseina un baseinā, ķeram pigmentus, kas līp klāt kosmiskā ātrumā. Pa vakardienu jau esmu nedaudz apdegusi, nākas lietot kremiņu Nr50. Netālu var saklausīt dzirdētu valodu, tikai nevaram saprast, kas īsti tā ir??? Izrādās poļi. Ātri sapazīstamies. Viņiem arī medus mēnesis un arī ceļo pašu spēkiem. Nāk neiztrūkstošais piedāvājums iedzert vodku, viņam nav ar ko, jo sieva esot stāvoklī. Šeit vodka ļoti labi izpildās ar svaigi spiestu arbūzu sulu. Personāls sūdzas, ka esot daudz slāvu pārstāvju, kas nerunā nekādā valodā, tikai savā, un esot ļoti grūti ar viņiem. Toties no personāla prasa augstāko servisu, jo galu galā 5*, un darbs ir ļoti svarīgs. 06.09. Atkal visu dienu grillējamies saulē un arī ēnā. Var grillēties arī pie okeāna, bet tad jānāk atpakaļ peldēties uz baseinu, jo bēgums sākas plkst. 10 no rīta, un okeāns ir līdz ceļiem. Esam nopelnījuši šo laiskošanos pēc visiem mūsu pārskrējieniem un piedzīvojumiem. Kā arī neko vairāk negribas pēc vakardienas iepazīšanās ar Mačeku, Gošu un vodku...:) Pēcpusdienā, tomēr, aizlaižam uz Kutu – pašu galveno izklaižu un iepirkšanās vietu Bali. Tagad man uz labās krūts dzīvo geko(ķirzaciņa) – hennas izpildījumā (1ls). Starp citu, dzīvie geko dzīvo pa pilnam arī mūsu viesnīcā uz sienām, un arī uz mūsu balkona... Vēl es tieku pie paprāvas kaudzītes ar rotām no gliemežvākiem un kokos koka. Tas gan nenākas viegli, jo jākaulējas ir no visas sirds, un vēl vairāk. Gala rezultātā vienas krelles ~ 0,25-0,50Ls. Atkal vakars lapenītē ar poļiem, vodku un sarunām par dzīvi. Pa visu šo laiku, apskates cienīgās vietas ir izkristalizējušās mūsu prātos un arī kartē. Esam sametušies kopā ar poļiem. Rīt 1. trips pa salu. Tas mums uz visiem 4iem izmaksā 22ls/10h. Alus līdzņemšanai iepirkts, ūdens arī. Dodamies čučēt. Nākamā diena... Pirmais ievērības cienīgais apskates objekts ir Barong dance. Pilns ar tūristiem, bet tas ir to vērts. Iestudēta luga ar iespaidīgiem nacionālajiem tērpiem, saturā mūžīgā cīņa - labais pret ļauno. Tālāk dodamies uz sudraba rūpnīcām un koka izstrādājumu rūpnīcām, kas galīgi mūsu izpratnē neatbilst vārdam – rūpnīca. Sudraba rotas kaļ ar nelielas tehnikas palīdzību, galvenokārt viss ir tīrākais roku darbs. Cenas šeit nav draudzīgas. Par paprāva izmēra ķēdi Aivaram paprasa 1000$. Pie koka rūpnīcas vispār nav nekādas civilizācijas pazīmes. Viss tas skaistums tavā acu priekšā tiek veidots ar rokām kādu 6 vīru izpildījumā. Tālāk, jautrā pietura – Monkey forest. Pie ieejas var iegādāties mazos banāniņus, ar ko pabarot šos zvērēnus. Visas brilles, pulksteņi u.c. lietas tiek atstātas mašīnā. Ļoti skaisti meži un takas, visur kur skaties, visur ir viņi - mērkaķīši. Es laikam viņiem iepatīkos jo īpaši, jo viens man pieskrien un parausta aiz kleitas, ilgi nav jāgaida, kad tas jau rāpjas pa mani, viņa piemēram seko vēl 3 gabali, un nu esmu apsēsta ar pērtiķiem, kuri dzīvo pa mani kā pa koku un nemaz ar nedomā doties prom... Visiem skatītājiem lielie prieki, japāņi ķer pie savām kamerām, visiem jautri, izņemot mani. Kaut kā, tomēr, tieku no viņiem vaļā, un laižos lapās. Esam izsalkuši, un sakām šoferim, lai aizved uz kādu jauku ēstuvi. Ceļš ved caur rīsu laukiem, kas liekas nekad nebeigsies. Skaisti. Esam nonākuši gala mērķī pie fantastiskām rīsu terasēm, kur ir iespēja baudīt pusdienas, vērojot šo brīnišķīgo skatu. Suvenīru tirgotāji gan šeit ļoti uzbāzīgi, veikli tiekam ar tiem galā, un dabūnu izgrebtu koka kastīti ar 5 pāriem chopsticks, pa 5$. Aivaram banānu lapu cepure pa 1$ + foto ar kolorīto cepuru tirgotāju. Atpakaļceļā apskatam dažādus tempļus, kuru nosaukumus vairs nav iespējams atcerēties, bet tie visi ir ļoti skaisti. Ievērības cienīgs ir templis Tanah lot, kas atrodas okeāna krastā uz klints, kurš saulrietā izskatās vienkārši fantastiski. Tas ir visvairāk fotografētākais objekts Indonēzijā. Mājupceļš turpinās caur rīsu laukiem un vietējiem ciematiņiem, kur redzamas jaukas vietējās sadzīves ainiņas. Viesnīcā esam jau tumsā, galīgi saguruši. Rīt atkal laiskosimies apkārt. Un vakarā ir sarunātas romantiskās medusmēneša vakariņas okeāna krastā. Šoferītis mūs aizvizina uz izvēlēto restorānu. Mums paliek mutes vaļā. Tikai 15 soļi mūs šķir no Indijas okeāna viļņiem, un tikai mūsu galdiņu rotā ziedu kompozīcija. Tuvojas saulriets. Īsta romantika. Ejam izvēlēties lobsteri, ko taisāmies notiesāt vakariņās. Tie tiek izzvejoti no akvārija un neapmierināti kustina savas milzīgās ūsas. Izvēle ir izdarīta. Kad taisamies jau ķerties pie maltītes, no nekurienes uzpeld ansamblītis, kas sāk priekš mums dziedāt. Absolūtā romantika !!! 09.06. Atkal kopā ar poļiem dodamies salas izpētē ar mūsu jauko šoferīti Dadab. Sākām 8:00, beidzām 22:00. Krokodilu fermā nesanāca palikt uz šoviņu, jo bija jāgaida 1h. Toties redzējām kā baro šos zvērus, un neizpalika piedāvājums pa 2.5ls nopirkt dzīvu pīli un pašiem to izbarot krokijiem. Mūsu humānisms ņēma virsroku – atteicāmies. Tālāk tempļi, tempļi, tempļi. Kā reiz šajās dienās Bali notiek svētās kremēšanas ceremonijas, kas ir ļoti krāšņas. Pa ceļam iebraucam aplūkot ūdenskritumu un hot spring water baseinu. Puiši šeit plunčājas uz nebēdu, ūdens +40 grādi, tikai tādā dīvainā zaļā krāsā. Mēs ar Gošu atturējāmies no šiem priekiem, jo ūdens kvalitāte neviesa uzticību. Tālāk mūsu ceļš ved uz pretējo salas pusi Lovina beach. Klusa pludmale ar vietējiem iedzīvotājiem un jaukiem, lētiem restorāniņiem. Nopeldēties gan nesanāca, jo pludmali atdzinām par pārāk netīru, un zem ūdens varēja saskatīt visādas drazas, kā piem. vecas kedas...Toties sagaidām saulrietu Bali jūras krastā. Papļāpājām ar vietējām dāmām par vietējo dzīvi, no kurām arī nopirku īsto pērļu kakla rotiņu par mazām naudiņām. Ruma meklējumos iebraucam Carefourā, atkal nekā. Veči paliek pie pārbaudītām vērtībām – Jameson. Kā vēlāk uzzināju no vietējiem bārmeņiem, Bali ir plānots pacelt cenas alkoholam, tāpēc pārdevēji slēpjot šmigu zem letes un plaukti tādi patukši. Atkal laimīgi un pārguruši nonākam viesnīcā. Es vēl paspēju izbaudīt naksnīgo peldi baseinā un gulēt prom. 10.09. Šodien relax diena un ūdens prieki... Tā priecājoties noskaidrojam, ka B52 tiek pasniegts bez uguns, toties 50ml glāzītēs...Es dodos mācīt kā pa īstam šis kokteilis jātaisa. Izrādās no tā nekas mums nesanāks, jo esot tikai 1 shots uz visu bāru.  dzeram pa kārtai... Ļoti labi ir tas, ka ja esi sataisījies braukt uz kādām aktivitātēm, tad šoferis vienmēr tevi aizved un atved, par ko papildus nav jāmaksā, ja atrakcijas sarunājis viņš. Mūsu Dadabs varēja sarunaāt pašu vellu. Sabiedriskais transports praktiski neeksistē, jo kursē 2X dienā no viena ciema uz otru. Un tie ir tāda mistiska paskata mazi, zili busiņi. Šoferītis ir klāt un ar laipnu viņa gādību tiekam nogādāti pludmalē, kur notiek ūdens atrakcijas. Es izvēlos izpletni(paraseiling) un flying fish, atrakcija, ko nekur citur nekad nebijām redzējuši. Pēc tam visi kopā ar poļiem apmeklēsim bruņurupuču salu. Vēl man ļoti kārojās ūdens moci, bet viņiem tur tādi noteikumi, ka jābrauc kopā tikai ar instruktoru, tas galīgi nerullē, un visi instruktori bija aizbraukuši uz ceremoniju. Flying fish ir milzīgs lidojošs matracis, kas piesiets aiz laivas, un tai uzņemot ātrumu paceļas krietu gabalu gaisā. Atrakcija notiek stingrā instruktora kontrolē, kas regulē fishu, lai tas neapgāžas otrādi. Adrelanīnu saēdāmies ne pa jokam. Bruņurupuču salā mūs sagaida sačākstējis vīrelis, kas sāk izrādīt visas savas bagātības. bruņurupuči no maziem līdz milzīgiem, kurus arī sacenšoties, vīrieši mēģina pacelt. Tad večuks tiem pasviež jūras zāļu kušķus, un tie apmierināti čāpstina. Izrādās, ka rupuči nav vienīgie iemītnieki. Mums parāda pitonus, kas dzīvo kastē un dažādus putnus. Tad nez no kurienes tiek atstiepts varāns. Glaudam to un fočējamies, tas tikai šauda savu mēlīti un miedz actiņas. Vēl pie ķēdes sēž kāds mankijs. Laikam piegāju pa tuvu, un tas taisījās man lekt virsū. Kas tiem mērkaķiem ir pret mani ??? Tomēr vīrelis rāda, ka mankijs ir crazy, tāpēc jau sēžot pie ķēdes. Atpakaļ nākas braukt jau pa tumsu, jo saule riet zibenīgā atrumā ~18:00, bet laiviņas ar tādām extrām kā gaismekļi nav aprīkotas. Vakarā pilnam relaksam paņemam šiacu masāžas mūsu nogurušajiem ķermeņiem (15$/1h), tur pat mūsu iemīļotā restorāniņa 2. stāvā un 1. stāvā ieturam vakariņas. Tad no kaut kurienes uzrodas mūsu šoferītis Dadabs uz rollera un vēlīgi aizrauj mani līdz viesnīcai, pāris 100 metru. Vīriņš čāpo ar kājelēm. 11.06. Ar jau zināmā šoferīša palīdzību mums ir sagādāts arī okeāna šoferītis, ar „okeāna mašīnu”. Tas nozīmē puisis, kam pieder laiva, kura nav aprīkota ne ar kādām navigācijas vai rācijas pazīmēm, kurš nemāk runāt angliski, bet ir laipni piekritis par saprātīgu samaksu mūs aizvizināt līdz tuvākai salai Lembongang Island. Jābrauc ~1h. Šoferītis dzen laivu nenormālā ātrumā, viļņi milzīgi, smird pēc benzīna, šļakatas sejā. Man paliek slikti no tās smakas. Ar laiku aprodam. Piestājam pasnorkelēt. Viss ekipējums un bezalko dzērieni iekļauti braukšanas maksā. Zem ūdens tiešām daudz ko redzēt, skaisti. Ierodamies salā. Fantastiski – pludmale kā no Bounty reklāmas. Izlīduši krastā sajūtamies kā sāls kluči, un veikli tiek atrasta duša. Pusdienās tikko zvejota - grillēta zive ar kartupeļiem tikai 1.20Ls. Salas apskate beidzās ļoti ātri, jo pēc jautātā main road atklājas vienīgi bezceļi, brikšņi un grausti. Gar krastu staigājot gan paveras brīnišķīgi skati. Atpūtušies un iestiprinājušies dodamies vēl vienā snorkelēšanas tūrē. Šajā vietā straume ir neganta un ilgi izturēt nevaram, pēdējiem spēkiem tiekam līdz laivai. Atpakaļceļš pats par sevi viens vienīgs extreme pasākums. Laiva sitās pret viļņiem tik spēcīgi, ka vīriņš jau sāka atcerēties kaut ko no izdzīvošanas ūdenī. Izmisīgi mēģinām saskatīt krastu. Pēdējos km līdz krastam pavadām pētot okeāna dibenā dzīvojošos mošķus, pa laivas stikla dibenu. Vakarā viskijs un vakariņas japāņu restorānā. Diena izdevusies pilnībā. Nākamā diena sagaida mani ar nepatīkamu pārsteigumu. Tagad man ir iesnas līdz zemei un nežēlīgi sāp kakls. Vietējā veikalā nopērku kaut kādus sīrupiņus pa 0,10Ls. Vietējie solās, ka palīdzēs. Vakarā apmeklējam vēl vienu templi ar iespaidīgu uguns šovu. Kečak fire dance. Ieturam vakariņas okeāna krastā netālu no mūsu romantiskā restorāna. Par visu pilno piekrāmēto galdu ar svaigām zivīm dārzeņiem un aliem samaksājam 15ls/2cilv. Vakarā uz balkona mūs apciemo milzīgs geko(ķirzaka), kura jūtas ļoti omulīgi sildoties pie lampas. 13.09. Šodienas plāns apmeklēt sikspārņu alas pie kāda tempļa un dažus autentiskus ciematus. Vēl pēc brokastīm, galīgi miegaini, tiekamies ar Dadabu. Tas kā allaž priecīgs un smaidīgs. Pa ceļam ieraugot ceļu p[policistus Dadabs izmet frāzi : „Police stop, need money.” Policija šeit ir ļoti korumpēta. Interesants fakts ir, ka rollerus var izīrēt uz katra stūra, bet braukt ar tiem drīkst tikai ar indonēziešu tiesībām, un, ja noķer policija jāmaksā sods. Kaut gan tie ir tīri smieklīgi, var atpirkties pa kādiem 0,50ls. Ar sikspārņu alām aplaužamies, jo templī notiek ceremonija un alas nav pieejams. Ciemati vairs ne ar ko īpašu nepārsteidz. Bijām sadomājušies redzēt kādus izkrāsotus cilšu pārstāvjus, bet tur tikai vietējie amatnieki mitinās un pārdod savus roku darbus. Kā arī krāso gaiļus spilgti rozā un dzeltenās krāsās, lai pēc tam ar tiem varētu nopelnīt kādu rūpiju nelegālajās gaiļu cīņās, līdz brīdim, kamēr atnāk policists, kurš need money, un visu saspēlēto paņem sev. Pa ceļam kāds rollera braucējs pie krustojuma ir aizsapņojies, un, lai neietriektos mūsu auto, viņš izvēlas ietriekties kokā. Par laimi ar viņu viss kārtībā, tikai rollerim pāris skrambas. Atrodam kādu tīri pieņemamu beachu, un tur arī pavadam dienas atlikušo daļu. Es ļaujos pierunāties uz masāžu pa 5$/1h. Pēc apm. 40min. es vairs nespēju turēt un saku: „finish, please!”. Tante negribīgi atkāpjas, es laimīga uzelpoju. 14.09. Ak, vai! Pēdējā diena Bali!!! Protams, laiskojamies, un bradājam pa bēguma pārņemto okeānu. Okeāns ir atkāpies kādus 500m. Staigājam pa vietām, kur vēl pirms dažām h bija ūdens, pētam jūraszvaigznes un vēl visādus nezināmus mošķus. Satiekam jūras ežu ģimeni, ar ko man nemaz negribas draudzēties, jo iepriekšējā tikšanās ar viņiem nebija diez ko patīkama. Tā klīstot pēkšņi saprotam, ka okeāns sāk nākt atpakaļ, vicojam pa fikso uz krastu, kamēr ūdens mūs nav noķēris un nav jāliekas peldus, lai tiktu krastā. Vakarā, ar poļiem, sēžam pie okeāna, lielā gultā ar baldahīnu, un atceramies iepriekšējo dienu jautros notikumus un apskates objektus. Poļi arī rīt brauc prom. Mums jāceļas 3:00. Aizejam līdz recepcijai samaksāt rēķinu, kas par visām mūsu vēdera izvirtībām 2 ned. garumā sastāda apaļus 2 000 000 rūpiju (100ls). Pēkšņi uzrodas Mačeks neganti lamājoties. Viņu rīta reiss ir atcelts, tagad jau pusnakts, neko nevar sazvanīt ne uzzināt. Atliek iet viņam just līdzi un numuru ar dažu atlikušo alu un vodkas palīdzību. Pagulējuši tieši 1h slājam uz sarunātajām agrajām brokastīm. Dadabs jau priekšā ar platu smaidu. Esot 3h braucis ar rolleri no sava dzimtā ciemata, kur bijis uz ceremoniju, lai paspētu mūs uz lidostu aizvest. Esam sašutuši, ka nevajadzēja dēļ mums tā mocīties, bet smaids pa visu seju saka mūžīgo „no problem”, galvenais ir darbs, ceru, ka ieteiksiet mani arī saviem draugiem. Attā Bali. P.S. Izbraucot no Indonēzijas jāmaksā 150 000 rūpijas Ceļojuma laiks: 25.08.08.-16.09.08. Ceļojuma izmaksas: Rīga – Helsinki – Guandžou – Kuala Lumpura – Singapūra - Kuala Lumpura – Bali – Kuala Lumpura - Guandžou – Helsinki - Rīga Ceļš, vīzas, viesnīcas, apdrošināšana – 1725Ls/2 cilv. Šoferīts - gids Dadab (Bali) _mobile: 081 338 488723

Kāzu ceļojums Part III

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem