Vormsi salas uzplaiksnījumi
|
Normunds Smalinskis
|
Jau sen bija vēlme apciemot estu Vormsi salu, kuru līdz 2PK apdzīvojuši ts. piekrastes zviedri, kamdēļ vietvārdi ar zviedru skanējumu. Šogad augustā mērķis tika īstenots. Sala apciemota. Jāsaka, ka kā vienmēr izbrīnija akurāti salabotie un koptie estu autoceļi, kas pat uz salas bija labā kvalitātē. Nu par iespaidiem. Kadiķu meži, ja tā drīkst teikt, kādus līdz šim nebiju redzējis! Acīmredzot, klimats un augsne ir ļoti labvēlīgi pamatīgām kadiķu audzēm. Kur kadiķi - tur ogas! Radās pat ideja uz salas veidot kadiķu dzērienu ražotni Ar degustācijām garāmejošiem tūristiem Šķiet, ka neizmantots resurss uz salas
Vislabāk salu apceļot ar divriteni! Pietiks laika visu apskatīt un izpētīt! Starp citu, apdzīvotās vietās uz salas jābrauc ar 30, neapdzīvotās - 50km/h. Uz salas atrados 2 baznīcas. Pirmā ir Sv.Oleva jeb Olafa baznīca, 13/14gadsimts. Olevs bija skandināvu jūrasbraucēju patrons, viņš kļuva par svēto, kad ieviesa Norvēģijā kristīgo ticību, citādi bija karalis Olafs Haraldsons (995-1030). Skandināvu tirgotāji Oleva kultu atveda uz estiju, arī Tallinā ir Oleva baznīca... Tā nu viņa tēls nišā dzīvo, rokā karaliskas regālijas, bārda skandināviski ruda. Baznīca līdzīga citām senajām salu baznīcām, tik durvis gan nav vaļā kā citur estijā. Krasta zviedri laikam nav bijuši pārāk kristīgticīgi, jo šajā mazajā baznīciņā nu nekādi nevarēja saiet tie 2000, kuri pamata salu 44/45 gados, kad tuvojās frontes līnija... Tāpat laikam viņiem nav īsti pie sirds gājusi pareizticība, jo tā baznīca ir galīgi švakā stāvoklī palikusi. Kaut arī tur esot bijuši dievkalpojumi un tā ir viena no ļoti retajām pareizticīgo baznīcām, kur bijusi zviedru draudze... tā vismaz stāv rakstīts rakstos...
Saksbijas bāka ir ievērojamākā un skaistākā Vormsi salas bāka. Pie tās nogulumiežos var vērot miljoniem gadu vecas fosīlijas - gliemežus un vēl nezināmus radījumus, kas te atstājuši savus nospiedumus. Viņi pat nenojauta, ka pēc miljoniem gadu klūs par fotosesijas objektiem un kādu interesēs. Vormsi salu ieskauj ar mazas saliņas un sēkļi, tādēļ kuģošana šeit bīstama, uzmanīgi jāseko navigācijas zīmēm un bākām, tās rāda ceļu un laicīgi brīdina par bīstamām vietām. Saxbijas bākas korpuss esot izgatavots, starp citu, Liepājā. Pataustīt ar roku gan neizdevās, bākas sargs mūsu telefoniskiem zvanījumiem neatbildēja. Pats vainīgs, jo viņam domātu Rīgas balzamu izlietojām paši.
Agri vai vēlu pienāk nakts! Nakšņojam pašvaldības ierīkotā kempingā blakus mazajai Svībijas ostiņai. Lietusmākoņi beidzot atkāpjas! Ēdam vakariņas, apkopojam dienas rezultātus. Saulriets ir satriecošs! Kad satumst pilnīgi, ejam obzervēt navigācijas uguņu mirgošanu Monzunda archipelāgā. Dažiem no skaistuma ļimst ceļgali... Ap pusnakti kaut kur salas otrā galā rūc pērkons un zibeņo, ceru, ka līdz manai teltij neatnāks, jo tad glābiņš būs jāmeklē mašīnā. Negaiss neatnāca, toties tālus pērkona dārdus nomaina klusa un melodiska krākuļošana blakus teltī...
Rīts ir skaists, spīd saule, dodamies tālāk! Ik pa brīdim nojaušama bijusī padarmijas klātbūtne uz salas, kur bija aizliegtā zona. Dažviet slejas balti silikātķieģeļu novērošanas tornīši, dažviet ar zemi pārklāti angāri. Uz salas pamanam mazas jaukas mājiņas, tik nesaprotam, kam tās domātas??? Izrādās, ka mazajās sarkanajās koka mājiņās atrodas atkritumu konteineri. Spriežam - lai zvēri netiek klāt un labi izskatās! Te ir lūši, mežacūkas un nav nekāds noslēpums, ka estiju apdzīvo ap 600 lāču, skaits gan dažādos avotos atšķiras, bet vienalga ir pamatīgs!
Autobusu pieturas ir fantastiskas - kā mazas istabiņas - ar pulksteni, grāmatu plauktu...ja autobuss kavējas, var pasēdēt, palasīt Salā ir gan internets, gan vaifajs, gan viss nepieciešamais normālai dzīvei. Pat elektromobiļi! Pašvaldības karogā dzeltens apaļs krusts. Zviedru cilmes krāsas būtu saprotamas, bet kapu krusts kā simbols, nedaudz dīvaini... man šķiet. Jā, tur ir 17-18, 19 gadsimta apbedījumi, skandināviski, ar tādiem krustiem... ar ķeltiem laikam nekāda īpaša sakarai salai nebūs, kā bieži tiek pausts tīmeklī. Veikals, tipisks kā Latvijas laukos. Neliels, bet iztikšanai viss atrodams. Mūsējie lielveikalu grīdu slīpētāji un kultūras piekopēji būs šokēti - nu kā viņi te bez Alfas vai Spices...
Koka apbūve ir vienkārša, bet gaumīga un sakopta. Mazie ciemi guļ klusumā, pļavu un mežu ielokos. Aizvējā, lai skarbie jūras vēji neiepūš viļņos. Mājiņas skandināviskos toņos, ar jau ziemeļniecisku noskaņu. Fascinē bobis, kuram var piezvanīt, lai tiktu iekšā vai vienkārši kļūst garlaicīgi.... Kad sala apskatīta, laiks mājup ar nelielo prāmīti Ormso, ceļojums ilgst nepilnas 45 minūtes. Pietrūka zivju, laikam salinieki vairs neķer, nav īstu zvejnieku. Varbūt nerentējas, kas to lai zina
Atpakaļceļā var izstaigāt kūrortpilsētas Hāpsalu un Pērnavu. Sakoptas, tīras, patīkamas. Eiropeiskas, pretstatā ... bordertaunai pie Rīgas jūras līča. Ja patiesi uzbūvēs reilbalticu, tad varēs aizbraukt uz labu, jauku un tīru jūrasmalu. Vai tas tā notiks, laiks rādīs. Ja vasarā braucat uz estu zemi, iesaku iegriezties
Bildes profila galerijā
