[3] Baltijas jūras dienvidos - Warnemunde

Anita Ruža 13.08.2016 3 min lasīšanai

19.07.2016. Warnemunde

Rīts ataust gluži cerīgs. Labi ka īpaši nav kur steigties, šodien man ieplānota Baltijas jūra. Jāizmanto vakardienas diennakts biļete, tāpēc Dzelzceļa stacijā sēžos S1 vilcienā līdz Warnemundei. Uz turieni var braukt ar jebkuru no 3 līnijām. Brauciens ilgst ap 20 min. Warnemundes stacijā viss vilciena sastāvs, ko pārsvarā veido jaunieši, izbirst un dodas uz jūru.

Stacija atrodas uz nelielas pussalas un ir atdalīta no pašas pilsētas ar vecās ostas Alter Strom kanālu. Apkārt visādi suvenīru un saldumu tirgotāji, muzikanti, baloni, pilnīgs haoss. Kaut kāda līdzība Warnemundei ir ar Jūrmalu. Abas ir pie jūras ar skaistu smilšainu pludmali, pilsētas dzīvojas no tūrisma, apkārt šikas viesnīcas, spa un restorāni. Tik vien tās atšķirības, ka Jūrmala ir daudz lielāka.

Meklēju divriteņu nomu, it kā zīmes ir, bet nevaru atrast. Labi, ka pajautāju vietējiem. Par 10 jurīšiem varat dabūt pirmklasīgu braucamo ar smagu atslēgu, kas būs jūsu rīcībā līdz 18:00. Velosipēda noīrēšana bija varen gudra doma, jo pēc vakardienas kājas sāpēja pamatīgi, bet ar braucamo izbrukāju visu pilsētu krustu šķērsu.

Pirmā pietura bija pie jūras krasta, kas atrodas prom no galvenās pludmales. Tuvumā tik daži vietēji, apkārt mežš un klusums. Ik pēc 100 m kāpu joslā ir ar dēļu laipiņas, kas ved uz pludmali. Turklāt katrai ir savs numurs. Tuvojoties Warnemundes centram, var pastaigāties pa promenādi. Vienā pusē cukurmājiņas ar viesnīcām, otrā pusē – jūra. Lai gan jūru jūs neredzēsiet, skatu aizsedz kāpas. Promenādes galā ir vecā Warnemundes bāka un Teepott ēka.

Bāka ir 37 m augsta un celta 19. gs. beigās, joprojām darbojas. Par 3 jurīšiem var uzkārt bākas augšā, kur labi var pārredzēt visu Warnemundi, jahtas, kruīza kuģus, kas brauc caur Warnowas līci. Blakus bākai ir Teepott ēka, kas celta Austrumvācijā 60-tajos gados populārā stilā. Tāda mazliet futūristisks, pašlaik šķiet tur bija restorāns. Turpat arī sākas rietumu mols.

Gribas ēst, gar Alter Strom ielu meklēju kādu puslīdz pieklājīgu un cenu ziņā druadzīgu kafejnīcu. Bez rezultātiem. Vienā gan varēja dabūt tradicionālās vācu desiņas, taču jāgaida vēl stunda. Tad jau vienkāršāk paņemt ko no zivju- kafeškām, kas vairumā pietavotas pir krasta. Izšķiros par labu fish-and-chips par 3 eur. Karsts! Bet zivtiņa garšīga un porcija arī laba. Nākas pacietīgi visu notiesāt periodiski atgaiņājoties no kaijām.

TIC centrā paprasu kā man tikt līdz IGA parkam. Manas biļetes pietiek lai izkāptu Lutten Klein stacijā un doties austrumu virzienā. Meitene TIC centrā sameloja – pēc viņas teiktā līdz parkam ir 7 min, man sanāca visas 20. Tiešā ceļa nav, nācās līkumot caur dzīvojamo masīvu. Norāžu arī nav. Glāba tikai prātā palikusī GoogleMaps karte.

Jādomā, kāda velna pēc es spēros šito gabalu uz kaut kādu parku? A bet nē, par 1 eur šeit var uzspēlēt minigolfu, iziet baso kāju taku (Barfusspad), un vēl, un vēl. Parka teritoriju šķērso dažas sīkas ūdensteces, it pat plaši niedru lauki ar gulbīšiem. Bērniem arī būs kur ņemties. Man atkal patika Japāņu dārzs. Visur sastādīti bambusi, ēkas arī celtas no tiem, dīķīši, ir pat rododendru dārzs, taču tajā ziedēja nu jau tikai hortenzijas.

Pie pašas Warnovas ir ostas teritorija ar milzīgu Neptūna statuju un milzīgs kuģis “Dresden” uz kura ir kuģubūves muzejs ar restorānu. Turpat parkā apskatāmi dažādi kuģu mehānismi un detaļas. Jebkurā gadījumā uz IGA parku vērts aizbraukt.

Mana biļete beidzās, tāpēc nopirku vienrzējo par 2,10. Sarunāju ar Oļesju tikties pie KTC un iet šopingā. Mums ir mazliet laika līdz tikšanai ar vienu vietējo čali. Vācijā es sapratu kāpēc šeit ir tik populāri 1-2 dienu tieši lidojumi tieši uz iepirkšanos. Kauflandā un Deichmanā atradu gan apavus, gan apģērbu ko prasīja mājās. Skaistas kurpes lielajiem izmēriem un apģērbs ar izmēriem no 36. līdz 52. Taisni žēl, ka tuvākais Deichamana veikals ir tikai Viļņā.

Ar Clemensu tiekamie pie Rostokas ostas promenādes un ejam dzert alu. Ēst negribas, bet pie alus piederās kāda zacene, tāpēc mums trijiem pasniedz lielu Flammekuche. Tāds paliels, kraukšķīgs un plāns plācenis, kuram virsū ir bekons, sīpoli ar sieru un lociņiem. Clemens ir viens no tipiskiem rietumu jauniešu pārstāvjiem, kas negrib strādāt. Viņa nostāja ir tāda – kāpēc man jāvergo 40 h nedēļā, ja es varu strādāt tikai 4, bet pārējo laiku veltīt kam svarīgākam. Viņš saņem kaut kādu minimālo bezdarbnieka pabalstu, ik pa laikam kaut kur piehaltūrē un viņam ir labi. Šikot nevar, bet var jau iztikt. Šitā vāvuļojot, saruna ievirzās par Facebooku. Es saku, ka neesmu tajā, Clemens ir sajūsmā – dod pieci! Es arī nē! Un man nav kruta telefona ar touchscreenu, un kad es vēl izvēlku ārā trieciendrošo darba mobilo ar pogām...Nu jādod pieci vēlreiz! Oļesja ir autā.

Visu vakaru pastaigājamies gar Warnovu, Clemens ar visu divriteni pavada mūs līdz Mensai. Pa ceļam krēslā ejot caur Lindenparku, pamanām secīgi ik pēc 3 m stāvam kādu duci jauniešu ar telefoniem. Aaa....ķer pokemonus. Mēs saskatāmies un ierēcam. Pie Mensas šķiramies, jo mums nav spēka iet uz studentu tusiņu, bet Clemens gan ies, tur šodien alus bez maksas. Vispār viņš bija lāga čoms.