Mālu pils Vidzemē
|
Weekends-idejas tavām brīvdienām
|
Kādu brīvdienu nolēmām izbraukt no galvaspilsētas un meklējām idejas šai dienai, meklējām kamēr atradām Mālpili. Kas mūs piesaistīja tai? Pirmkārt jau tas, ka Mālpils atrodas tikai 52km attālumā no Rīgas un tas, ka tur nebijām bijuši, bet izdaudzinātā Mālpils muiža, šķiet, katram vienreiz jāredz. 16., 17.gadsimtā Mālpils tagadējā teritorijā bija vairākas muižas; Mālpils (Lemburg), Vite (Vittenhof), Vibrokas (Suddenhof), Buku (Suddenbach), Kniediņu (Kaltenbrunn), Dravantas (Drevenhof), Mūru (Muremoise), Žiburtu (Sieburt), Pūlaku (Adamshof), Rikteres (Siggund). Pagasta vārds “Mālpils” radies no agrākā nosaukuma “Lemburga”. “Lemburga”, visdrīzāk, ir lībiešu izcelsmes vārds: lembit-virsaitis, urga-upe, bet tā kā šāds saliktenis ir iespējams arī vācu valodā: lehm-māls, burg- pils vai cietoksnis, tad radās vāciešu tulkotais nosaukums – Mālu pils, Mālpils. Tautā gadsimtu atpakaļ Mālpils dēvēta arī par Mārpili, kam pamatā ir skaista teika par meitenes Māras iemūrēšanu baznīcas sienā.
Mālpils centra veidošanās sākumi meklējami ap 1760. gadu, kad tika uzcelta Mālpils muižas kungu māja un uzsākta muižas apbūve (18.gs.-20.gs.), kurā ietilpa 38 ēkas. Līdz šodienai saglabājušās –18, tai skaitā pils, kuru 1911. gadā atjaunoja pēc V.L.N.Bokslafa projekta. Senā Mālpils centra daļu no jaunās, kura radās pateicoties 1972. gadā pieņemtajam V.Zilgalvja un R.Strauta izstrādātajam eksperimentālā paraugciemata projektam, atdala 24,5 ha liels 19.gadsimta pirmajā pusē ierīkotais brīvā plānojuma parks, kurā atrodas 1775. gadā uzstādītais obelisks Mālpils muižas dibinātājam G.V.Taubem.
Mālpils baznīcas pirmsākumi meklējami ap 15. gadsimta sākumu. 1766. gadā uzcelta tā baznīca, kuru mēs aplūkojām, (atjaunota 1923.g. pēc P.Kundziņa projekta). Šodien redzamā baznīca celta 1766. gadā, bet baznīcas vieta šeit atradusies jau kopš kristietības sākumiem. Baznīcas ērģeles ir nozīmīgs Latvijas ērģeļu būvētāja Kaspara Skerstena darinātais pēdējais un lielākais instruments. 2004.gadā divos baznīcas logos tika ievietotas mūsdienīgas vitrāžas, kas harmoniski iekļaujas tautiskā romantisma stilā veidotajā interjerā.
Mālpils lepojas ar Vīnkalnu, kas ir pilskalns, kas datēts ar vidējo dzelzs laikmetu, 5. – 9. gs. un atrodas robežjoslā starp Gaujas un Daugavas lībiešu apdzīvotajām teritorijām un lībiešu un latgaļu zemēm.
Kā saldais ēdiens mums šķita Mālpils muižas komplekss un parks. Mālpils muižas kungu māja celta 1760.gadā. Šīs ēkas cēlājs ir barons Gustavs Vilhelms fon Taube, kuram muižas parkā uzstādīts piemiņas obelisks. Pēc muižas dedzināšanas 1905. gadā toreizējais muižas barons Aleksandrs fon Grote atjaunoja pēc Vilhelma Ludviga Bokslafa projekta neoklasicisma stilā ar barokāliem elementiem, kādu mēs to redzam arī šodien. Mālpils muižas kungu nams ir privātīpašums, tas ir restaurēts un atguvis savu krāšņumu. Aiz kungu nama atrodas 22ha plašais ainaviskais parks, kurā atrodas vairāki dīķi, Sākotnēji parka teritorija, iespējams, bijusi mazāka par esošo un parks apjozts ar laukakmeņu mūri, kura atliekas vēl šodien pamanāmas. Parkā aug ap 150 gadu veci koki (ozoli, liepas, oši u.c.). Šeit ir brīnišķīga pastaigu vieta, ko arī izbaudījām, apskatot skaisto namu un pastaigu takas.
Weekends-idejas tavām brīvdienām
foto
Andris.G.
