[2] Baltijas jūras dienvidos - Rostoka

Anita Ruža 06.08.2016 3 min lasīšanai

18.07.2016. Rostoka

Pirmais rīts Rostokā ir apmācies un auksts. Jāceļās vien ir, jo Oļesjai ir jāiet uz darbu, bet man 9 ir tikšanās ar Babaku no CS. Oļesja iesaka līdz vecpilsētai iet mazliet pa citu maršturu garām Lindenpark un es pa tiešu būšu iekšā vecpilsētā. Attālums tas pats. Apkārt irlu remonti un es nogrižos ne tajā ielā, labi ka studenti palīdzēja. Apkārt atkal aprakstītie žogi un kazenāji. Ogas gan vēl skābas, koč i melnas. Pēc Lindenparka sākas Rostokas jaunais centrs, kas sāka attīstīties pirmais pēc Vecās pilsētas ārpus mūriem. Mājiņā sglītas un izkrāsotas dzīvespriecīgās un trakās krāsās, dažas var lepoties ar fantastiskiem zīmējumiem (pārsvarā uz jūras tematiku). Ja vien ne grafitti.

Doberanerplatz ir daži labi grāmatveikali, kur var atrast labas nocenotas grāmatas. Žeļ, ka vācu valoda ir gandrīz aizmirsusies. Vēl 5 min. Un jūs esat pie Kropeliner Tor. Kropelina vārti ir nedaudzi Rostokas sienas vārti, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 55 m augstie vārti (1270.g., padomā tik!) atrodas vecpilsētas ziemeļos un tagad tajos ir ierīkots muzejs. No vārties sākas Kropeliner strāše, kas paredzēta staigāšanaai, ēšanai un naudas tērēšanai. Kropeliner str. Vidū ir neliels laukums ar Rostokas universitātes galveno ēku un vienu amizantu strūklaku. Ūdens vēl nav palaists, tāpēc var netraucētie apskatīties skulptūras – mežcūci, divus bokseru suņus mīļā apkampienā, peldētājus.

Tepat kaut kur jābūt TIC, taču to atrasts ir pagrūti, norāžu nav. Beidzot to pamanu Baroka zāles tuvumā, bet būs vaļā tikai 10. Lēnām eju uz Rātslaukumu. Pilsēta kā izmirusi, pie velna! Ir pirmdienas rīts, kur ir visi cilvēki? Tikai turki loka valā savas tirgus būdiņas.

Babaks ir punktuāls, tieši 9 viņš ir klāt pie rozā Rātsnama. Ak, un gar rātsnamu izkarināti 7 geju-parida varavīksnes karogi. Viņš pats ir no Isfahānas un Rostokas universitātē studē enerģētiku. Nekādu piedāvājumi braukt uz austrumiem un kļūt par trešo sievu nebija. Lādzīgs čoms. Kopā izriņķojām visu vecpilsētu.

Pie Marijas baznīcas ir neliela strūklaka ar amizantu kaziņu. Vairums baznīcu Rostokā un citās Vācijas pilsētās ko redzēju ir tiešām iespaidīgas. Galva jāmet uz augšu, i ta šķiet ietricas pašās debesīs. Marijas baznīcā griestu velves šķiet bija domātas iebiedēt vienkāršot ļautiņus, lai ieejot baznīcā, tu izjustu visu Dieva varenību.

Tālāk cilpojam gar citiem pilsētas vārtiem – Steintor. Vēlāk atgriežamies Universitātes laukumā, TIC ir vaļā un man bija doma nopirkt Rostokas karti uz divām dienām par 16 eur. Taču pārdevēja atrunāja – nav jēgas, jo pirmdien neviens muzejs nestrādā, velti izmetīsiet naudu.

Babaks ved mani uz veco Universitātes ēku. Rostokas univesitāte ir viena no vecākajām Eiropā, pa pilsētu izmētāti vairāki mācību korpusi, katrs paredzēts savai nozarei. Iekšā moderns kapitālais remonts lai saskan ar vecajām dekorācijām. Otrā stāva kāpņutelpām ir visu slaveno Grieķijas un Romas filosofu un dzejnieku bistes. Un aktu zāle..., mazāka nekā LU, un tomēr fantastiska. Gar sienām ir visu rektoru portreti sākot no 15.gs.

Ja šķērso Lange str. Un iziet caur nelielu dzīvojamo māju kvartālu, var nokāpt pie pašas ostas promenādes. Te nu mēs tiekam lietus mākonī, bet šeit ir jahtas, burukuģi, kravas kuģi, un Warnovas upe. Pati Warnovas upe ir diezgan sīka un nenozīmīga, vienīgi Rostoka tā ir paplašināta un izskatās kā Baltijas jūras neliels līcis.

Ejot pa promenādi līdz Spīķeriem, var iegriesties Pēterbaznīcā. Par dažiem jurīšiem tiksiet augšā tornī, bet ir pirmdiena, tātad viss ciet. Laiks skrien ārtri un gribas ēst. Baback nav sajūsma par centra ēstuvēm, viņš iesaka studentu kafejnīcu Mensā. Tātad brauksim ar tramvaju. Manas monētiņas pazūd biļešu automātā un babaks nopērk man diennakts biļeti. Bet ar to ir maza viltība – viņa ir derīga līdz nākamās dienas 15:00. Tātad ja pērkat biļeti 7 no rīta, par 4,90 eur varat braukāt teju 32 h. Tik biļete ir jāizkompostrē. Var jau mēģināt šmaukties pa zaķi, tik Rostokas biļešu kontriloieri nenēsā nekādas uniformas kā Rīgā. Tie var būs vienkārši pīpējoši jaunieši, bet ienāks vagonā, uzrādīt apliecību un jūs šķirsieties no 60 eur.

Mensā ejam uz studentu ēstuvi. Normālam cilvēkam te nav ko rādīties, jo vidēji pusdienu maksa jums būs ap 8 eur. Taču ar studentu apliecī uz pusi lētāk. Rindas ir garas, izvēle milzīga. Abi ar Babaku piekrāmējam paplātes un viņš divreiz iet uz kasēm lai ar studentu apliecību samaksātu par pusdienām. Laiks iet uz beigām, un es pateicos Babakam par ekskursiju ar Laimas šokolādi. Viņš mazliet samulst un saka, ka to glabāšot. Savādais.

Līdz atgriezīsies Oļesja vēl ir dažas stundas, tāpēc atgriežos vecpilsētā un dodos špingot. Riebīga padarīšana, taču tā kā mājās mani gaida atgriežamies ar šmotku kalniem, nākas paciesties. Pie Kropeliner Tor ir liels tirdzneicības centrs, saīsinājumā KTC, pie kura bieži sarunā tikšanās. Ka Vācija ir šopinga paradīze, saprotu ātri. Ne velti mūsēji braukā ar lētajiem lidojumiem 1 dienas tūrēs iepirkties visam gadam. Tuklāt visur pašlaik ir atlaides. Cenas un sortiments jebkurai gaumei, un kas svarīgāk – jebkuram izmēram. No 36. Līdz 52., un tās nebūs tizlas veceņu lupatas kā tirgū. Ar apaviem tāpāt. Taisni žēl ka tuvākais Deichmana veikals ir Viļņā. Rostokā ir vairāki un divos stāvos, kas piedāvā sieviešu kurpec līdz 45. Izmēram, par lētām cenām. Tā nu pirmās tiek nopirktas 2 pāri lielo izmēru brīvā laika apavu par kopējo summu 35 eur. Fantastika!

Vakarā sarunājam ar Oļesju tikities netālu no mājām esošajā Kauflandā. Groziņu nav, tikai rateļi par 50 centiem. Tāpēc vienmēr jātur skaidra nauda. Cenas kā pie mums, tikai izvēle plašāka. Un vācieši apzinīgi krāj tukšās alus un plastmasas pudeles, ko nodot turpat veikala automātos, pretī saņemot atlaidi pirkumiem. Līdzīgi kā Igaunijā. Ar pilniem maisiem ejam mājās un blenžam Hausu no 3. Sezonas. Oļesja beigās mani parāva uz šo seriālu.