São Paulo - Nova Odessa - Rio De Janeiro (2. daļa)

  • 6 min lasīšanai
2. daļa Sveiciens visiem! Laikam pienācis laiks otrajai daļai, šoreiz centīšos lietot pēc iespējas mazāk žargonus, nu tad, karoče tā...:))), joks! Vēl joprojām esmu São Paulo, nezinu labi tas vai nē, ja tā paskaitu, tad sanāk jau 10 dienas ;) Daudz kas ir noticis pa šo laiku, tagad varu teikt, ka esmu redzējis gandrīz visu São Paulo. Godīgi atzīšos, man jau ir līdz kaklam šī pilsēta :), iespējams, ka tas ir rajons, kurā es dzīvoju, bet neko vairāk kā izgāstuves, bomžus, Dieva sludinātājus, netīras ielas, aplaupītas mašīnas, policistus ar ieročiem rokās, visādus ielu tirgoņus, neesmu pēdējā laikā redzējis un tas sāk nogurdināt. Pilnīgi gribās redzēt kādu tūristu :) Kopš pēdējo reizi Jums rakstīju, ir nācies redzēt daudz visādus prikolus uz ielām, pēdējais bija, kad viena tante piedāvājā izmērīt asinsspiedienu, nezinu, viņa laikam māsiņa uz pusslodzi ;), bet īstenībā, nekas tāds šokējošs nav noticis, viss ieraistais bardaks un kņada. Bet šodien gan bija labais (15. augustā), braucām ciemoties pie Fernandas paziņas, dzimeni svinēt, lai tur nokļūtu, mums nācās braukt cauri pilnīgākajam geto, tas jau būtu it kā ok, pierasts ( ļoti ceru, ka sanāks kādu dienu nobildēt kaut mazliet no tā, tas ir jāredz, Jums visiem, nākamajiem braucējiem uz Brazīliju, it īpaši São Paulo), bet te pēkšņi, autobuss apstājas, domāju, kārtējā pietura, bet mēs jau stāvām kādas minūtes divas, skatos policisti visapkārt, cilvēki autobusā ceļās kājās, kaut ko skatās, te pēkšņi iekāpj busā policists un ar revolveri rokā, pienāk pie katra un nopēta, it kā tu būtu kaut ko sliktu izdarījis :), es biju autā :), vēlāk izrādijās, ka kāds tajā rajonā bija kādu aplaupījis vai izdarījis ko ļaunāku, īsti neesmu pārliecināts, bet policija pārmeklēja visus transportus, laikam tika ziņots, ka šis kaut kur slēpjas...mūsu busiņā viņš par laimi nebija ;), varējām doties tālāk :) Tas par São Paulo... Pagājušajā nedēļas nogalē, biju aizbraucis vai pareizāk tiku aizvests uz viņu lauku mājām, ļoti skaista vieta, saucās Campos do Jordão, atrodas 2 km augstumā virs jūras līmeņa, tas bija jūtams, jo pēc kāda laikam braucot augšā, ausis aizkrita ciet :P Pilsēta ļoti atgādināja kādu Vācijas mazpilsētiņu bavārijā, nezinu, varbūt mazliet kā Šveice, jebkurā gadījumā, ļoti eiropeiska pilsētiņa. Daudz mazu veikaliņu, šaurākas ieliņas. Koki arī radikāli nomainījās, palmas jau arī it kā bija, bet dominēja priedes un skujkoki, smuki. Pa dienu pilsētā patīkami silts, ap 25 C, bet jau pēc 19:00 vakarā, temperatūra dramatiski pazeminās, iestājas aukstums...kaut kur ap 5 grādiem :) Campos do Jordão ir arī ko redzēt, man teica, ka jūlija laikā, kad viņiem ir atvaļinājumi, te sabraucot daudzi tūristu, gan iepirkties gan apskatīt klintis vai vienkārši pasportot, te ir daudz iespēju aktīvas atpūtas cienītājiem, arī es dabūju to pabaudīt, bet nu par visu pēc kārtas. Ģimene, kas mani izmitina, acīmredzot noprata, ka man tas bardaks São Paulo jau ir totāli pieriebies, tāpēc parsvarā visu laiku pavadījām pie dabas. Iebraucām pilsētā vakarā, bija jau reāli auksts ārā, kaut kur ap 4 grādiem, apstājāmies pa ceļam veikalā, paķērām kaut ko ēdamu um turpinājām ceļu. Atbraucot uz māju, paēdām vakariņas, ko nu kurais un gājām gulēt. Nākošajā dienā, kas bija 13. augusts, mēs devāmies uz kādu klinti vēl augstāk kalnos, klints mazliet atgādināja Rio panorāmu :), atradāmies samēra augustu, kā redzēsiet bildēs, ideāla vieta priekš paraplanierisma, tā tas ir latviski?? :) Aizrāpos līdz klints otram augstākajam punktam, mazliet kājele jau sāka trīcēt, bet neko, turējos, labi, ka nebiju ne ar vienu ienaidniekos tajā brīdī :) Skats no augšas vienkārši pasakains, arī debesis tajā dienā bija super skaidras, tiešām – bija labais. Nonācām lejā no klints, gribējās mazliet remdēt slāpes, to varēja izdarīt, smuki iekārtotā tādā kā kioskiņā, es neatteicos no svaigi spiestas apelsīnu sulas, vēlāk sekoja informācija, ka šito vietiņu vakar riktīgi paņēma priekšā – apzaga tūristus un arī visus vietējos, ja kādam, kas derīgs bija ;), tāpēc mūs mierināja : “Neuztraucaties, tas bija vakardienas avīzēs, tas nozīmē, ka šodien noteikti nenāks atkal!”, haha. Es tiešām nevarēju tam noticēt, man laikam veicas. Vēlāk devāmies izbraucienā pa viņuprāt skaistākajām vietām tajā reģionā, liels bija viņu pārsteigums, kad braucot garām nabadzīgo rajonam (favelām), teicu, lai apstājās, es nobildēšu ;), viņi nesaprata mani, katram savs laikam ;) Vairs jau neatceros, ko vēl darījām tajā dienā, laikam gājām vēl paēst, tādā kā pašapkalpošanās iestāde, ņem pats, ko gribi, tad tik nosver un pasaka cik jāpiķo, ērti un tā arī esot lētāk, nu pie mums tak arī tas pats ;) Nākamajā dienā cēlāmies agri, jo vajadzēja laicīgi paspēt uz Fernandas tēvam piederošu tādu kā ekoloģisko tūrsima izklaides vietu...alpīnisms kokos, nezinu, kā to nosaukt, bija baigi jautri un bikiņ bailīgi arī. Devāmies pa iemītu taciņu arvien augstāk un augstāk, sāku jau sajust smēķēšanas atstāto rezultātu uz plaušām, bet neko, turējos :), kad bijām sasnieguši sākuma punktu – viens super liels un augsts koks, kur tad prieki varēja sākties, bet pirms tam, tika izstāstīts viss par drošību, rāpšanos, virvēm, ko drīkst un ko nedrīkst, žēl vienīgi, ka es neko no tā nesapratu, bet nekas, es devos pirmais, visi nosmējās...5 sekundes bracienā ar trosi un es jau esmu kokā ;), tālāk vēl visādi interesanti pārbaudījumi, iešana pa koka tiltiņiem un tamlīdzīgi, tiešām labs variants, pie mums vajdzētu kaut ko tādu, varbūt, ka kaut kur ir, bet es vienkārši neko par to nezinu :P Pēc tika liela adrenalīna izdalīšanās asinīs, nervu nomierināšani, tika apsolīta vizīte pie aldara ;) Bija forši, viņiem bija pazīstams īpašnieks, tā kā visa rūpnīca un viss aliņš bija manā rīcībā, viņi zin, ka man ļoti garšo alus, stāstīju, ka mēs visi Latvijā tādi dulli uz to aliņu ;) Sadzēries es atgriezos ar viņiem mājās, bija vēl tikai pusdienlaiks ;), man ļoti gribējās sauļoties, jo ārā bija tik patīkams laiciņš, bet biju jau saņēmis aizrādījumus par savu staigāšanu bez krekla...katoļu ģimenē, tas nav piedienīgi, es ņēmu un uzkāpu uz mājas jumta un sauļojos tur, tā visiem būs labāk. Ilgi man tas prieks nesanāca, jo sāka ierasties viesi uz gaļas cepšanu, daži jau nobrīnījās, kas tas tāds par psihu, tur uz jumta augšā sauļojās, nezinu, ko viņi stāstīja visiem, bet man bija mazliet vienalga, aliņš jau bija sācis darboties ;) Ēdu arī ārā, man pienesa vēl divus alus (Brahma), tas pats lētais brazīliešu aliņš un es biju nost, man bija oficiāli iestājusies siesta. Ap sešiem mani pamodināja, jo bija laiks doties atpakaļ uz to trako, netīro, skaļo...pilsētu vārdā São Paulo. Pa ceļam atpakaļ, vēl izdevās šo to pabildēt no kalnainā apvidus, bet pēc tam jau nācās nīkt apnicīgā sastrēgumā, tā kā nekā interesanta :( Man te prasīja, lai uzrakstu kaut ko par cilvēkiem, par mentalitāti...nezinu, katram jau laikam savādāk, kas man liktos normāli, citiem drošvien būtu liels pārsteigums. Cilvēki, protams, ir savādāki, bet arī šeit cilvēki iet uz darbu, izklaidējas, tāpat kā mēs visi. Varbūt veids kā viņi to dara ir mazliet savādāks ;), iespējams, apstākļu spiesti. Man atkal biki gribās parunāt par drošību Brazīlijā, it īpaši São Paulo, par mentalitāti, varbūt vēlāk ;), labi Elza? Nu tā pirmkārt, dodaties uz Brazīliju? Savu Rolex pulksteni droši varat atstāt mājās, arī sudrabkrāsas Casio Jums nebūs vajadzīgs :), nekādas rotas lietas, nekādas ķēdes, būt reperim šeit São Paulo nav stilīgi, bet var jau riskēt, drēbēs kā tādas, vienkāršas – balts krekliņš un džinsi, ideāls variants. Kredītkartes, nauda – noderīgas lietas, tās ņemiet līdzi, bet turiet mājās vai viesnīcā, ņemiet līdzi tikai tik cik jums tajā dienā ievajadzēsies, varbūt mazliet vairāk, jo variants, ka paņemsiet 5 reālus līdzi, tā teikt – redz, es tak arī nabags, man nekā nav, var beigties ļoti traģiski, labāk redzēt zaglīti aizejam ar apmierinātu seju :)), melnais humors. Ja ceļojat viens, tad, lūdzu, skaļi nevienam nereklamējiet, ka runājat angliski un nesaprotat, kur atrodaties ;), ejiet ar mērķi it kā zinātu, ko darat un nekādā gadījumā neskataties nevienam acīs!!!!...JOKS, tik traki jau nav, bet hey, es runāju par São Paulo un nabadzīgajiem rajoniem, nezinu kā tas ir citur. Par drošību uz ceļiem, tas arī ir diskutējams jautājums šeit São Paulo, jo redz, lielākai daļai te vispār nav tiesību (auto vai motocikla, es domāju), sākumā domāju, nu ok...bet tagad man tas ir pilnīgi skaidrs, te vispār neviens neko nekontrolē, pilnīgi rīcības brīvība, ja tevi neapsper kādā no nabadzīgajiem rajoniem, tad jūties laimīgs, jo nevienam tas neinteresētu, ja ar tevīm, kas slikts atgadītos. Sargiet sevi paši, tad arī Dievs sargās! Šīs nedēļas nogalē es braucu uz Rio De Janeiro, izskatās, ka viens pats, mazliet mīzīgi ir, nerunāju portugāliksi vispār, nu bikiņ...tad jau redzēs kā būs, varbūt kādam ir kādi gali tur?? Tie man tagad noderētu ;), raksts ar savtīgām interesēm, hehe. Tiešām būtu škrobīgi uz tierieni maukt vienam, bet nu nekas, plāns ir apskatīt visas tās vietas, ko tad parasti aplūko tūristi un tad vēl uz netālo Parati, tur esot skaistas pludmales un nav tik traki kā Rio. Dzīvosim redzēsim. Piedodat, ja tāds nesakarīgs raksts šoreiz, bet gribējās kaut ko uzraksīt, bet TĀDU milzīgu pārdzīvojumu nebija, gan jau pēc Rio... Turpinājums sekos...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais