Nebrauc uz Nicu, brauc uz Nīcu!
|
Weekends-idejas tavām brīvdienām
|
Tik tiešām, ja vēlaties vienreizēju vasaras izbraucienu, nemaz nav jātērē daudz līdzekļu, laika un nervu, jo Nīca ir tepat, Latvijā! Jūs varat, protams, apmeklēt Vidusjūru un tur peldēties un sauļoties citādākos apstākļos, bet jūs varat doties uz Kurzemes piekrasti un baudīt tās dažādās iespējas un piedāvājumus, kas arī ir atšķirīgi un interesanti. Mēs tā nupat izdarījām un atklājām, ka šāda veida brauciens atmaksājies ar milzum daudz pozitīvām izjūtām, jauniem iespaidiem un skaistu vasaras ceļojumu. Pie kam, ar prieku konstatējām, ka pa Kurzemes piekrasti ceļo ļoti daudz ārzemju tūristu. Viņi brauc pie mums, kāpēc lai mēs brauktu prom! Tā mēs ceļojām četras dienas un trīs naktis. Jutāmies, kā jaunu zemju atklājēji. Pat, ja šur tur bijām bijuši jau kādu laiku atapakaļ, tomēr viss mainās tik ātri, ka ar interesi apskatījām arī jau reiz redzētas vietas.
Savu ceļojumu sākām no Nidas, kas ir Latvijas tālākais pierobežas ciemats, kas atrodas pavisam blakus Lietuvai. Nida (agrāk arī Nidas ciems) ir vēsturisks zvejnieku ciems Kurzemes galējos dienvidrietumos, Rucavas novadā. Nidā atrodas Latvijai neraksturīga oļaina pludmale, kas ir ģeoloģisks liegums un tāpēc vien interesants.
Kurzemes piekraste savaldzina neskartas vides cienītājus – var soļot gar jūru kilometriem tālu, nesastopot neviena cilvēka. Pēc stipriem vējiem jūras krasta smiltīs varot atrast pārsteigumu – izskalotus dzintara gabaliņus. Vislielākās izredzes atrast par priedes asarām dēvētos zeltainos graudus esot tieši Kurzemes piekrastes dienvidos. Mums gan neizdevās par to pārliecināties pašiem, bet kāpēc gan neticēt tik pozitīviem nostāstiem!
Tālāk mūsu ceļš veda uz Papi. Tas ir sens zvejniekciems, izvietojies šaurā joslā starp Papes ezeru un jūru. Balta smilšaina pludmale un klusuma eksotika. Bija arī pa kādam atpūtniekam, bet tie vairāk bija tādi paši iebraucēji, kā mēs.
Nakšņot apmetāmies Nīcā, ļoti jaukā viesu namā "Nīcava", kas piedāvāja izsmalcinātu lauku romantismu ārpus ikdienas steigas un pilsētas burzmas. Vakars bija tieši piemērots vēl apskatīt tuvējos ciematus - Jūrmalciemu un Bernātus. Jūrmalciems ir apdzīvota vieta Nīcas novadā un izveidots kā zvejniekciems. Tajā atrodas pat divas baznīcas (luterāņu un baptistu). Savukārt Bernāti ir Latvijas sauszemes tālākais rietumu punkts. Pie autostāvlaukuma novietots (1998. g.) tēlnieka Viļņa Titāna veidotā akmens zīme “Zaļais stars”.
Otrās dienas rītā, labi uzņemti un paēdināti, devāmies tālāk pa Kurzemes piekrasti. Vēju pilsētā Liepājā neuzkavējāmies, jo to bijām apmeklējuši pagājušajā vasarā. Vien piebilstams, ka Liepājas pludmale ir noteikti jāapskata, jāizbauda un jāpatur labās atmiņās. Vienalga, vai tā ir gaišo, silto, maigo smilšu pludmale, vai Karaostas zālājs un akmeņi, atpūta tur būs gan interesanta, gan patīkama.
Otrās dienas galamērķis bija Ventspils, bet pa ceļam apskatījām Akmensragu un Pāvilostu. Akmensrags (arī Akmeņrags) ir zemesrags Baltijas jūras piekrastē piekrastē 10 km uz dienvidrietumiem no Pāvilostas. Akmensrags atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Pāvilosta savukārt ir aktīvās atpūtas cienītāju paradīze. Nelielajā pilsētiņā ik vasaru sabrauc sērfotāji, kaitotāji un atpūtnieki, kurus savaldzinājušas neskartās pludmales un mazā osta ar kūpinātām zivīm un iespēju doties zvejā.
Bet mēs, piefiksējuši Pāvilostas labumus, dodamies tālāk. Neparasts dabas veidojums ir Baltijas jūras stāvkrasts – tas stiepjas vairāku desmitu kilometru garumā vietām līdz pat 20 metru augstumam. Īpaši iespaidīgs ir stāvkrasts Ulmalē un Jūrkalnē, kur krasts ir piemērots lidojumiem ar paraplānu, bet ūdens sporta mīļotāji var nodoties kaitbordam un vindsērfingam.
Pēcpusdienā iebraucam Ventspilī. Esam tur bijuši sen un nu varam salīdzināt, vai runas par pilsētas sakārtotību ir izrunātas vai patiesība. Tiešām skaista pilsēta! Bet pludmale iekārtota, lai ģimenēm ar bērniem tur būtu ko darīt. 1999.gadā Ventspils pludmale bija pirmā Baltijā, kas ieguva Zilo karogu. 2015. gadā Ventspils prestižais Zilais karogs pludmalei piešķirts jau 17.reizi pēc kārtas. Tas ir augsts starptautiskais novērtējums tīrai videi, labai ūdens kvalitātei, drošībai krastā un uz ūdens, kā arī labiekārtojuma augstam līmenim un atbilstībai starptautiskās vides organizācijas „Vides izglītības fonds” noteiktajām stingrajām prasībām šajās jomās. Pludmale atbilst visaugstākajiem standartiem. Pludmalē uzstādīti sauļošanās soliņi, šūpuļsoliņi ar jumtiņiem, izbūvēti jauni laipu posmi, pārģērbšanās kabīnes, informācijas stendi un glābšanas riņķu stendi. Tāpat izvietoti vingrošanas kompleksi, basketbola grozi, atraktīvas rotaļu iekārtas un dažādas šūpoles, tādējādi padarot atpūtu pludmalē interesantāku ģimenēm ar bērniem.
No rīta ilgi neguļam un kaijas to nemaz neļauj. Jūtams, ka esam pie jūras. No Ventspils mūsu ceļš ved uz Ovišragu un tālāk uz Miķeļtorni. Oviši (lībiski – Paţikmō) ir sens lībiešu zvejniekciems, kura iedzīvotāju skaits (līdzīgi kā citos lībiešu zvejniekciemos) 20. gs. laikā sarucis turpat 10 reizes. Jūras krastā iepretim Ovišiem atrodas izteikts zemes rags – Ovišrags, kas ir laba putnu vērošanas vieta. Atrodas Ovišu dabas liegumā. Miķeļtornis, arī Miķeļbāka, jeb lībiešu valodā Pize (Pizā), ir ciems Ventspils novada Tārgale pagastā. Ciemā atrodas augstākā bāka Latvijā - Miķeļbāka, kas gan nebija tūristiem pieejama, jo slēgta.
No Ovišiem līdz Kolkai gar jūru stiepjas tā dēvētais Lībiešu krasts, no kura daļa ietilpst Slīteres nacionālā parka teritorijā. Lībiešu krasts ir interesants ar senajiem zvejniekciemiem un nesteidzīgu atpūtu klusā liedagā. Slīteres Nacionālajā parkā sastopamas daudzveidīgas augu sugas. Slīteres parku šķērso Baltās-Baltijas jūras migrējošo putnu ceļš, un parkā mīt daudz retu un aizsargājamu putnu sugu.
Kā saldais ēdiens ceļojumam bija iecerēts apmeklēt lībiešu ciemus. Mazirbe un Košrags mums bijā kā maziem bērniem solīts piedzīvojums. Bet par to citā stāstījumā, pieminēsim vien to, ka izbaudījām noslēpumainu senatnes klātbūtni un izslavētos sklandraušus.
Visu ragu rags - Kolkasrags parasti nav tik mierīgs, kā mūsu ciemošanās reizē. Tomēr interesants tas ir ar to, ka ir dabas dota satikšanās vieta. Kolkasragā satiekas jūras un tautas. Cilvēks ar dabu, un saullēkts ar saulrietu. Kolkasrags ir lielākais zemesrags Latvijā, kur Baltijas jūra sastopas ar Rīgas jūras līča viļņiem, veidojot iespaidīgus virpuļus. Vasarā tā ir laba vieta peldētājiem un sērfotājiem.
Noguruši ieradāmies Rojā, kur nakšņojām. Vārda Roja cilme ir saistīta ar Rojas upes grīvas nosaukumu līvu valodā (brīvā tulkojumā - "Duļķupe". Rojā sagaidījām saulrietu un sadraudzējāmies ar zilo cerību sivēnu. Vasaras sezonā pludmalē atrodas jauks vides mākslas objekts – „Zilais Cerību sivēns”, darba autors ir mākslinieks no Rojas – Māris Grosbahs.
Īpaša mums šķita Kaltene. Gan mazā luterāņu baznīciņa, gan akmeņi jūrmalā, gan gulbji jūrā un putnu daudzveidība. Miers un klusums, ko pārtrauc tikai viļņu vienmērīgā šalkšana.
Rīgas jūras līča piekrastei Kurzemē piemīt īpašs šarms. Piekrastes senie zvejniekciemi - Bigauņciems, Lapmežciems, Ragaciems – vilina ar balto, smilšaino pludmali, viesu mājām un vasarnīcām kāpās, krodziņiem un svaigi kūpinātām zivīm. Zvejniekciemiem ir sena vēsture, piemēram, ostu Rojā savulaik izmantojuši vikingi, bet Kurzemes hercogistes laikā Rojā būvēti kuģi.
Tik tiešām, šogad nebraucām uz Nicu, bet devāmies uz Nīcu. Šīsvasaras piedzīvojums noteikti neatpalika no Vidusjūras apciemojuma citugad. Brauciet arī jūs, tāda privilēģija kā Kurzemes pludmales noteikti jāapskata un jāizbauda.
Weekends-idejas tavām brīvdienām
foto - Andris.G.
