Botsvānas ekspedīcija. II daļa
|
Zane Corlett
|
Mūsu otrā izpētes vieta Botsvānā bija tās skaistākais dārgums - Okavango Delta.
Tā ir pasaulē lielākā iekšzemes delta. Tās ūdeņi neietek ne jūrā, ne okeānā, bet gan iztvaicē zem nežēlīgi karstās tuksneša saules. Un, jā, Okavango Upes Delta atrodas Kalahari tuksneša vidū, radot dzīvniekiem bagātu oāzi starp smiltīm.
Mēs tur bijām sausās sezonas sākumā, pirms lietus sezonas notekūdens attecēja šeit no Angolas kalniem.
Ierodoties mūsu naktsmītnē Okavango River Lodge, uzreiz noorganizējām aktivitātes nākošajām dienām. Kā arī, pavisam negaidīti, 1 stundu ilgu lidojumu pāri daļai no Okavango Deltas tajā pēcpusdienā. Lidojumi notiek pavisam mazās lidmašīnītēs, kur, ieskaitot pilotu, ielien tikai 6 cilvēki. Un tā, kā mēs bijām tieši seši, tad es sēdos blakus pilotam priekšā.
Zem mums, Okavango upe līkumoja, sadalījās, atzarojās un veidoja ezeriņus un saliņas. Tur, ik pa laiciņam, redzējām ziloņus, žirafes, nīlzirgus, krokodilus un antilopes. Un lielos daudzumos. Šis ir labākais veids, kā novērtēt Okavango Deltas bagātību un lielo dzīvnieku daudzumu.
Viena no obligātajām aktivitātēm pa Okavango Deltu ir izbrauciens ar mokoro - tradicionālu kanoe. Pieaugušie var doties dienu ilgos braucienos pa Okavango Deltu, bet mēs, ar mazu bērnu, to nevarējām. Toties mūsu viesnīca piedāvāja mums ar vīru pa kārtai pavadīt stundu vizinoties mokoro turpat tuvumā viesnīcai. Šis, iespējams, ka bija pat vēl labāks veids, kā izbaudīt šo tradicionālo braucienu. Kā nekā arī "ziemas" laikā, karstums kļūst ārkārtīgi nepatīkams un mokoro nav nekādas ēnas, kur pasargāties no nežēlīgās saules stariem. Līdz ar to viena stunda pietika izvizināties starp ūdensrozēm.
Šeit, tik tuvu pie pilsētas Maun, ir atrodami tikai krokodili, nīlzirgi un daudzi, jo daudzi putni, pārējie savvaļas dzīvnieki ir tālāk. Bet ceļojot ar mokoro var redzēt dažāda veida putnus, kukaiņus, kā arī zirgus un govis, kas klaiņo šeit apkārt. Mokoro vienmēr vada vietējie no apkārtējām ciltīm, kas šeit, uz ūdens, ir uzauguši, un zina tās apkārti un dabu, labāk kā savu roku.
Tomēr šis nav visefektīvākais veids, kā apskatīt dzīvniekus. Tos ir labāk redzēt, dodoties uz Moremi Nacionālo Parku, kam mēs veltījām nākošo dienu. Izbraucām agri no rīta tumsā, lai tiktu līdz parkam neilgi pēc saullēkta, kad dzīvnieki ir visaktīvākie un to vislabāk ir ieraudzīt. Šeit mēs sastapām vairākus ziloņus, žirafes, nīlzirgus un antelopes, bieži vien ļoti tuvumu mūsu braucamajam. Bet, dodoties turp, es ļoti cerēju, ka mēs redzēsim lauvas. Un es netiku vīlusies. Jau no rīta puses, mūsu gids uzzināja, ka mūsu apkārtnē ir lauvu pāris, kas mēģina tikt pie nākošās paaudzes. Lauvas tam veltot trīs dienas, kuru laikā viņas pat neēd, bet tās pavada tikai taisot mazas lauvas. Lai arī mēs zinājām, kur viņas atrodas, mums nācās braukt pa to ceļu vairākas reizes turp un atpakaļ, pirms mēs tās pamanījām. Un tā, kā šeit ir atļauts braukt tikai pa ceļu, tad mēs varējām tās vērot tikai no krietna gabala. Bet tik un tā, mums ļoti veicās, ka varējām novērot lauvas darot ... . Vēlāk, sastapām vēl vienu lauvu, kurai sekojām krietnu gabalu. Tā ilgu laiku gāja gar ceļu pavisam tuvu mūsu mašīnai. Bet, iespējams, pats veiksmīgākais ieraudzījums bija dienas pašās beigās, kad jau mēs devāmies atpakaļ uz viesnīcu. Es pēkšņi ieraudzīju netālu no ceļa malas kaut ko, kas izskatījās, kā viens no lielajiem kaķiem. Apstādinot mašīnu un pagriežoties atpakaļ, izrādījās, ka tas bija gepards, kurš tikko nogalinājis savvaļas cūku un tiesā maltīti. Gepardi ir diezgan reti sastopami un vēl retāk ieraugāmi, it īpaši ēdot maltīti. Mums bija paveicies.
Pēdējo dienu Okavango mēs pavadījām dodoties ar laivu dziļi tās lokos līdz tās lielākajai salai – Chief’s Island. Lai arī mēs redzējām daudz mazāk lielu dzīvnieku no ūdens virsmas nekā dodoties uz Moremi, tas mums piedāvāja citu perspektīvu iekš Okavango. Ik pa laiciņam mēs pabraucām garām ezeriņiem, kur nīlzirgi mīt, tālumā redzējām arī pa kādam zilonim, žirafei un antilopei. Bet atrakcija šeit ir pati braukšana pa Okavango kanāliem, tik ļoti relaksējoši!
Lai arī mēs pavadījām Okavango trīs pilnas dienas, tas nav pietiekami. Liela daļa no Okavango ir grūti aizsniedzama, to var darīt tikai ceļojot ar lidmašīnām no vienas ārkārtīgi dārgas viesnīcas uz otru nekurienes vidū, vai arī ar 4x4 pavadot pāris nedēļas braucot pa ceļiem un neceļiem un guļot teltīs ar savvaļas dzīvniekiem apkārt. Par pirmo variantu es velti nesapņoju, bet otro, cerams, kādreiz izdosies realizēt.
Vairāk manu ceļojumu aprakstus var lasīt angļu valodā šeit:
https://travelwithcorletts.wordpress.com/
