2 nedēļas Argentīnā

  • 9 min lasīšanai
  • 53 foto
Kad uzzinājām, ka viens no mūsu draugiem pus gadu būs prom Argentīnā, sapratām, ka šādu izdevību laist garām nevajag un ir noteikti jāaizbrauc ciemos. Nemaz tik bieži nerodas situācijas, kad ir iespējams apciemot kādu jauku cilvēku tik tālā zemē. Ceļojumu sākām plānot novembrī, kad nopirkām lidmašīnas biļetes. Mūsu izvēle krita uz British Airways zemās cenas un labās iepriekšējās pieredzes dēļ. Februārī sastādījām ceļojuma plānu, kā arī norezervējām dažus iekšējos lidojumus un nakts mītnes pirmajām dienām. Vēl tikai jāpiebilst, ka ceļojuma mērķis bija maksimāli labi pavadīt laiku, apmeklēt pasākumus un izbaudīt pēc iespējas vairāk dažādas Argentīnas garšas tās ēdienos un dzērienos. Un tā 11.03. ieradāmies Buenos Aires. Pirmais pārsteigums bija lidosta, kas atgādināja Latvijā redzētās padomju laikā celtās ēkas – liels „klucis” ne pārāk spīdošā tehniskajā stāvoklī. Par laimi, kā mēs uzzinājām vēlāk, šis ir vecais terminālis, kas vēl nav pārbūvēts un izlidošanai paredzētais ir krietni mīlīgāks. Pēc laimīgas satikšanās ar sen neredzēto draugu, kas kļuva par mūsu privāto gidu visu laiku, kamēr bijām Buenos Aires, visi kopā gājām apskatīt populārākās vietas – Congreso, Obelisco, Teatro Colon, Plaza de Mayo u.c. Buenos Aires salīdzinājumā ar Rīgu un citām Ziemeļeiropas pilsētām ir neparasti plašas ielas un milzīgas mājas. No manis redzētajām pilsētām vislīdzīgākā tā ir Parīzei. Te gan jāpiebilst, ka neesmu ļoti oriģināla, jo ir teiciens, ja par katru salīdzināšanu ar Parīzi Buenos Airesa dabūtu vienu peso, tad tā būtu bagātākā pilsēta pasaulē. Pirmās dienas vakarā devāmies arī uz koncertu Orquesta Tipica Fernandez Fierro. Tas bija fantastiski! Nekad nebiju domājusi, ka tango var nospēlēt arī tā – izmantojot akordeonus, čellus, vijoles un klavieres kopā. Enerģija, kas nāca no māksliniekiem, atraisīja pūli acu mirklī, un visi klātesošie dzīvoja līdzi viņu priekšnesumam. 12.03. rīts sākās ar brokastīm Las Violetas, kas ir 1920-ajos gados celta kafejnīca ar brīnišķīgu interjeru un fantastiski garšīgām brokastīm. Sajūta bija kā pārceļoties gandrīz 90 gadus atpakaļ – marmora grīdas, vitrāžas un greznas lustras. Kafejnīcā ir liela ļoti garšīgu kūku izvēle. Izejot no kafejnīcas vēl pamanījām suņu staidzinātāju, ar padsmit astainajiem draugiem – foršs darbs cilvēkam :) Pēcpusdienā lidojām uz El Calafate. Atzinīgus vārdus noteikti ir pelnījusi LAN aviokompānija, kas sniedza ļoti labu servisu visos piecos lidojumos, ko veicām Argentīnas iekšienē. Reisi ne reizi nekavējās, un lidojuma laikā tiek pasniegtas uzkodas. Pēc ierašanās El Calafate uzreiz norezervējām sev tūrisma braucienus uz ledājiem rītdienai un parītdienai. Tā kā mūsu reiss uz Buenos Aires izlidoja jau 18:30, tad nācās īrēt arī mašīnu uz vienu dienu, lai paspētu savlaicīgi atgriezties uz lidmašīnu. Vakarā apmeklējām vietējo restorāniņu un pirmo reizi pieēdāmies Argentīnas gaļas asorti. Tai skaitā bija viena interesanta gaļa, ko sākumā noturējām par trusi, bet kas tas tiešām bija, uzzinājām tikai nākamajā dienā. 13.03. bija paredzēts brauciens ar katamarānu gar ledājiem. Rīts sākās ar pārpratumu – autobuss, kuram bija mūs jāpaņem no hosteļa un jānogādā aptuveni 45 km tālajā Puerto Bandera, kur sākās ekskursija, bija aizbraucis bez mums. Kā rezultātā nācās braukt ar taksi un ķert autobusu rokā. Viss beidzās laimīgi – autobuss tika panākts un autobusa šoferis mūs ielaida. Lai gan laika apstākļi nebija visai patīkami, jo pūta stiprs vējš un bieži sniga slapjš sniegs, dabas varenību varējām redzēt visā krāšņumā. Pirmais, kas pārsteidza bija aisbergi – ledus gabali, kas atšķēlušies no ledāja un nu dreifēja Argentino ezerā. Es nekad iepriekš nebiju redzējusi tik milzīgus ledus gabalus, kas, saulei uzspīdot, mirdz koši zilā krāsā. Fantastiski skati! Mēs redzējām Upsala, Spegazzini un Onelli ledājus, kas bija ļoti iespaidīgi. Milzīgas ledus plūsmas, kas nāk lejā no Andiem un sasniedz nogāzes. Kaut arī ne lielākais, Spegazzini ledājs likās skaistākais no visiem tajā dienā redzētajiem. Mīnuss šai ekskursijai bija „200 tuvie draugi”, ar kuriem kopā nācās būt uz katamarāna ekskursijas laikā. Ja gribējās uzņemt kādu bildi, tad krietni nācās pacīnīties, lai tiktu pie laba skatu punkta. Kuģa izmēra un cilvēku skaita samazināšana noteikti palīdzētu labāk izbaudīt Argentīnas dabu. Vēlā pēcpusdienā pēc atgriešanās no ekskursijas aizgājām uz autonomu pakaļ automašīnai. VW Golf Dienvidamerikas variants ir krietni atšķirīgs no sava Eiropas radinieka. Šai mašīnai, lai arī pēc skata un nobraukuma jaunai, nebija ne stūres pastiprinātāja, ne centrālās atslēgas, toties bija čīkstošas bremzes un paliela sprauga starp rāmi un durvīm, kura radīja interesantus skaņas efektus, braucot pa šoseju. Neliela atkāpe par transportu vispār – kā uzzinājām vēlāk, tad Argentīnā ir likums par to, ka par automašīnām, kas ražotas pirms 1970. gada, nav jāmaksā nodoklis, tādēļ pa ielām braukā gan muzeja, gan pārsvarā šrota cienīgi transporta līdzekļi. Šis fakts, protams, arī ļoti ietekmē gaisa kvalitāti pilsētās. Un ne jau uz to labāko pusi. Vakarā aizgājām uz restorānu, kas bija diezgan padārgs pēc Argentīnas standartiem, toties tajā pasniedza izcili pagatavotu Codero Patagonico (patagonijas jēru). Protams, arī vīns neiztrūka. 14.03. no rīta devāmies uz aptuveni 60 km tālo Puerto Moreno, no kurienes sākās ekskursija pa Perito Moreno ledāju. Bez starpgadījumiem pa Patagonijas līdzenumiem, kas tiešām pārsteidz ar savu plašumu, nokļuvām gala mērķī. Vispirms aizbraucām līdz skatu laukumam, no kurienes pavērās neiedomājami fantastisks skats uz ledāju. Jāpiebilst, ka mums bija ļoti paveicies ar laika apstākļiem – visu dienu spīdēja saule, kas tur esot diezgan liels retums. Pēc tam aizbraucām uz piestātni, no kuras kuģītis veda mūs uz ledāju, un parkojoties vēl pasmējāmies par ceļazīmi „lūdzu neaizmirstiet izslēgt gaismas”. Mēs bijām apmēram 15 cilvēki, kas piedalījās ekskursijā. Jāsaka, ka bija smieklīgi skatīties uz dažiem cilvēkiem, kas uz stundu garu pastaigu pa ledāju, ir ieradušies tā, it kā viņi ietu divu dienu pārgājienā :) Bija interesanti apskatīt alas un ūdens izveidotus caurumus. Redzējām arī dažus ledus nogruvumus, kas izraisīja lielus viļņus ezerā. Pēc tam, kad atgriezāmies no ekskursijas, konstatējām, ka mūsu īrētajai mašīnai ir izlādējies akumulators, jo šim braucamajam nav iebūvēta automātiska gaismu izslēgšana, kā arī šis nekādā veidā neliek manīt, ka gaismas palikušas ieslēgtas. Tā kā laika līdz lidmašīnai bija palicis visai maz, tad vienīgā iespēja bija tomēr piedabūt mašīnu darboties. Ne stumšana, ne vilkšana nepalīdzēja, bet beigās uzradās cilvēki, kam bija spailes un bija iespējams akumulatoru nedaudz uzlādēt, lai mašīna sāktu darboties. Tā kā mums vakarā izdevās aizlidot uz Buenos Aires. Visam pa vidu vēl uzzinājām, ka šajā naktī jāgriež pulkstenis par stundu atpakaļ – jauki, viena stunda Argentīnā vairāk. 15.03. mēs agri lidojām uz Mendozu, kur gribējām apmeklēt vīna darītavas, tādēļ pirmām kārtām bija nepieciešams rezervēt ekskursiju. Aizlidojot uz Mendozu, konstatējām, ka viss ir ciet, jo ir svētdiena. Pēcpusdienā atvērās dažas tūrisma aģentūras, bet visās mums teica, ka brauciens sākas 14:00 un tās notiek spāņu valodā. Beidzot izdevās atrast vienu aģentūru, kas gan par dārgāku cenu, bet organizē braucienu angļu valodā un atgriežas laikā, lai mēs paspētu autobusu. Mācība nākamajām reizēm – Mendozā vīna tūres tiešām ir jāorganizē laicīgi. Vakarā aizgājām uz tasting room „The Wines of Mendoza”. Tur bija iespējams nogaršot dažādākos Argentīnas vīnus. Gan piedāvājuma plašums, gan kvalitātes, gan apkalpošana bija pārsteidzoši laba. Pastaigājām arī pa pilsētu, kurā galvenie apskates objekti ir 5 skvēri un milzīgs parks. Principā ar vienu dienu pilnībā pietiek, lai apskatītu Mendozu. Un Mendozā tāpat kā Buenos Aires esiet uzmanīgi – visur esošie suņi atstāj savu :) Papildus mums bija arī nepieciešams kaut kā tikt pie Andesmar biļetēm, kuras bijām nopirkuši internetā, bet izdrukāt nebija kur. Aizkāpām līdz autoostai, kurā Andesmar pārstāve protams nerunāja angliski, bet kaut kā tikām pie divām ar roku rakstītām lapelēm ar Andesmar zīmogu – tās esot mūsu biļetes :) 16.03. mums bija vīna tūre, kuras laikā apmeklējām 3 bodegas: Salentine, Lurton un O’Fournier. Salentine bodega man patika vislabāk, jo tai bija ne tikai fantastiski vīni, bet arī interesanta arhitektūra un interjers. Marts Mendozā ir ražas novākšanas laiks, un šeit es arī pirmo reizi mūžā pagaršoju Merlot un Pinot Noir vīnogas tieši no krūma. Jāsaka, ka tās ir krietni saldākas par veikalā nopērkamajām vīnogām. Lurton bodega bija interesanta ar to, ka tur bija iespējams pagaršot, kā garšo vīns dažādās tā darīšanas stadijās – vīnogu sula, pirms filtrācijas un nupat pildīts mucā. Gatavais produkts tomēr ir vislabākais :) Bodegā O’Fournier mēs baudījām pusdienas, kuru kvalitāti droši var pielīdzināt Rīgas labākajiem restorāniem. Kā stāstīja mūsu gide, vīna tūrisms īpaši attīstījies Mendozā pēdējos gados. Tomēr arī šajā reģionā ir jūtama ekonomiskās krīzes ietekme, jo tūristu skaits ir samazinājies šajā sezonā. Pēc ekskursijas uzreiz ar autobusu devāmies uz Buenos Aires. Iekāpjot autobusā mūsu „biļetēm” neviens nenoticēja, savāca pases un aizskrēja kopēt, bet nu viss beidzās veiksmīgi. 17.03. no rīta ieradāmies Buenos Aires un pēcpusdienā lidojām uz Iguazu. Šeit jāpiebilst, ka, ceļojot pa Argentīnu, noteikti ir jāņem vērā tās izmērs, un 2 nedēļu ceļojuma laikā, ja ir vēlme ieraudzīt ko vairāk par skatu no autobusa loga, būs jāizmanto lidmašīnas kā pārvietošanās līdzeklis. Plānojot ceļojumu, konstatējām arī, ka bieži vienīgā iespēja ir ceļot no Buenos Aires, nevis pa taisno. Ierodoties Puerto Iguazu, pirmā kārtām noskaidrojām visu, kas nepieciešams rītdienas braucienam uz ūdenskritumiem, un tad gājām nelielā apgaitā. Puerto Iguazu ir ļoti maza pilsētiņa, kurā ir viena galvenā iela. Tomēr pārmaiņas pēc bija ļoti patīkami atrasties tik siltā vietā, ņemot vērā laika apstākļus Latvijā marta laikā. Vakariņu laikā izdevās ieraudzīt parādību, par ko mums stāstīja mūsu draugs – cilvēki labā restorānā labam vīnam liek klāt ledu un gāzētu ūdeni. Kādas šausmas! Mendozā mums izskaidroja, kāpēc tas tā notiek. Lai gan Argentīnai ir vairāk kā 300 gadus ilga vēsture, par vīna kvalitāti vīndari sāka domāt tikai pēc 1970. gada. Tādēļ ļoti ilgu laiku vienīgais veids, kā iedzert Argentīnas vīnu, bija, pievienojot ūdeni un ledu. 18.03. braucām uz ūdenskritumiem, kas atrodas 17 km no Puerto Iguazu. Vispirms apskatījām visiespaidīgāko no visiem kritumiem Gargantua del Diablo jeb Velna Rīkle. Tas ir 82 metrus augsts un 150 metrus plats. Skats tiešām fantastisks. Diemžēl mums nebija iespējas aplūkot ūdenskritumus no Brazīlijas puses, jo tad ir nepieciešams kārtot vīzu. Pēc tam sekoja brauciens ar laivu starp saliņām, kur mēs varējām redzēs visādus dzīvniekus – mazu kaimanu, coatimundi un pērtiķus. Pirms turpmākās ekskursijas nolēmām papusdienot. Tad sākās jautrība – manu nupat atvērto CocaCola apsēda bites, bet sviestmaizi aiznesa iepriekšminētais jenotveidīgais zvēriņš. Tas bija viens mirklis, kad neliela suņa auguma coatimundi bija uzlēcis uz galda un pazuda džungļos ar manu sviestmaizi. Te nu būtu jāieveļ akmens tūristu dārziņā, kas, lai pievilinātu dzīvniekus, tos baro ar visādiem našķiem. Ekstrēmākais skats bija, kad kāda amerikāņu tūriste baroja varānu ar čipšiem. Pēc tam sekoja brauciens caur džungļiem ar mašīnu un absolūtā programmas nagla - brauciens ar laivu zem ūdenskritumiem. Tas bija neaprakstāmi! Laikam nav daudz vietu pasaulē, kur zem 60 metru augstiem ūdenskritumiem var braukāt ar laivu. Tas bija ļoti patīkami, ņemot vērā, ka gaisa temperatūra tajā dienā bija virs 30C. 19.03. aizlidojām uz atpakaļ uz Buenos Aires. Šajā dienā apmeklējām La Boca rajonu un, protams, slaveno La Bombonera futbola stadionu. Interesants ir fakts, ka La Bombonera stadionā CocaCola reklāmas ir melnbaltas, jo tas nebija pieļaujams, ka šajā vietā parādītos sarkana un balta krāsa, kas ir sīvāko konkurentu River Plate krāsas. La Boca kā rajons ir visai nedrošs, bet noteikti ir vērts apskatīt El Caminito ar krāsainajām mājām. San Telmo rajons ir ievērojams ar saviem daudzajiem antikvariātiem, kur ir ļoti plašs visādu lietu piedāvājums. Vēlā vakarā bijām Puerto Madero, kas ir jaunais Buenos Airesas rajons ar dārgāko nekustamo īpašumu Dienvidamerikā. Pēc tam devāmies uz Plaza Serrano, kur āra kafejnīcā pavadījām laiku līdz kluba apmeklējumam. Ap 3:00 naktī devāmies uz klubu, kurā notika transvestītu šovs. Priekšnesumi bija ļoti krāšņi un ik pa laikam notika 3 stundu garumā. Par mūziku rūpējās ļoti labi DJi. Prom devāmies ap plkst. 6:00, bet ballīte ne tuvu nebija beigusies. Buenos Airesu var tikai apskaust par nakts dzīvi – ļoti daudzi krogi un bāri strādā pēc pusnakts, nemaz nerunājot par klubiem, kur ierasties pirms 3:00 nav jēgas, jo tur vēl ir tukšs :) 20.03. pēc kārtīgas izgulēšanās devāmies apskatīt Recoleta veco kapsētu, kur ir apglabāti bagāti un slaveni argentīnieši, t.sk., Eva Duarte. Var tikai apbrīnot, kādas cilvēki ir spējīgi sev uzcelt mūža mājas – 3 stāvu augstas, ar kolonām un skulptūrām. Recoletā ir vēl viens interesants apskates objekts – mehāniskā puķe, kuras ziedlapiņas atveras no rīta un aizveras vakarā. Argentīnas apmeklējums noteikti nebūtu pilnīgs bez futbola spēles apmeklējuma. Tādēļ bijām uz spēli starp Independiente un Newell’s Old Boys. Tās emocijas, kas plūda no pūļa bija pārsteidzošas. Mūsu hokeja faniem noteikti būtu ko mācīties no Argentīnas futbola faniem. Bija iespaids, ka katrai situācijai ir sava dziesma ar iestudētām kustībām. Tribīnes drebēja no fanu lēkāšanas. Pārņemti ar pozitīvām emocijām, devāmies uz tango nodarbību. Tur vienas stundas laikā iesācējiem tiek iemācīti daži tango soļi. Nācās krietni pasvīst, lai kaut kas sanāktu. 21.03. brokastojām kafejnīcā, kas atrodas grāmatu veikalā, kurš izbūvēts kādreizējā teātrī. Pēc tam izgājām nelielā apgaitā pa Argentīnas dizaineru veikaliņiem. Visādas ļoti interesantas lietas varēja atrast – drēbes, aksesuārus apģērbam un arī mēbeles. Par ādas apavu, apģērbu un aksesuāru daudzveidību un cenu argentīniešus var tikai apskaust. Pēc tam iegriezāmies Botāniskajā dārzā, Japāņu dārzā un Rožu dārzā, kur varēja apreibt no smaržas. Apmeklējām arī Evitas muzeju, kas deva iespēju salīdzināt vēsturiskos notikumus ar filmā redzēto. Jāpiebilst, ka Evas darbība nav kritiski izvērtēta un muzejā redzamais ir kā notikumu atstāstījums un Evitas personisko mantu izstāde. Vēlāk aizgājām arī uz Mueso de Arte Latinamericano de Buenos Aires (MALBA). Noteikti ieteiktu aplūkot Antonio Berni darbus, kas katrs ir atšķirīgs no iepriekšējā. Mums paveicās, jo laikā, kad apmeklējām muzeju tajā bija arī meksikāņu mākslas izstāde, kuras ietvaros varēja redzēt arī Diego Riveras un Fridas Kahlo darbus. Vakarā bijām uz tango šovu Tortoni kafejnīcā. Diemžēl iestudējums bija pielāgots amerikāņu publikai un tāpēc papildināts ar muļķīgiem jokiem ar spērieniem pa kolonnām, bet citādi dejotāji bija ļoti labi. Ap 3:00 naktī izdomājām aiziet uz brazīliešu diskotēku. Tur nu varēja kārtīgi pasmieties :) Izskatījās, ka visi pilsētas tīņi bija iekārojuši tieši šo vietu. Sajutušies kā pensionāri, ātri devāmies prom. 22.03. vēl tikai brokastis un sākās ceļš mājup, kas prasīja vairāk kā 24 stundas kopā ar sēdēšanu lidostās. Argentīna ir negaidīti eiropeiska, bet tomēr tik citāda no vecās Eiropas. Šis ceļojums sagādāja ļoti daudz pozitīvu emociju un, ja būs iespēja, tad noteikti dosimies turp atkal. Divas nedēļas noteikti ir par maz tik lielai valstij.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais