Atpūta Costa Bravas kūrotpilsētā Pineda de Mar.
|
Gaida Pulkstene
|
Šogad mūsu laulības 10.gadu jubileju vēlējāmies nosvinēt ceļojumā. Tā kā man ļoti patīk Spānija kā valsts un arī vietējie iedzīvotāji ir neuzbāzīgi, laipni un atsaucīgi izvēlējāmies doties uz Spānijas Kostabravas pludmales pilsētu Pineda de Mar, kur baudīt nesteidzīgu pludmales atpūtu un doties izzinošos apskates braucienos. Spānijā esam jau trešo reizi un šoreiz negribējās ilgstoši pētīt, organizēt kā un kur ar čemodāniem jādodas, visu šajā braucienā uzticēju tūrfirmai. Lidojām ar tiešo reisu līdz Barselonai, lidostā mūs sagaidīja tūrfirmas pārstāvis un ar transfēru nogādāja viesnīcā "Aqua Promenāde" 4*, kurā arī dzīvojām nākamās 11 dienas. Viesnīca ļoti jauka, personāls atsaucīgs, kontaktēties gan nācās angļu valodā, jo krievu valodā personāls nerunāja. Ar savu istabiņu bijām apmierināti - neliela, bet mājīga ar logiem uz baseina pusi un ērtu balkonu. Šīs viesnīcas pluss ir ēdināšana, viss garšīgs, svaigs, daudz augļu, dārzeņu, izcili otrie ēdieni vakariņās līdz septiņām dažādām izvēlēm. Brokastīs varēja baudīt vietējo dzirkstošo vīnu.
Nākamajā dienā pēc ierašanās Spānijā(22.06.16) bija mūsu laulības 10.gadu jubileja un mēs nolēmām to pavadīt saturīgi, lai ilgāk paliek atmiņā. Ar mūsu viesnīcas gidu vēl nebijām tikušies, tādēļ rīkojāmies paši - 5 minūšu attālumā no mūsu viesnīcas ir dzelzceļa stacija no kuras atiet elektriskie vilcieni uz Barselonu, Žironu un citām pilsētām. Izlēmām doties uz Žironu, jābrauc bija apmēram vienu stundu. Žironā netālu no stacijas ir tūrisma vilcieniņa gala pietura un no tās mēs devāmies aizraujošā braucienā pa Žironas cenrālo daļu un vecpilsētas šaurajām ieliņām. Kā ekskursijas valodu austiņās izvēlējāmies krievu. Dažu brīdi ebreju kvartāla līkumotajās ielās likās, ka vilciena vagoniņi iesprūdīs tik šauras ir šīs no viduslaikiem saglabājušās ieliņas. Pēc brauciena ar vilcieniņu apmeklējam cēlo Žironas katedrāli. Tālāk jau kājām izstaigājām vecpilsētu un pēc vairāk kā piecām stundām, ko pavadījām skaistajā Žironā, devāmies atpakaļ uz viesnīcu.
Vakarā viesnīcas bārā noskatījāmies iespaidīgu, laba līmeņa flamenko izrādi un atgriežoties numurā mūs gaidīja pārsteigums(tūrisma firmas darbiniece bija norādījusi rezervācijā ka 22.06 ir mūsu kāzu jubileja) - uz galda atradās ledus spainītis ar dzirkstošo vīnu un apsveikuma kartīte. Bija ļoti patīkami, jo ne visas viesnīcas ņem vērā piebildes par viesu jubilejām, dzimšanas dienām. Turpinājām svinēt savu īpašo dienu viesnīcas numuriņā.
23.06 mums bija norunāta tikšanās ar viesnīcas gidu, lai paziņotu viņam savu izvēli doties organizētās ekskursijās ar tūrisma autobusu un krieviski runājošu ekskursijas vadītāju. No lielā piedāvājuma klāsta izvēlējāmies 2 ekskursijas - Barselonas apskates ekskursiju ar vēlu vakarā baudāmo dziedošo un izgaismoto strūklaku šovu un visas dienas ekskursiju uz viduslaiku pilsētiņām Rupitu un Besalu. Pēcpusdienā devāmies uz pludmali, kas atrodas 50 metru attālumā no viesnīcas un pavadījām tur vairākas stundas. Pludmale ir šaurāka kā pie mūsu Baltijas jūras un nav īsti smilšu, bet smalkas grants klājums un jūras dibenu klāj nelieli oļi, jūtīgākām pēdām noderētu speciālie apavi(es tādus iegādājos) un apmēram pēc 4 soļiem ir jau dziļš. Vietējie gan laikam pieraduši un visi iet jūrā basām kājām. Šogad Spānijā bijis vēls pavasaris līdz ar to arī jūra nebija iesilusi tikai 19 grādu kā pie mums(parasti ap šo laiku 21-22 gr.)Es gan vairākas reizes peldējos, bet nu ļoti atvēsinoši. Gaisa temperatūra visu mūsu atpūtas laiku pieturējās ap 26-28 grādiem, vienīgi Barselonā un kad iebraucām zemes vidienē bija karstāks ap 30 grādiem. Latvijā šīs dienas vakarā līgojam sagaidām Jāņu dienu, bet Spānijā naktī no 23.06 uz 24.06 svin San Juan analogus svētkus mūsu Jāņiem. San Juan svētkus spāņi svin kā gaismas uzvaru pār tumsu. Ugunskuri ir uz katras pludmales Vidusjūras piekrastē, simboliski sadedzina sliktās lietas, kas sakrājušās pa iepriekšējo gadu. Jaunieši vairāk šauj petardes, bet dažāda vecuma ļaudis nelielās kompānijās cep gaļu uz restēm, dzer vīnu, dejo līdz rītausmai.
Katru piektdienu Pinedas de Maras promenāde pārvēršas tirdziņā, kur atbraukušie tirgotāji uzstāda savas tirdzniecības vietas un tirgojas līdz vēlai pēcpusdienai, transporta satiksme uz šo laiku tiek slēgta.
Mēs ar Jāni arī izstaigājām šo tirdziņu, nopirku vīram dāvanu Jāņos, sapirkāmies Spānijas augļus.
Sestdien mums bija ekskursija uz Barselonu, kas sākās plkst.14 un beidzās pēc pusnakts, kad mūs atveda atpakaļ uz viesnīcu. Ekskursiju vadīja patīkama, zinoša gide, vispirms mēs devāmies apskates ekskursijā pēc tam bija brīvais laiks. Brīvajā laikā devāmies uz Barselonas katedrāli pie kuras spēlēja muzikanti un katalonieši dejoja savu tautas deju Sardana. To vērojot radās tāda tautas saliedētības un patriotisma sajūta, bija ļoti iedvesmojoši. Vakarā pēc 21 mūs aizveda uz dziedošo strūklaku šovu.
Skaista dienas izskaņa!
Diemžēl svētdiena sākās nelāgi, jau iepriekš man sāpēja kakls, bet svētdienas rītā pēc nogurdinošās ekskursijas stiprajā karstumā ar aukstajiem dzērieniem jutu, ka man ir temperatūra, izmērot tā tas tiešām bija - 37,6. Nākamā dienā mums bija paredzēta visas dienas ekskursija, kura maksāja diezgan dārgi un svētdienu es pilnībā veltīju veselībai, lai pirmdien būtu uz kājām un varētu braukt ekskursijā.
Pirmdien sadzērusies zāles biju uz strīpas, pēc agrām brokastīm devāmies ceļā. Šoreiz uz Katalonijas vidieni - vispirms uz pilnībā saglabājušo viduslaiku izskatu pilsētu Besalu. Lai iekļūtu pilsētā bija jāšķērso iespaidīgs viduslaiku tilts ar paceļamām restēm, skats tāds it kā mēs būtu nokļuvuši 14 gs. Mūsu grupai ļoti paveicās ar gidu, pēc izglītības vēsturnieku, un pie tam vēl izcilu stāstnieku, apveltītu ar labu humora izjūtu, tā kā es tiešām baudīju ekskursiju nevis pa ausu galam klausījos. Izstaigājām visus viduslaiku pilsētiņas līkločus un tad devāmies augstu kalnos uz skatu laukumu no kura pavērās brīnumains skats uz ieleju. Vēlāk mūs aizveda uz restorānu, kur pasniedza pusdienas, kas bija iekļautas brauciena cenā. Ēdiens garšīgs uz galda arī vietējie vīni sarkanais un baltais, galda kaimiņi to bauda paliekot arvien runīgāki un jautrāki, bet man jānorij siekalas, jo esmu sadzērusies antibiotikas un neriskēju tās noskalot ar vīnu....Pusdienu izskaņā restorāna saimniece rāda kā pa kataloņu modei jādzer vīns no krūkas ar snīpīti no liela augstuma tecinot to mutē, izraisās vispārēja jautrība. Jānis arī nolemj izmēģināt šo metodi. Tālāk dodamies uz kalnu pilsētiņu Rupitu, ko drīzāk var nosaukt par nelielu miestu, jo tajā patstāvīgi dzīvo tikai 312 cilvēku, vasarās vairāk, kad pie vietējiem ciemojas radinieki un draugi. Ciemats ir slavens ar to ka tā ielas klāj sastingusi vulkāna lava un tas praktiski nav mainījis savu izskatu kopš viduslaikiem. Lai nokļūtu ciemata centrā jāiet pāri piekaramajam tiltam, kas ir diezgan kustīgs it sevišķi grūti to pārvarēt pavairāk vīnu baudījušiem ceļotājiem. Rupitas suvenīru veikaliņos var iegādāties kakājošus rūķus ar kuriem(pēc gida stāstītā) katalonieši izrotā Ziemassvētku ainiņu Jēzus dzimšana kūtiņā, tā parādot savu humora izjūtu. Vienlaicīgi šai it kā nepiedienīgai figūrai ir arī cita nozīme tā simbolizē zemes auglību(mēslošanu)un šādi rīkojoties jaunajā sezonā tiek cerēts uz labu ražu. Vietējās slavenības uzskata, ka viņiem tiek izrādīta liela cieņa, ja arī viņi tiek attēloti šādā pozā un šie suvenīŗi ir pārdošanā, laikam tiešām tautai laba humora izjūta...
Vienā no nākamajām dienām, kas ir apmākusies un ik pa brīdim līņā smalks lietutiņš, dodamies uz kurortpilsētu Blanes. Izpētam vecpilsētu, uzkāpjam kalnā līdz katedrālei, izstaigājamies pa promenādi. Tieši jūras malā ir jauka skulptūra veltīta kataloniešu nacionālai dejai - Sardanai. Pusdienojam interesantā kafejnīcā tās interjeru papildina gigantiska izmēra lelles. Vēlā pēcpusdienā braucam ar vilcienu atpakaļ uz Pineda de Mar.
Katalonijai pieder 580 km gara piekrastes josla, kurā ietilpst Costa Brava(mežonīgais krasts). Nosaukums mežonīgais krasts iesakņojies, jo daudzās piekrastes vietās nav iespējams nokāpt no jūras krastā tādēļ, ka kalni un stāvas klintis stiepjas līdz jūrai, neatstājot pat ne šauru pludmales laukumiņu.
Lai izbaudītu pilnu sajūtu spektru devāmies jūras izbraucienā ar kuģi gar Costa Bravas krastiem līdz Tossai de Marai. Peldējām gar daudzām kūrorta pilsētām, iegriezāmies mazos ar priedēm apaugušos līcīšos, kuros caur kuģa caurspīdīgo dibenu varēja vērot zemūdens iemītniekus. Aizpeldējām garām vairākiem zemesragiem un mazām vilinošām pludmalēm. Pēc burvīga uz ūdens
pavadīta laika piestājām - Tossā de Marā, kas slavena ar zelta pludmalēm un seno pilsētu cietoksni, kas slejas virs neliela līcīša.Tas ir vienīgais kūrorts Spānijā, kurš joprojām saglabājis savu stilu, kuru var pamanīt vecpilsētā, kas celta 17gs. un to apjož cietokšņa sienas ar trim torņiem. No augstu izvietotā cietokšņa paveras brīnumains skats uz jūru un pilsētas apkārtni. Augšā cietoksnī uzbraucām ar tūristiem paredzētu vilcieniņu, ļoti jauka, burvīga vieta, aizraujoši skati. Vēlāk apskatām vecpilsētu un atpūšamies pludmalē. Pēc 4 stundām ar to pašu kuģīti dodamies atpakaļ.
Vēl pāris dienu laiskas atpūtas un sestdien izrakstāmies no numuriņa un pēcpusdienā mums pakaļ ir transfēra busiņš, kas ved mūs uz Barselonas lidostu. Barselonā kaut kas nav kārtībā ar lidostas datorsistēmu un mūsu reiss tiek aizkavēts par 1,5 stundām vēlu pēc pusnakts esam mājās - Rīgā.
