4 dienas un 5 naktis Tallinā par 40 eur :)
|
Austra Pleša
|
Tallina ir ļoti populārs galamērķis latviešiem. Lai gan tā nav gluži siltākā vieta, kur doties vasarā, kā, piemēram, Spānija vai Portugāle un lielā mērā atgādina Rīgu, tomēr ar pilsētu man vienmēr saistījušās patīkamas atmiņas. Mērojamais ceļš arī nav ilgs, vien četru stundu brauciena attālumā no Rīgas, var nokļūt sava veida “ārzemēs, tāpēc, kad maijā, rakstot bakalaura darbu ieraudzīju autobusu kompānijas SuperBuss akciju, kur samaksājot vien divus eiro, var nopirkt biļeti Rīga – Tallina divu domu nebija un kopā ar draugu Mārtiņu nopirkām biļetes abos virzienos, lai jau 6. Jūlija vakarpusē dotos iekarot Tallinu.
Pirms brauciena jau iepriekš zinājām, kuras vietas gribam apskatīt, laicīgi atradām portālā couchsurfing. com hostus pie kuriem gribām palikt (šeit informācija, kas ir couchsurfing tiem, kas nezin - https://en.wikipedia.org/wiki/CouchSurfing) un sarunājuši naktsmājas gaidījām braucienu. Viss noritēja gludi līdz dažas dienas pirms izbraukšanas saņēmām ziņu no mūsu meksikāņu hosta, ka mēs nevaram palikt pie viņa pa nakti, jo viņam ir steidzamas darba darīšanas. Nu, ko! Meklējām, meklējām, meklējām jaunu hostu un mūsu izmisīgajam saucienam atsaucās Debi Dan pie kura varējām palikt pirmās divas naktis. Priecīgi par šādu ziņu, sākām kravāt somas, tomēr prātā vēl maisījās domas – kur palikt pēdējās divas naktis? Hotelī vai viesnīcā palikt negribējām, tāpēc just in case, paķērām līdzi telti.
Pienāca 6. Jūlijs – somas sakravātas, viss nepieciešamais paņemts līdzi, tuvojās izbraukšanas laiks (16:25), tomēr ak vai, gatavi mēs nebijām. No rīta sākām cept brauniju, lai iepriecinātu mūsu hostu Debi Dan, tomēr neaprēķinām cepšanas laiku un sapratām, ka vai nu mēs brauniju atstājam mājās vai arī ņemam līdzi ar visu cepešpannu, jo tas bija pārāk karsts, lai varētu to izņemt ārā no pannas. Tad nu paķērām brauniju ar visu cepešpannu, pa ceļam tam veltot daudz skarbus vārdus un skrējām uz autoostu, kurā ieradāmies 5min pirms izbraukšanas. Paspējām!! Ceļojums uz Tallinu varēja sākties!
Ierodoties Tallinā uzreiz sapratām, ka laikaapstākļi nav mūsu sabiedrotie – auksts vējš, bet priecājāmies, ka vismaz nelīst.
Ap 22:00 nokļuvām pie mūsu couchsurfing hosta Debi Dan, kurš izrādās ir nācis no Nīderlandes un tagad strādā Tallinā. Kā izrādījās, viņam ir arī ļoti laba balss un pats radījis arī vairākas iespaidīgas dziesmas (). Pēc iepazīšanās un sarunām jau pavisam drīz devāmies gulēt. Gribējām iemigt ātri, tomēr pūces dzīvesveids lika manīt savu un miegs pie mums atnāca tikai ap 2 naktī… Debijam agri sākās darbs, tāpēc jau pēc četrām stundām izdzirdējām modinātāju un diena varēja sākties…tikai – kas tad tas? Ārā gāza lietus, bet mums ne lietussarga, ne atbilstoša apģērba. Nekas cits neatlieka, kā tik agrā rīta stundā doties uz ierasto McDonalds.
Samiegojušies nopirkām brokastis un apsēdāmies, lai izdomātu turpmākās dienas plānus, jo Botāniskā dārza apskate bija jāatliek. Pamanīju, ka pie blakus galdiņa sēž jaunieši ar tūristu somām, tāpēc izlēmu noskaidrot, kādi ir viņu plāni šai dienai. Kas zina, varbūt kāda ideja? Jaunieši Tallinā bija ieradušies no Brazīlijas un nolēmuši savā ceļojumā apskatīt Baltijas valstis (arī Rīgu). Sarunājoties nemanāmi pienāca plkst 9:00, kad brazīļi devas reģistrēties uz hoteli, bet mēs devāmies uz tūrisma informācijas centru. Atvadoties novēlējām viens otram izdevušos braucienu un apmainijāmies ar kontaktiem.
Lietus turpināja līt un nekas neliecināja, kas tas varētu beigties, tāpēc nolēmām doties Kik in De Kok pazemes bunkuru ekskursijā. Stundu gara ekskursija mums abiem izmaksāja 12 eiro un rezultātā ieguvām diezgan bagatīgu vēstures izklāstu par notikumiem bunkuros gadu gaitā.
Pēc ekskursijas lietus tikai lija un lija, tāpēc nolēmām, ka laiks paēst. Devāmies uz vietu, kas saucās Kompressor. Šo vietu apmeklējam vienmēr, kad esam Tallinā. Tur ir iespēja pasūtīt MILZĪGAS un ļoti gardas pankūkas (saļās un saldās) par nieka 5 eur (Rīgā šādas vietas nav). Pasūtījuši pankūkas, sākām lielo gaidīšanas maratonu. Vidēji, lai tiktu pie kārotajām pankūkām ir jāgaida 40min, tomēr tas ir tā vērts! Vietu iecienījuši gan tūristi, gan arī vietējie. Tāpat tur ir pieejams arī bezmaksas Wifi. (http://kompressorpub.ee/?lang=en).
Cīnoties ar miegu, nolēmām apskatīt vecpilsētas panorama. Lietus bija mitējies, tāpēc devamies uz Linnehall jumtu. PSRS laikos uzbūvēts, kā Olimpiskā regate, tomēr tagad tas izskatās kā liels betona klucis, tomēr tam ir sava veida burvība, ko papildina graffiti zīmējumi. Skats arī iespaidīgs – no vienas puses Vecpilsētas māju jumti, no otras - var redzēt, kā no ostas izbrauc kuģi. Siltos vasaros vakaros te var nākt vērot kuģu izbraukšanu, saulrietu, līdzi ņemot vīnu un ja paveicās, tas arī otro pusīti.
Mazāk zināms Tallinas apskates veids ir iespēja ar kājām izstaigāt kultūras kilometru. Tas sākās no Linnehall jumta un ved cauri pavisam neierastai Tallinai, prom no tūristu pilnās vecpilsētas. Ja ir papildus laiks apskatot Tallinu, tad šo noteikti var iekļaut savā to-do listā. Ceļš ved cauri dažādiem apskates objektiem, kā arī sniedz ieskatu par Tallinu, kā daļu no agrākās PSRS.
Staigājot pa kultūras kilometru var nokļūt arī bijušajā Tallinas cietumā, kas tagad kalpo, kā tūrisma apskates objekts. Cietumnieki tur tika izmitināti līdz pat 2005. gadam. Atnākot uz cietumu, kopā samaksājam vien 4 eiro un devāmies iekšā. Salīdzinot ar Liepājas cietumu, Tallinas cietums ir ļoti netīrs. Kabīnēs uz grīdas bieži vien mētājās stikli, dažādas pudeles un sajūta bija, ka kādu laiku tur noteikti ir dzīvojuši arī narkomāni. Citādi, cietums ir milzīgs un tikai 1,5 h laikā paspējām visu apskatīt. Tajā ir uzdarbojušies arī mākslas audzēkņi, tāpēc dažos korpusos ir visai gaumīgi zīmējumi, kas noteikti dod sava veida “odziņu” cietuma apskatei.
Staigājot pa cietumu, atcerējāmies, kā vēl joprojām neesam tikuši pie naktsmājām, tāpēc, kad apskate bija beigusies, nolēmu uzjautāt cietuma biļešu pārdevējam, kas bija aptuveni mūsu vecuma, varbūt tas zina, kādu vietu, kur vismaz telti var uzcelt. Atbilde mūs diezgan lielā mērā pāsteidza. Izdzirdot viņam adresēto jautājumu, viņš teica, lai pagaidot, jo viņam ātri jāpiezvana. Mum steigas nebija, tāpēc nolēmām pagaidīt. Pagāja vien nepilnas 2 minūtes līdz pilnā nopietnībā viņš mums sacīja:” Es sarunāju, ka Jūs varat palikt Tallinas cietumā pa nakti, varat izvēlēties – iekšā vai ārā”. Forši, vismaz ir kur palikt. Liepājas cietumā par šādu ekstru būtu jāmaksā, bet te mums piedāvā par velti Ar atbildes sniegšanu nesteidzāmies, tomēr arī prom negājām. Izrādās, ka cietums ir jaunieša ģimenes uzņēmums, taču dienā, kad mēs tur bijām viņi saņēma sliktas ziņas. Izrādās, ka tas strādās tikai līdz okrobrim, jo ar valdību beigsies līgums un pagarināt neviens netaisās. Ņemot vērā situāciju arī cietuma kafejnīca par kuru esot labas atsauksmes bija aizstaisīta, kā sava veida protests. Aprunājāmies vēl par cietumu, ceļošanu un Baltijas valstīm kopumā un apmainoties ar numuriem devāmies tālāk, jo bija jau ap 19:00 vakarā un Kristo bija jāpārbauda vai cietumā nav palikuši tūristi, jo izrādās, ka cietums ir tik liels, ka reizēm gadās ieslēgt cilvēkus iekšā. Morāle – pirms darba laika beigām to neapmeklēt.
Turpināt kultūras kilometru mēs vairs negribējām, jo bija auksts un atkal sāka līt lietus, tāpēc aizgājām uz Telliskivi (latviešu “Piena” kvartāls ar skaistiem graffiti), tomēr nevienā kafejnīcā nebija brīva galdiņa, tāpēc aizbraucām uz vecpilsētu un devāmies uz Hell Hunt (latviešu Ezītis Miglā). Noguruši no aukstuma, lietus, iespaidu daudzveidības un galvenokārt, praktiski negulētas nakts nolēmām arī turpmāko vakaru pavadīt bārā, jo pie Debija varējām nokļūt tikai ap 22:00.
Atgriežoties hosta dzīvoklī, satikām vēl divas ukraiņu meitenes, kas bija viņa palika, lai pēc tam dotos apceļot Krieviju. Ēdot vakariņas, saņēmu ziņu no mūsu iepriekšējā hosta (Tallinā bijām Martā un izmantojām CS), ar jautājumu - vai esam atraduši naktsmājas. Uzzinot, ka vienīgā vieta, kur varam palikt ir cietums viņš sāka smieties un teica, lai pagaidot – esot ideja. Viņš tagad dzīvoja universitātes kopmītnēs, tāpēc izmitināt mūs nevarēja. Pēc mirkļa jau saņēmu atbildi, ka mēs varot pie viņa draudzenes, tikai gan vienu nakti, bet tomēr. Miljons paldies no mums un atkal jau priecīgi gājām gulēt, jo nogurums bija, kā pēc noskrieta maratona.
Tikko aizvērām acis, kad jau sāka skanēt modinātājs un Debijs jau dušā dziedāja. Paskatoties pa logu sapratām, ka labi nebūs, jo lija jau no rīta. Arī manas kurpes nebija izžuvušas pa nakti. Vēl vairāk samiegojušies taisījam brokastis un 7:00 jau bijām kaujas gatavībā nākamajai dienai Tallinā. Atvadījāmies no Debija un kopā ar tik pat miegainām ukrainietēm devāmies uz autobusu pieturu. Jau atkal mūs gaidīja McDonalds. Malkojot kafiju sapratām, ka miega trūkums organismā ir tik liels, ka vislabprātāk jau aizmigtu turpat, tomēr izlēmām, ka labāk uzrakstītsim mūsu jaunajam hostam Irēnei, vai nevaram jau tagad doties pie viņas. Gaidot atbildi aizbraucām uz tirdzniecības centru, kur tiku pie jaunām kurpēm. Kamēr staigājāmies, saņēmām atbildi, ka varam braukt jau tagad, tāpēc lieki nekavējāmies un devāmies nopirkt viņai dāvanu. Irēna ir itāliete, tāpēc izvēle par labu krita makaroniem un mērcei. Beigās izrādījās, ka tie ir viņas iemīļotie macaroni un pasta.
Aizbraucot pie Irēnes, laiks sāka uzlaboties, tomēr mums spēka staigāt vairs nebija. Sapazināmies ir burvīgo Irēnu un izrādījās, ka viņai bija lieka istaba, kurā varējām palikt. Ņemot vērā, ka mums bija kopīgi draugi, viņa mums uzticēja arī dzīvokļa atslēgas. Priecīgi par jaunajām naksmājām, nolēmām palikt dzīvoklī un beigās arī paņemt napu, kas Irēni nekādi netraucēja, jo arī viņa aizgāja gulēt. Pamodāmies dienas otrajā pusē un jutāmies daudz labāk. Iepriekš bijām norunājuši kopējās vakariņas ar mūsu turku draugu un itālieti, tāpēc devāmies uz veikalu iepirkt krājumus.
Atgriezāmies dzīvoklī un tur Selmans jau gatavoja turku zupu. Pēc īsas sarunas izrādījās ka varam palikt arī otru nakti, ja mums ir matracis, jo nākamajā dienā pie Irēnes brauks ciemos draudzene un čoms. Mums tā nebija problēma un jau atkal priecīgi par jaunajām ziņām, izbaudījām turku tradicionālās vakariņas un patīkamas sarunas internacionālā vidē.
Nākamajā dienā piecēlāmies vēlu, pēc 12h miega jutāmies izgulējušies un gatavi apskatīt Tallinu jauniem spēkiem. Beidzot lietus bija mitējies un Tallinā parādījās saule. Priecīgi par laikapstākļiem, beidzot varējām dienu pavadīt ārā. Pirmā pieturvieta gan bija milzīgais second- hand gigants Tallinā. Dzīvojām netālu, tāpēc nolēmām apskatīties, par ko vietējie un tūristi ir sajūsmā. Iegājām iekšā un tur MILZĪGS VEIKALS ar visdažādākajām lietām. Sākot jau ar apģērbu kalniem līdz pat virtuves traukiem. Jāsaka, ka arī pēc tipiska second-hand, kāds Rīgā uz katra stūra gigants nemaz neizskatījās, drīzāk, kā milzīga vairumpreču noliktava. Cenas arī ļoti lētas, sākot no 1 eiro līdz 10 eiro vidēji. Tiku pie jaunas blūzītes par 2 eiro, tāpēc vēl labākā noskaņojumā devos ar Mārtiņu uz botānisko dārzu, kuru gribējām apskatīt jau pirmajā dienā.
Samaksājot par ieeju vien 2,50 eiro, pavadījām aptuveni 2 stundas apskatot visu, kas vien tur ir apskatāms. Jāsaka, ka igauņiem Botāniskais dārzs ir milzīgs, cilvēkiem, kuriem ļoti patīk daba, būtu vērts iekļaut vismaz četras stundas apmeklējumam, jo tur ir gan piknika vietas (var ienest savu ēdienu), gan arī apskates cienīgu augu.
Visu dienu pavadot ārā, nolēmām, ka laiks paēst, tāpēc devāmies uz tuvāko Selver, lai noķertu igauņu iepirkšanās auru Sapirkām visu nepieciešamo un devāmies uz Piritu, lai vērotu daudzās jahtas un izbaudītu atpūtu pie jūras.
Laiks paskrēja ātri un baudot pēdējo vakaru Tallinā, nolēmām, ka pa ceļam vēl jāaizbrauc apskatīt Kadriorgas parks, kura teoritorijā atrodas arī slavenais KUMU muzejs. Tas gan mūsu neinteresēja, toties jau atkal bijām priecīgi par lielisko dienu Tallinā.
Jaunus iespaidus guvuši, nolēmām pirms došanās atpakaļ uz dzīvokli aizbrauc uz kādu bāru un, protams, ne vien citu kā Labor. Vietējā “aptieka”, tomēr Rīgas ir vēl kur augt un augt. Jāatzīst, ka Labor ir mūsu iemīļotākais bārs Tallinā. Cenas tur ir dārgas, tomēr mēs vienmēr paspējam uz laimīgu stundu, kas ilgst līdz 22:00, tāpēc, kad ierodoties 21:45 saprotam, ka ir laimīgā stunda izvēlē krīt uz kokaīna šotiem – absints+ martini. Garšo ellīgi briesmīgi, tomēr pēcgarša ir ļoti laba. Rezultātā šķīrāmies no 8 eur
Dzīvoklī pie Irēnas bija atbraukusi viņas draudzene no Itālijas un paziņa no Spānijas Pagatavojām itāļiem pastu (makaroni) ar boloņas mērci par kuru pat dabūjām pozitīvu vērtējumiem no lietpratējiem - itālietēm. Garšojot gan citādāk, bet labā nozīmē Tā nu sanāca, ka pēdējais vakars Tallinā izvērtās par pēdējo rītu, jo gulēt aizgājām ap pus5 no rīta Tas nekas, ka dāmas nākamajā dienā cēlās 6, jo bija jāpaspēj uz prāmi Helsinkos, jauniepazītajam spāņu draugam nākamajā dienā eksāmens, bet mums - autobuss atpakaļ uz Rīgu. Perfekts noslēgums mūsu Tallinas ceļojumam, prieks par jauniegūtiem draugiem un pieredzi Mēs noteikti brauksim atpakaļ, bet to gan pēc kāda laika, Tallinas mums pagaidām ir pietiekoši
