Norvēģija - nedēļas nogales brauciens uz Geiranger ar bērniem!
|
Agija Braže (ex-Minka)
|
Padalīšos ar savu pieredzi, un nelielo nedēļas nogales izbraucienu pa Norvēģiju - Geiranger. Sākumpunkts braucienam netālu Jessheim, netālu no Oslo Gardemoen lidostas. Braucam ar savu auto. Izbraucām naktī no piektdienas uz sestdienu. Rīta pusē pirmais apskates objekts:
Slettafossen – ūdenskritums, tā kopējais garums 128m. Virs Sletafossen ūdenskrituma ir skatupunkts (tilts) no kura var redzēt šo ūdenskritumu no augšas. Turpat ir suvenīru veikaliņš ar foršiem trollīšiem, pie kuriem bērniem gribas nofotografēties!
Tālāk aptuveni pēc 6 min atkal piestājam ceļa malā lai apskatītu nākamo ūdenskritumu.
Vermafossen – 381m augsts, viens no slavenākajiem ūdenskritumiem šajā apgabal. Šo ūdenskritumu padara īpašu tas, ka virs tā iet pāri vilciens, un šo tiltu pa kuru iet vilciens sauc – Kylling Bridge (tulkojumā sanāk vistas/cāļa tilts). Ūdenskritums tiek regulēts, jo tas baro upi Vermu, un tur ir elektrostacija. No ceļa ar kājām aptuveni 250m gājiens.
Tālāk seko brauciens uz Trollvegen – augstākā vertikālā siena Eiropā, aptuveni 1100 metrus. Troļļu siena ir bijusi prestižs mērķis alpīnistiem. Carls Boenishs - base jumping(vot nezināju kā pareizi šo iztulkot latviski, tad nu lai paliek angliski) pamatlicējs, lecot no Troļļu sienas, tika nogalināts 1984.gadā. Base jumping no Troļļu sienas ir nelikumīga kopš 1986. gada.
Izstaigājam suvenīru veikaliņu, kur protams visiem suvenīriem cenas ir krietni uzspīlētas! Turpat otrpus veikaliņam ir padomāts par bērniem, gan neliela trase, kur braukāties ar pedāļtraktoriņiem, gan slavenais traktoriņš no bērnu multenēm Fergie!
Tālāk seko brauciens uz Trollstigen – serpentīna ceļu. Ceļš tika atklāts 1936. gada 31. Jūlijā pēc astoņu gadu būvniecības. Tā kā šis bija mūsu pirmais brauciens pa šādu kalna ceļu, tad uztraukums bija jūtams, taču par brīnumu sev, viss notika tik passaprotami un viegli, ka pat nepaspēju nobaidīties... tam neatlika laika, jo bija jābildē un jāpriecājas par skaistajiem skatiem!
Kad uzbrauc augšā tad tur no dažādiem skatpunktiem var atskatīties uz paveikto! (Vienā blogā lasiju, ka tualete tur augšā esot mežonīgi dārga un ir labāk paciesties kādas 10 minūtes tālāk - tur ir apstāšanās vieta, kur attiecīgās darbības izveicamas gluži par velti. Tad nu šo ieteikumu ņēmām arī vērā).
Pusceļā pa Troļļu ceļu Stigfossen ūdenskritums - 320 metru augsts. Īsti laika nebija šo apskatīt, jo bijām aizrāvušies ar skatu uz leju, tā ka šis ūdenskritums paslīdēja garām straujā tempā….
Pēc Troļļu ceļa braucam tālāk uz Geiranger pusi, pa ceļam vēl viens apskates objekts Gudbrandsjuvet - Tā ir 5 metru plata un 20-25 metru augsta aiza ar ūdenskritumu un virpuļiem. Ūdens dziļums arī esot ap 20 metriem. Kolosāli zils ūdens.
Valldal ciematiņšslavens ar savām zemeņu audzētavām. Visapkārt zemeņu plantācijas, un līdzīgi kā mums LV Anneniekos/Kaķeniekos ceļa malā sēž un tirgojas ar zemenēm. Daži tirgotāji ir ļoti atraktīvi un izdomājuši gana skaistas būdiņas un citādus piesaistes objektus! Arī mēs nopirkām zemenes nogaršošanai. Cena bija aptuveni 5EUR par trauciņu. Jāsaka,patiešām - fantastiski garšīgas zemenes!
Tālāk ar prāmi no Linge ceļamies pāri uz Eidsdal – maksa: mašīna+vadītājs=75 NOK (8 EUR), katrs pieaugušais 30 NOK(3,50eur), un katrs bērns 15 Nok(1,5 eur). Prāmis kursē ļoti bieži, ik pa 20 min. Kamēr gaidām rindā uz prāmi, turpat gar mašīnām grozās zemeņu tirgotāji, kas piedāvā iegādāties zemenes.
Kad esam uz prāmi, tad pēc vajadzības var pamest auto salonu un doties augšā uz klāja apskatīt skaisto skatu. Brauciens gan ilgst max kādas 15-20 min tik, tā ka knapi var paspēt uziet uz klāja, kad jau jāatgriežas auto.
Nobraucot no prāmja, turpinam pa ceļu uz priekšu, līdz Ørnevegen – Ērgļa ceļš, skaists skatupunkts uz Geiranger ciemu.
Tā kā atrodoties pusceļā uz Geirangeru, laiks strauji pasliktinājās, un sākās bieza migla+lietus, tad diemžēl Geirangerfjorda apskate palika nākamai reizei, jo bijām plānojuši ar kuģi izlaist tūri, kas ilgst 60 min. vai 90 min. un kur kā galvenie apskates objekti būtu bijis Ūdenskritums 7 māsas - 39. augstākais ūdenskritums Norvēģijā. leģenda ir par neprecētām 7 māsām. Tikmēr otrā pusē fjordam, māsām ir ūdenskritums, ko sauc par - Pielūdzēju. Viņš esot ļoti nelaimīgs, ka neviena no māsām viņam neatbild uz bildinājumu, tāpēc lēnām tukšo pudeli gaidīdams uz atbildi! Ir dažādas versijas un leģendas par šiem ūdenskritumiem, citur lasīju, ka viņš mīlējis lietot „sīvo” tamdēļ ir pudeles formā…
Iekš Geirangeras esot vērts apskatīt arī Storseterfossen - ūdenskritums zem kura var paiet apakšā.Par šo gan lasīju,ka ar maziem bērniem diez vai ir vērts turp doties, tā kā esot krietns gabaliņš jādodas ar kājām. Lietus un migla, bija otrs no iemesliem, kamdēļ arī šo palaidām garām.
Tad nu tālāk braucām uz Dalsnibba – kalns, apmēram 21km no Geiranger. Augstākā virstone Eiropā. Sasniedz 1500m augstumu. Skatpunkts, uz kuru var nokļūt maksājot NOK 120 par mašīnu! Mēs gan šoreiz to izlaidām, tā kā laika apstākļi nelutināja. Bet iespaidi pietika tāpat pietiekami daudz. Jo kā šoferis sacīja, tad Trollstigen, pat uz pusi nēesot tik efektīvs, kā brauciens no Geiranger uz Dalsnibba… Tur tie līkumi bija daudz vairāk, un brauciens krietni augstāk. Vienīgi, ceļš bija nedaudz platāks.
Tā kā visi bija diezgan noguruši, pēc garā brauciena, tad vienbalsīgi nolēmām, ka apskates objekti šij reizei pietiek un tālāk mūsu brauciens bija paredzēts uz nakšņošanas vietu. Bijām izvēlējušies apmesties kempingā, kas bija aptuveni 80km no Geiranger.
Ļoti jauka vieta, viss tīrs, par ne pārāk dārgu samaksu. Mājiņas labi aprīkotas ar visu nepieciešamo – panna, plītiņa, ledusskapis, kafijas automāts, bezmaksas wifi utt. Bērni bija priecīgi par turpat tuvumā esošo rotaļu laukumiņu ar šūpolēm, batutu, slīdkalniņu, piepūšamo atrakciju. Kempinga īpašniece runā arī krieviski. Izvēlējāmies vidēja tipa mājiņu, kas maksāja par nakti 49eur, taču bija arī lētāki varianti ar mazākām mājiņām.
Šeit viņu mājas lapa: http://www.furulycamp.no/en_s.html
Nākamajā rītā devāmies atpakaļ, izvēloties braukt pa ceļu nr 51. Par šo biju lasījusi, ka esot tā vērts izbraukt,un patiešām, tur atkal pavērās daudz skaisti skati, jo tas ved gar Jotunheimen nacionālo parku, un atkal ir daudz sniegotas virsotnes utt.. tā ka noteikti iesaku!
Nobeigumā daži ieteikumi, kas attiecas uz līdzi ņemamajām lietām, noteikti iesaku krietni sarūpēt ēdamlietas, tā lai nekur nav jāstājas un jāēd, tā kā visas ēstuves ir ļoti dārgas… Un ja ceļo ar maziem bērniem, tad vēl viena no svarīgām lietām ir mazais podiņš! Tā piemēram ir reizes, kad brauc pa kalnu ceļu, kur nu nekādi neapstāsies,un protams, ka tieši šādos momentos "sīčiem" vienmēr ir šāda vajadzība, tad podiņš ir kā glābēj-zvans! Un jā, noteikti neaizmirst par vairākiem apavu pāriem un drēbju kārtām, jo lai arī laika apstākļi var patrāpīties saulaini un skaisti, tad bērniem noteikti gribēsies papriecāties sniegā, kas ir mitrs, un līdz ar to, slapji apavi un drēbes garantētas!