Kā mēs braucām soliņus lūkoties
Nekad netikām kārojuši braukt uz Valmieru. Kas gan tur labs varēja būt! Rūpniecības pilsēta. Bet, kad uzzinājām, ka tur uzstādīti apgleznoti soliņi, nolēmām aizbraukt. Un bijām patiesi pārsteigti par skaisto pilsētu. Parasti, iebraucot kādā pilsētā, jāšķērso piepilsētas teritorija, kas ne vienmēr ir patīkama, bet Valmierā iebraukt var caur senu koku aleju. Tas, protams, mūs uzreiz noskaņoja labestīgi.
Ko mēs zinājām par Valmieru? To, ka tur ir dzelzceļa stacija, Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Jā, un to, ka kādreiz bija tā, ka, to, ko rūpnīca ražoja, zināja retais, bet to, ka te bija stikla lodītes, atcerējās ikviens. Mūsdienu tehnoloģija ļauj maisījumu stikla ieguvei gatavot uzreiz, un tāda starpstadija kā lodītes vairs nav nepieciešama. Un tomēr - stikla lodītes ir vecākās paaudzes jaunības atmiņas. Tagad tās redzējām rūpnīcas karogu pakājē kā seno laiku liecības.
Ko vēl zinājām? To, ka Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, Hanzas savienības locekle, šobrīd Vidzemes plānošanas reģiona lielākā pilsēta. Tajā atrodas Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca un Livonijas ordeņa Valmieras viduslaiku pils drupas. Protams, ka tās apskatījām un guvām daudz patīkamu iespaidu.
Ko mēs vēl zinājām? Vairāk neko daudz. Bet nu mēs redzējām tiltu pār Gauju ar īpatno apgaismojuma daļu. Tilts sava dizaina dēļ jau iemantojis lielu interesi. Cītīgāk ieskatoties, no sāniem laternu stabu izkārtojumā var ieraudzīt V burtu, kas simbolizētu Valmieras nosaukumu vai arī dubulto V burtu, kas atgādina par pilsētas veco vārdu „Wolmar".
Valmieru divās daļās sadala viena no skaistākajām Latvijas upēm — Gauja. Valmiera dižojas ar savu teātri, Kultūras centru, Vidzemes augstskolu, pie kuras aušojas trīs bronzas studenti, Mākslas vidusskolu. Vārdu sakot, laimīgie Valmieras iedzīvotāji var baudīt un mācīties mākslu.
Pilsētā nav viena izteikta tūristu piesaiste, taču tas netraucē pilsētā attīstīties darījumu, gardēžu, kultūras pasākumu un sporta tūrismam. Mums likās visai interesanta Valmieras vecpilsēta un Gaujas Stāvie krasti. Laivu piestātnē, kas atrodas Valmieras vecpilsētā, savus ceļotājus sagaida Gaujas Tramvajs – neparasts peldlīdzeklis, kurā var nesteidzīgi baudīt upes ūdens patīkamo plūdumu un apkārtnes dabas burvību.
Un, protams, apskatījām arī trīs mākslinieču apgleznotos soliņus. Pretī Valmieras Kultūras centra ieejai uzstādīts Signes Vanadziņas apgleznotais soliņš “Ķiršu lietus”, pie upes Valterkalniņā – Patricijas Brektes apgleznotais soliņš “Gaujas garšas palete” ar upes zivīm, pie Valmieras pilsdrupām ar skatu uz Gauju un Valmieras muzeja Pilskalna namu – Elitas Patmalnieces apgleznotais soliņš “Nakts klusā daba”. Pie taciņas ceļā uz Valmieras teātri uzstādīti Valmieras teātra aktieru un darbinieku perfomancē “Soliņš-glezna” radītie “Mākslas soliņi”, atainojot to, ka teātrī vienmēr ir spēlēta klasika un ietverot Valmieras teātra krāsas – melno un sarkano.
Prombraucot mūs pavadīja gaiša sajūta. Pilsēta likās, kā patīkams pārsteigums, tādēļ aicinām brīvdienās doties uz Valmieru un lūkot to pašiem.
Weekends-idejas tavām brīvdienām
foto - Andris.G