Igaunijas ZA, Narva

Anita Ruža 18.06.2016 6 min lasīšanai

Doma, ka Tallinā ir jāatgriežas, noformējās jau pēc iepriekšējā brauciena rudenī. Turklāt vajadzēja paķert arī pie reizes arī Narvu, tā ka neviena no mums tur iepriekš nav bijusi. Pielauzām arī Babu mums pievienoties. Viņai jau gribējās, jo Igaunijā būts sen, taču pēc kāda laika sākās īdēšana—ko nu es tur veca vecene braukšu, jūs tak tur skriesiet un es netikšu līdzi...Līdz sarakstījās ar savas doktora disertācijas vadītāju, kurš dzīvo salās. Pasniedzēju protams nesatikām, toties šķērsojām visu Igauniju.

Žēl gan, ka LUX Express reiss neibrauca ostā, tāpēc Tallinas autoostā nopērkam 3 dienu biļetes par 5 eur. Braukšanas kartes mums ir saglābajušās no iepreikšējās reizes. Tā nu 2. Tramvajs aizved mūs līdz vecpilsētai. Hostelī iekārtojamiems ātri un ejam uz vecpilsētu. Aaa, Viru iela visa pārrakta, apkārt staigā somu tūristi un skaļi bļaustās. Laikam jau hokejā uzvarēja.

Tā ka gribas ēst, ejam uz Kompresori bāru. Te nu ir nenormāli lielas un gardas pankūkas (max 5 eur) ar visdažādkajiem pildījumiem, salāti un zupas. Ar Babu paņemam vienu uz divām ar persikiem un pelējuma sieru. Izložņājām visu vecpilsētu, arī feino skatu laukumu augšpilsētā Kohtu 12, un šķiet tur pat sēdēja tā pati kaija un kļančīja kādu drumstalu.

Visu nākamo diena veltīta Tallinas rietumiem – Rocca al Mare rajonam. Ar 21. busu no Balti jaam stacijas var tikt līdz zoodārzam. Biļete maksā 7 eur un ir iespēja par 1 jurīti noīrēt koka rateļus, kur sasēdināt sīčus vai samest paunas. Zoodārzs ir salīdiznoši jauns, dudz zaļumu un stādījumu, ir vairāki dīķīši. No zvēriem vairumā gadījumu ir visādi kalnu āži (tie gan iespaidīgi badījās), plēsējiem gan kādu laiku būs jāmokās mazos krātiņos. Tomēr kā vēsta info stendi, drīzumā sponsori viņiem uzbūvēs plašus voljērus. Pats amizantākais bija bars nesen dzimušu kazlēnu lauku sētā, kuri brēkdami skrēja uz barošanu. Ak, un te ir veseli 3 ziloņi! Kopumā uz Tallinas zoo ir vērts aizbraukt.

Pārejot pāri Paldisku šosejai, var šopingot lielākaja Igaunija T/C Rocca al Mare. Paēdam “Brezza”, kājas sāp un atpakaļceļa ielienam Levier kafejnīcā pēc kūkām. Viss, basta—tikai gulēt un slinkot.

Pēdējā dienā braucam ar 3. tramvaju līdz Russalkai. Laiks ir saulains un karsts, tauta sauļojas pludmalē un mēs arī mazliet pasildāmies pie ūdens. Pārejot pāri narvas šosejai uzreiz nonākam Kadriorgā. Un ja paiet mazliet austrumu virzienā pa tumšām takām, var nonākt japāņu dārzā. Te ir viss kas rietumniekiem asociējas ar miniatūriem dzen dārziem – mazītiņas priedītes, rododendri, dīķīši ar zivtelēm un mazliet bezkaunīgu vāveri, kas prasa ēst visiem garāmgājējiem.

Kaut kā es nolažoju ar infromāciju internetā un te mēs esam pie Kadriorga pils kura pirmdienās ir ciet! Un puķes dārzā arī nav sastādītas, nu riktīga šaize! Vismaz ejot gar kanālu iebridām citā parkā ar leilu dīķi un rotondu uz salas. Laikam te notiek kaut kāda mākslinieku izstāde, jo dīķis ir piepičkāts ar dažādiem māklas darbiem – putuplasta akmeņi, kas uzpūšot vējam, peld pa dīķi, kustīgas dervišu skulpūras. Dineas beigās iegriežamies stacijā pēc biļētēm līdz Narvai. Varēja tak braukt ar busu, bet gribās pamēģināt jaunos vilcienus. Biļetes padārgas – 11,40 eur.

Vilciens uz Narvu atiet 8:50 un ir riktīgi ērts. Sliedes laikam ir noslīpētas, jo nejūt to klasisko vilcieniem piemītošo klabēšanu. Un ātrums....lai gan līdz Narvai ir ap 200 km, nonākam tur pēc 2h. Cik feini būtu, ja tādi sastāvi brauktu uz Dpili.

Heh, Narvas stacija ir pamatīgi nošņurkusi, prasās remonts. Turpāt arī autoosta, ja vien par tādu var saukt mazu būceni. Kuat kā savādi Igaunijā ar tām autoostām, līdzīga situācija bija arī Pērnavā. Sazvanāmies ar mūsu noīrētā dzīvokļa saimnieces vedeklu Jūliju. Dzīvoklis atrodas pašā Narvas centrā parastā hrušovkā. Viss izremontēts, dvieļi, segas, TV, utt. Pirmais ko daŗām izpakojamiem, kamēr Baba ieprovē dīvānu un ejam ēst uz Jūlijas ieteikto kafejnīcu turpat māju pagalmā Selvera veikalā. Cenas labas un sortiments nav bagāts, bet tā ka rindas lielas...Tā nu dabūjam soļanku, biezpiena sacepumu, žēl “биточки по селански” izbeidzās. Vispār Narva un apkārtne ir pilnigi krieviskas pilsētas. Ja teiksim daugavplī var vēl kur dzirdēt latviešu valdu, Narvā pa visu laiku redzēju tikai 1 meietni, kas runāja igauniski. Uz mums arī tā sākumā ar aizdomām skatījas, bet ka uzzināja, ka no Dpils---aaa nu tak “Милости просим”!

Sāk palikt avien karstāk un mēs ejam uz Hermaņa cietoksni. Izskatās iespaidīgs, atrodas stāvas kraujas malā, pretī redzi Ivangorodu. Iekšējais pagalms arī liels un plašumos svilpo vējš. Kādu laiku pasauļojamies uz mūriem kopā ar somu tūristiem. Ieejas biļete maksā 6 eur, bonusā katrs dabū 2 ēru monētiņu, ko var paturēt vai apmainīt pret kādu no suvenīriem āra darbnīcās.

Izložņājām visus mūrus un šturmējām lielo torni. Iekšā ir īsts kāpņu labirints un katrā stāvā ir dažādas izstādes. Vislabākā bija veltīta Ziemeļu karam un 19. gs sadzīvei. Ja vēlas – var pārģērbties senlaicīgās drēbēs un papozēt. Pat Baba pieveica visas kāpnes un uzrāpās pašā augšā, un te tev nu bija! Panorāmu var paskatīties tikai caur šauriem lodziņiem. Tāda vilšanās, laikam pārāk daudz sacerējāmies—nu tik uzrāpsimiem, vējš pa matiem un varēs visu pilsētu redzēt kā no delnas. Tad jau labāk par 1 eur uzkāpt T/C Astri skatutornī.

Pēc cietokšņa atstājam Babu atpūsties, bet ar mammu pastaigājam pa bastioniem un Narvas promenādi. Tur nu igauņi naudu nav žēlojuši – būtībā no ostas līdz Hermaņa pilij gar visu krastu izbūvēta lieliska pastaigu un atpūtas vieta. Te ir lauvu sklptūru ģimene, trenažieri, mini-estrādi, saules pulkstenis, strūklaka, kafejnīca un daudz soliņu un ļežaku. Guli un skaties kā plūst straujā Narva, vai ko viņā krastā dara krievi.

Tā ka Selveris nestrādāja, nācās iet līdz T/C Fama. Labi, ka RIMIki ir visur. Ap krēslu izlīdām pavēdināt galvu pie upes zem robežtilta. Te ir uztaisīta vietējā pludmale Ivangorodas cietoksnies šķiet teju ar roku aizsniedzams, bet gan jau tur arī kameras visu sapičkātas. Bēgt pār robežu arī nav variants, jo pilnīgi viss tilts gājējiem un apkārtējās zonas ir notītas ar stieplēm.

Pēdējā dienā Narvā ejam uz Viktorijas bastionu. Uz dullo tur ložņāt neviens neļauj, taču var pieteikties ekskursijai 12 un 15.

Samaksājam pa 4 eur no katra un varam līst pazemē. Sofja saģērbjas veco laiku tērpā un sāk stāstīt par bastioniem un Ziemeļu karu. Tad nu tā – kopumā par Narvas cietoksni. Sen senos laikos dzīvoja pie Narvas upes rusiči un igauņu ciltis. Taču atnāca dāņi un redzēja ka nabaga muļķus var pakļaut sev un pieprasīt maksāt nodevas. Protams vietējiem tas diez ko nebija pa prātam, turklāt ik pa laikam pāri peldēja krievi lai kārtīgi izkautos. Tamdēļ dāņi 13. gs. vidū uzcēla pirmo Narvas pili. Taču naudiņa aptrūkās un drīz vien dāņi bija spiesti pārdot pili vācu teitoņu ordenim. Vācieši pastiprināja nocietinājumus un iekš Narvas cietokšņa aiz mūries izveidojās pilsēta. Ar to pašu laiku upes pretējā krastā tika uz celts Ivangorodas cietoksnis. Tehnoloģiskā progresa gaitā tika izgudroti lielgabali un mūri vairs nevarēja aizsargāt pilsētu pret bojājumiem, tamdēļ aizsargmūriem apkārt uzbēra zemes vaļņus, kuros izšautas lodes vienkārši iestrēga.

16.gs. beigās Narvu iekaroja zviedri. Viņi ļoti labi izprata Narvas izdevīgo atrašanās vietu un pat plānoja Narvu padarīt par Zviedrijas otro galvaspilētu. Tādai pilsētai nepieciešami daudz labāki aizsargmūri, un tika izsludināts cietokšņa projektu konkurss. Tajā uzvarēja kara inženieries Ēriks Dālbergs, kurš pat pamanījās pabūt Rīgas pilsētas galva. Bastionu būvniecība turpinājās līdz pat 18.gs. sākumam, ko jau veica krievi. Projekts izmaksāja tiem laikiem astronomisku summu, mūsdienu naudā tie būstu vairāki desmiti miljonu eiro. Tā nu tika uzcelti 9 bastioni – Triumpf, Fortuna, Spes, Pax, Gloria, Honor, Fama, Viktoria, Justitia. Apkārt nebija ūdens grāvja kā tas ir Daugavpilī, lai vajadzības gadījumā tur varētu izvietot zaldātus.

Ziemeļu karu Pēteris I iesāka ar mēģinājumu atkarot sev Narvu. 1700.g. krievi aplenca pilsētu, taču jaunais, 18-gadīgais zviedru karalis Kārlis XII kuram trakoja jaunības hormoni un kas bija apsēsts ar visu militāro, ar armiju izsēdās Pērnavā un šķērsoja Igauniju dažās dienās. Pētera armija nebija organizēta un kustēja ļoti lēni, turklāt viņiem sejā pūta vējš ar novembra slapjdraņķi. Krievu nomocītājā armijā sākās pārbēgšana un kaujas laikā armija zaudēja ap 7000 cilvēku. Pēteris bēga prom, kā dēļ Zviedrijā bija populāras piemiņas monētas ar raudošu un zem Kārļa XII zirga sakņupušu pēteri.

Skaidra lieta, ka krievu caram nepatika ka kaut kāds mazgadīgs karalis par viņu ņirgājas un 1704. g. Pēteris atkal aplenca Narvu. Zviedri neticēja ka Narva tiks ieņemta un Narvas mērs Pētera vēstuli par labprātīgu padošanos, atstāja bez ievērības. Krievi gandrīz diennakti bombardēja cietoksni, līdz sagrāva Honor bastionu. Pats Pēteris ilgi atturējās no tiešas šturmēšanas, jo tas nozīmētu laupīšanu visās Narvas mājās un marodierismu (kas atkal ir katra zaldāta tiesības). Viņš vēl cerēja, ka zviedri padosies paši, tomēr pieaugot neapmierinātībai armijas vidū, sāka Narvas šturmēšanu.

Sākās laupīšana, varošana un Narvas iedzīvotāju sišana, jo kurš gan nespirināsies pretī, ja tev atņem dzīves laikā sakrātās vērtīgās mantas. Lai apturētu marodierismu Pēterim par nācās nogalināt dažus savus zaldātus. Pēc nostāstiem, Pēteris esot iegājis Narvas rātsnamā, iecistis skanīgu pļauku pilsētas mēram – skat, lūk ko tu neizdarīji savu pilsoņu labā!

Kad Narvu ieņēma krievi, tā zaudēja savu stratēģisko nozīmi, tomēr krievi turpināja atjaunot bastionus.

Mēs tikmēr kāpjam dziļāk bastionu pazemē, kur no augšas pil ūdens un zem kājām arī ir prāvas peļķes. Pamanos vienā šādā iekāpt. Pie griestu ķieģeļiem tup saspiedušies daži izpūruši fledermauši. Tādi smukulīši! Rezultātā esam aptuveni 12 m zem zemes, ir iespēja apskatīt dažas mizanscēnas no Narvas vēstures.

2. Pasaules kara laikē bastionos vairākus mēnešus slēpušies cilvēki no gaisa uzlidojumiem. Kā stāsta Sofja, bija viens īpaši traģisks uzlidojums, kad nometa bumbas uz dzelzceļa sastāvu pilnu ar mjunīciju. Sprādziens bija tik spēcīgs, ka gandrīz visā pilsētā izsita logus un sagāza kokus. Kopumā visa ekskursija ilga ap stundu. http://bastion.narva.ee/

Atceļam jāpaņem kas ēdams un bija doma ielēkts vietēja busā līd zT/C Astri, taču Narva ir maza pilsēta un visu veicam kājām. Es izmantoju iespēju uzrāpties skatu tornī. Vakarā pasūtām taksi, tā kā Pēterburgas autobuss Narvā piestāj 4:45. Brauciens izmaksā 3 eur. Agrs rīts Igaunijā ir skaits, lauku migliņā un Peipusa ezers pa ceļam. Nu jau līdz Rīgai tikai jāpaciešās 6 h.