Noslēpumainā Karnātaka X. CIEMOS PIE BUDAS BILAKUPĒ.
|
IMPRO CEĻOJUMI
|
Palmu ieskauta pauguraine, nesatricināms miers, mūki karmīnsarkanos apmetņos, spoži tibetiešu tempļu jumti, saules pieliets gaiss un ētera mirdzošais skanīgums - apmēram tā varētu raksturot lielāko Tibetas budisma apmetni Dienvidindijā. Skan visai neierasti, ka Tibetas budisma praktizētāji izvēlējušies šo vietu- tūkstošiem kilometru tālu no sniega mājokļa - Himalajiem, tālu no pašas Tibetas un sava garīgā līdera Dalailamas Četrpadsmitā. Taču patiesības meklētājiem fiziskie attālumi neeksistē. Šeit, Bilakupē, apmēram 80 km no Maisūru 1961.gadā Lugsums Samduplings nodibināja tibetiešu bēgļu apmetni un no tā brīža pilsētu un tās apkārtni apdzīvo pamatā tikai tibetiešu bēgļi un to pēcnācēji, kuru skaits visā Indijā mūsdienās sasniedzis ap 70 000.Taču viss aizsākās 1959.gadā ar slepeno Dalailamas Četrpadsmitā bēgšanu no Tibetas plato, lai glābtu savu dzīvību no ķīniešu okupantiem. Ierodoties Indijā, Dalailama lūdza Indijas valdībai piešķirt tibetiešu bēgļu apmetnēm zemi un tas arī veiksmīgi realizējās, atrodot mērenā klimata un Dhauladara kalnu grēdas ieskauto Dharamsalu kā galveno Tibetas budisma mājvietu ārpus mītnes zemes. Taču mazajā Dharamsalā nav iespējams satilpināt visus tibetiešu bēgļus, tāpēc pirmais Indijas ministru prezidents Džavaharlals Neru piešķīra zemi dažādās vietās Indijā, tai skaitā arīBilakupē.
Pati Bilakupe ir maza pilsētiņa. Parastajam tūristam pietiek te uzkavēties vienu dienu, taču, ja ir vēlme piedalīties budistu ceremonijās vai uzkavēties pa nakti, tad nāksies kārtot speciālu atļauju, kas var prasīt 3 mēnešus, kamēr tiek izsniegta vai arī atteikta. Tā kā esmu tikai ceļotāja, kurai lemts te nokļūt uz pāris stundām, tad man veicas un iztieku bez atļaujas.
Budisma tēma ir ļoti plaša. Gautama Buda bija vēsturiska persona, kura filozofiskā mācība vēlāk ieguva dažādu nokrāsu un virzienus. Mūsdienās mēs šo filozofiju iedalām divos virzienos: Mahajānā jeb Lielajos Ratos un Theravādā jeb Mazajos ratos. Neiztirzāšu detaļās, taču Mahajānas praktizētāji var būt arī vienkāršie cilvēki, kam nav jāpieņem mūku kodekss, kamēr Theravādisti ir izteikti strikti Budas mācības tīrības ievērotāji un uzskata, ka atbrīvi no ciešanām var sasniegt, tikai ievērojot stingru mūku ētikas kodeksu. Tibetas zemē Mahajānas virzienu 8.gs.nostiprināja Guru Padmasambhava jeb Lotosā Dzimušais- viedais Tantras skolotājs, kura atstātos tekstus joprojām atrod Indijas teritorijā. Viņa talants apvienot tibetiešu Bona reliģiju ar budismu izveidoja reliģijas virzienu, kurā sastopami daudzi dabas gari, dievības no Bona. Bilakupē viens no tempļiem veltīts tieši Padmasambhavam, -pavisam jauns, tikai no 1999.gada tas slejas paugura galā un tautas valodā pazīstams kā Zelta templis. Visnozīmīgākais ir Sera Klosteris, kurā atrodas Mahajānas budisma universitāte. Otrs, mazākais, bet tikpat svarīgs ir Taši Lhunpo klosteris, taču pasaulē vislielākais Tibetas budisma Njingmalīnijas mācību centrs ir Namdrolinga klosteris, kuru dibināja Viņa Augstība Pema Norbu Rinpoče 1963.gadā īsi pēc savas ierašanās Indijā. Tikai ar 300 rūpijām kabatā un saujiņu mūku Rinpoče ielika pamatus nopietnai trijstāvu celtnei- galvenajam templim, kurā mācības apgūst vairāk kā 5000 mūku un mūķeņu. Tā kā ierados šeit decembra vidū, tad sākumā nesapratu, kāpēc mūki pucē tempļa iekštelpas, tīra katru spīgulīti kristāla lustrām pie tempļa griestiem. Izrādās, ik gadu templī notiek dažādas ceremonijas un viena no Tibetas budistu visnoslēpumainākajām iniciācijām, kas notiek tikai reizi gadā, katrreiz citā vietā, bija drīz pēc manas aizbraukšanas- 2015.gada decembra nogalē, kad šeit pulcējās tūkstošiem mūku un pats Dalailama Četrpadsmitais, lai saņemtu un sniegtu Kalačakras iniciāciju. Tā ilgst 12 dienas, kuru sākumā notiek sagatavošanās- smilšu mandalas veidošana, tad notiek pats iniciācijas rituāls, kas noslēdzas ar mandalas spēka uzņemšanu , to izjaucot un smiltis ieberot tuvākajā tekošajā upē. Tā kā Tibetas budismu dēvē arī par Vadžrajānu, reizēm to izdala kā Mahajānas apakšvirzienu, tad liela nozīme ir Tantriskās mācības apguvei. Tāds ir arī Kalačakras rituāls- tā ir atļaujas došana ieraudzīt vairāk, pietuvoties noslēpumainajai Šambalas valstībai. Tas ir kā pieejas kods slepenām zināšanām, par kurām neviens nestāstīs, bet zinās tikai tie, kas iesvaidīti. Varētu salīdzināt ar kristiešu iesvētībām, taču budistu iniciācijas ir daudz sarežģītākās, krāšņākas, ilgstošākas un tām ir jāgatavojas pat vairākus gadus. Tas, kas tiek iniciēts Tantrā, tiek saukts par Vadžras meistaru, jo vadžra (dimanta zizlis) ir instruments, kas nogalina ilūzijas un simbolizē mūsu pašu prāta nesatricināmo, tīro dabu. Iniciācija atbrīvo mācekļus no veciem, destruktīviem domāšanas modeļiem, iepazīstinot ar jauniem un dāvā Kalačakras apziņas svētību.
Interesants notikums saistās ar Penoru Rinpoči, vienu no pirmajiem, galvenajiem mūkiem: viņš ar tinti uzrakstījis Zināšanu bodhisatvas (dievības) Mandžušri mantru uz liela gliemežvāka, kuru budistu mūki izmanto, lai sasauktu kopienu uz sapulcēm vai ieskandinātu jauna posma sākumu. Laikam ejot, tinte padzisusi, taču uzraksts joprojām palicis spoži redzams. Tā tika uztverta kā zīme, ka Njingma skolas virziens pastāvēs un zels Namdrolinga klosterī. Kopumā ir piecas Tibetas budisma skolas un Njingma ir viena no tām. Šī skolas sirds ir Džogčena prakse. Kas tas ir? – Vienkārši izsakoties : mācīties nomirt pirms nāves. Literāri: “lielā pilnība”. Caur šo mācību tūkstošiem dzīvo būtņu guvušas apgaismi, tās ir ļoti slepenas, vieduma piesātinātas un intelektam neaptveramas zināšanas, kuras nesagatavotu indivīdu var iznīcināt. Tā ir tiešās pieredzes nodošana no skolotāja uz skolnieku. Kā saka budisti: “Cilvēciskās būtnes ar laiku deģenerējas un prāta daba kļūst sarežģīta, maldinoša, pieķeroties ārējās pasaules norisēm un uzskatot to par realitāti. Šis ekstrēmais apjukuma laikmets pieprasa tikpat ekstrēmi spēcīgu un skaidru mācību un praksi.”
Tibetas budisma vieduma plašums ir kā okeāns, tāpēc noslēgšu šo ieskatu Tibetas budisma stūrītī Dienvidinijā ar Ngondro prakses “Četriem atgādinājumiem”, kas palīdz iziet no samsāras apļa: - Piedzimt kā cilvēkam ir augsti cienījama vērtība un mums savu dzīvi nepieklājas izniekot; - Visas lietas ir nepastāvīgas, mainīgas un fiziskā nāve ir neizbēgama; - Pasaulīgai dzīvei ir trūkumi: ciešanas, maldi, ilūzijas rada samsāru; - Katrai lietai ir savs cēlonis un sekas (karma).
Guna Kalna
Impro piedāvājums: http://www.impro.lv/pdf/2016/Indija_Karnataka_26sept2016.pdf
