Palešu stāsts

  • 1 min lasīšanai
  • 9 foto

Esmu veca palete, kas savā dzīvē ir redzējusi daudz ko, pat tur, kur grūti iedomāties dzīvei esot. Uz kāmiešiem stiepjot tonnas, biju tā saguruse, ka izteicu vēlēšanos demisionēt. Bet kas tev to paletei dos! Tā mētājos no viena stūra uz otru ar veļas pulvera tonnu uz pleciem vai bremžu šķidruma kvadrolitriem uz krūts. Brīžiem biju viena pate, bet tad es skumu pēc saulainām dienām uz vecā zvejnieku mola. Kāds arhitekts būvēja sapņu māju un man ar māsām bija ļauts izbaudīt vēju čaboņu, jūras smaržu, putnu dziesmas un nebeidzamo brīvības sajūtu. Arī jūras asaru sāļo garšu! Māju pārpirka kāds, kurš runāja svešā mēlē. Drīz vien es un manas māsas atkal tika iemestas iepriekšējā peklē. Līdz vienu dienu nāca kāds sirms kungs ar sirmām ūsām! "Manas skaistules," viņš teica. Mēs mulsām, jo neviena cita šajā drēgnajā noliktavā nebija. Tik vien kā es - Zane varavīksnei līdzīgu rotājumu uz otrā dēļa, Monika ar jautrām bedrītēm uz vaigiem, Tija, kas vienmēr bija tik taisna it kā slotas kātu būtu aprijusi un vēl daži desmiti manu māsu. Vīram paldies, redz kas no mums sanāca. Vai nav glauni!



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais