Kvebekas provinces galvaspilsētā Kvebekā esmu bijusi vairākas reizes un ļoti priecājos, ja nākas tur atkal atgriezties.
Viena no nedaudzajām Ziemeļamerikas pilsētām, kas ierakstīta UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā, ir neatkārtojama un tajā pašā laikā man ļoti atgādina Vecrīgu. (Var jau būt, ka katrs mēģina atrasto to, kas trūkst.) (1 fotogrāfija)
No Monreālas uz Kvebeku var aizbraukt pa divām ātrgaitas trasēm. Es izvēlos to, kas vijas pa Svētā Labrenča (St-Laurent) dienvidu krastu. Piebraucot Kvebekas pilsētai, nebraucu pāri upei pa tiltu, bet turpinu savu ceļu līdz prāmim. Ceļoties pāri upei acīm paveras Dimanta rags (Cap Diamant). Kanādas pirmatklājējs Žaks Kartjē ieraugot krauju, kas zibsnīja saulē, iesaucies: «Cap diamant !». Kaut gan dimantu vietā tur atrada tikai granītu un kvarcu, Kartjē nejauši iedotais nosaukums palika uz mūžiem.(2 fotogrāfija)
Kā pērle šī raga galā paceļas Frontenaka pils (Château Frontenac). Tikai nedomājiet ka tā ir bijusi Jaunās Francijas pirmā gubernatora grāfa Frontenaka pils. Šī 1893. gadā celtā ēka ir bijusi un arī tagad ir viesnīca.(3 fotogrāfija)
Atstājot mašīnu netālu no prāmja, mēs dodamies pastaigā pa lejaspilsētu. Savā laikā tā bija kalpoņu, strādnieku un sīkumtirgoņu dzīvesvieta. Tā kā mūs māc izsalkums, tad dodamies uz Petit–Šamplen (Petit-Champlain) ieliņu (4 fotogrāfija), kur kafejnīciņā var uzkost un paklausīties ielu muzikantu spēli. Kad esam ieturējušies, pa Kas-ku (Casse-Cou) (tulkojumā no franču valodas šīs kāpnes saucas «Lauz kaklu») kāpnēm (5 fotogrāfija) izejam uz Plase-rojal (Place-Royal) laukumu. (6 fotogrāfija) No šī laukuma 1608. gadā sākās Kvebekas pilsētas apbūve. Savā laikā tas bija tirgus laukums, kur ap pirmo baznīcu sāka celt tirgoņu mājas. Starp citu, vecā baznīciņa (7 fotogrāfija) ir saglabājusies līdz mūsu dienām. Ieejam atvēsināties. Pie baznīcas griestiem ir pakārti vairāki kuģi. Tā pirmie iedzīvotāji pateicās Svētajai Dievmātei par laimīgu pārcelšanos pāri okeānam. Bija gan par ko pateikties, ja jūs būtu redzējuši tos kuģus!
Mazliet atvēsinājušies, turpinām ceļojumu pa «viduslaiku Franciju». Mans vīratēvs saka, ka viņam tā vien liekas, ka no kādas mājas iznāks musketieri un karaļa gvarde. Tos gan nesatikām, bet, kas zin, varbūt nākošreiz…Viduslaiku tirgoņus un kalpones gan satikām, un pat pāris bruņiniekus dzelzs maskās! (8; 9 fotogrāfijas)
Mazās viduslaiku ieliņas (10 fotogrāfija) līkločiem kāpjas kalnā un līdz ar tām arī mēs. Nu jau esam nonākoši augšpilsētā, kur valda bagātnieki, garīdznieki un Jaunās Francijas pārvaldītāji. Protams, nevarējām palaist garām mākslinieku ieliņu. Reizem jau tur trāpās interesantas gleznas. Un protams jāapmeklē klosteris.(11 fotogrāfija) Te tie ir vairāki. Rīgā dzīvojot, mēs tikai filmās redzējām skatus «iz mūku un mūķeņu dzīves». No klostera devāmies uz netālo Notre-Dame-de-Québec baziliku. Kā jau visas katoļu baznīcas, tā ir ļoti bagāti rotāta. Filmēt un fotogrāfēt mums neļāva, jo zibspuldžu gaisma it kā bojājot zelta klājumu.Mēģināju nofotogrāfēt izmantojot infrasarkanos starus.(12 fotogrāfija)
Baznīcas kapenēs atpūšas Jaunās Francijas dibinātāji: Frontenaks un Žonkjērs (de la Jonquière) un lielākā daļa Kvebekas bīskapu.
Turpat blakus bazilikai atrodas bīskapa Lavala dibinātā Kvebekas Semināra ēka.(13 fotogrāfija) Šis seminārs ir pirmā augstākā mācību iestāde Jaunajā Francijā. Turpat netālu jau atrodas Frontenaka pils, kuru redzējām ceļoties pāri upei. Gar pašu kraujas malu ir izveidota terase pa kuru tad arī dodamies uz Citadeli (Kvebekas nocietinājumiem). Rīgā, netālu no ostas bija rajons, kurš saucās «Citadele». Diemžēl nocietinājumi nebija saglabājušies. Šeit Kvebekā tos var apskatīt visā cēlumā. (14 fotogrāfija) Citadeli par savu mītni Kvebekas provincē ir izvēlējies Kanādas ģenerālgubernators (Anglijas karalienes oficiālais pārstāvis Kanādā). Turpat blakus Ābrama laukos, notika izšķirošā kauja starp angļiem un frančiem. Šodien tur ir kluss, bet Līgo vakarā lielajā laukā nav kur adatiņai nokrist, Kvebekas iedzīvotāji svin Jāņus - Kvebekas nacionālos svētkus!
No Ābrama laukiem Kvebekas Parlamentu (15 fotogrāfija) ar roku var aizsniegt, jāpāriet tikai pāri ielai. Iegājām paciemoties, un pat apsēdāmies bijušā premjerministra krēslā. Labi jau ir justies visu varošam. Jāiet ātri prom, ka «nesakāpj galvā».
Tikuši ārā no parlamenta, atvēsinājām savas «sakarsušās» galvas, pastaigājoties pa vecpilsētas mūriem. Palēnam, pa šaurajām ieliņām devāmies atpakaļ uz lejas pilsētu.(16 fotogrāfija) Pēdējās nopūtas, pēdējie žēlie skati (17 fotogrāfija) un mēs braucam atpakaļ uz mūsdienīgo Monreālu.
Ekskursija pagātnē ir beigusies, jo atgriežamies atpakaļ nākotnē.
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais