Ašais brauciens uz Ņujorku

  • 10 min lasīšanai
  • 15 foto

Lai izvairītos no lielas un svarīgas balles rīkošanas šogad vīra dzimšanas dienas sakarā, izlēmām, ka jādodas ceļojumā. Viss sakrita tā, ka sanāca brauciens uz Ņujorku. Pateicoties Gintam N., iepazināmies ar easy-going pasaules apceļotāju un vienkārši fantastisku personību - Ivetu, ar kuru kopā tad nu devāmies uz ASV.

No Rīgas izlidojām trešdienas, 27.aprīļa agrā rītā. Lidojums bija caur Oslo un viss bija lieliski saplānots. Izņemot – Lufthansa darbinieku streiks Frankfurtē gan netika ieplānots... Attiecīgi arī mūsu lidojumu no Oslo uz NY ietekmēja no Frankfurtes pārceltie pasažieri un tajā dienā mēs lidmašīnā netikām. Nācās operatīvi atrast naktsmājas Oslo un izlemt, ko tad mēs šajā Ziemeļu pilsētā varētu apskatīt. Superātri un lēti (nakts mums trijiem izmaksāja apm. 40eur un pat nebija jāguļ uz matračiem vienā istabā ar vēl citiem tūristiem) atradām naktsmājas caur airbnb.com. Atstājām somas dzīvoklītī un devāmies apskatīt Oslo. Mūsu rīcībā – viena pēcpusdiena. Izmantojām iespēju nesteidzīgi paiet pa pilsētu un arī apskatīt Vigelanda skulptūras, kas atrodas Frogner parkā. Nu, šis mākslinieks cilvēka miesu un ķermeni ir izpētījis visnotaļ detalizēti... Lai nu kā – vakars vietējā bāriņā un jau ātri gulēt, lai no rīta pilni spēka dotos uz lidostu.

28.aprīlī (ceturtdiena) tikām lidmašīnā Oslo-Ņujorka (lidosta Newark Liberty). Man personīgi milzīgā lidmašīna bija šoks - smaidīju un priecājos kā mazs bērns, jo kaut ko tādu līdz šim biju tikai filmās redzējusi Nē, nebija divstāvīgā, bet tik un tā milzīga un plaša...katram sedziņa, spilventiņš, ūdens ... vienīgi par vīnu bija jāpiemaksā Lidojums pagāja ļoti ātri – daži seriāli, viena filma, pusdienas, atkal filma, atkal uzēst...un jau klāt. No Oslo izlidojām ap 11, NY ieradāmies 13 pēc vietējā laika. Tā kā diena pašā plaukumā, vienīgi sajūtās tāds nogurums sāka iezagties.

No Newark lidostas līdz NY centram ir apm.40 min brauciens, bet mēs kaut kā spītīgi izlēmām, ka nebūsim „tūristi parastie”, kas uzķersies uz super piedāvājumiem – tikai 16$ un buss Tevi aizved līdz pat Manhetenas Port Authrity (centrālā autoosta). Vilciens līdz Penn Station Manhetenā arī 13$. Domājām, ka jābūt taču kaut kādam parasto cilvēku veidam kā nokļūt līdz tam pašam centram nepārmaksājot. Informācija par šādu iespēju, protams, minimāla, lai neteiktu, ka nekāda. Pat info centrā mūs vienkārši un laipni pasūta uz busu par 16$. Nu bet mēs jau mierā neliekamies – prasām vienam, otram, pētam zīmes, runājamies ar cilvēkiem un – re, ir 62.autobuss, kas mūs aizved līdz Penn Station tikai par 1.60$ (trīs reizes pārjautājām cenu. Kāpjam, braucam. Pēc apm.30min izkāpjam gala pieturā, bet kaut kā saprotam, ka šis nav īsti tas, ko mums vajadzēja...Aha, izrādās ir vairākas Penn Station šajā pilsētā. Esam nokļuvuši līdz Newark PennStation, bet mums vajag Newyork PennStation. Atrodam vilcienu un katram biļete 5.25$. Rezultātā galamērķī esam nokļuvuši apm.1h laikā, par to samaksājot kopā 6.85$. Varētu jau teikt – vai tad bija tā vērts? Bija, jo redzējām vietējo kolorītu Bet atpakaļceļā ar vīru izlēmām izmantot vilcienu – 13$ un 20min ceļā. Ar smagajām somām šī laikam tomēr labāka izvēle.

Tā kā mūsu noīrētie apartamenti ir visnotaļ centrs (10.avēnijas un 36.ielas stūrī), uz turieni dodamies kājām, velkot cauri pūlim savus čemodānus... Aizraujoši, jā, bet ar vienu reizi pietiek

Apartamenti vienkārši, nelieli, ar super plānām sienām...tā esot lielākajā daļā māju. Man visu laiku likās, ka guļu teltī ielas vidū...

Iekārtojamies, mazliet atvelkam elpu, sapošamies un dodamies ārā, jo tieši šajā vakarā ir paredzēts mūzikla apmeklējums. Pirmajā brīdī tiešām izvēlamies visur iet ar kājām, jo kā gan citādāk visu apskatīt? Atrodam teātri, kurā būs mūzikls. Kamēr ir laiks, aizklīstam līdz Timesquare un kaut ko uzēdam. Pirmajā mirklī ēstuvē nobrīnos „Cik perfekta angļu valoda apkalpojošajam personālam.” Bet tad saprotu, kur atrodos un ka šī ir viņu dzimtā valoda

TimeSquare laukums tiešām – nu tāds „tingeltangels” – gaismas, reklāmas, milzīgi stendi, cilvēku un mašīnu kustība, troksnis...fu, ātrāk tikt prom. Kas interesanti – tieši šī laukuma vidū ir policijas rekrutēšanas birojs Tā kā – ja nu rodas vēlme iestāties par likumu, to var izdarīt turpat ballītes vidū Lūk, „perfect product placement”.

Esmu iegādājusies biļetes uz mūziklu „Alladin”. Sēdvietas 1.balkonā, redzamība lieliska, lai gan pati sēdvieta pavisam neliela un neērta. Mūsu teātros ir daudz ērtāk! Kas interesanti – teātrī nav ģērbtuves. Kāds no ielas ienāci, tāds arī sēdi. Tas, protams, ir ļoti mulsinoši, jo cilvēki ierodas tiešām kā no ielas – ar iepirkumu maisiņiem, uzkodām... Nemaz nerunājot par ikdienišķo un vienkāršo apģērbu. Mēs tomēr kaut kā esam raduši, ka izrāde tas ir svinīgs notikums... Personāls ļoti pretimnākošs, gandrīz katru apmeklētāju personiski pavada līdz viņa sēdvietai. Izrāde kopumā bija ļoti skaista, krāšņa, kvalitatīva. Man ļoti patika gan vizuālais noformējums, gan arī vokālais izpildījums. Perfekti dziedāja un dejoja pilnīgi visi izrādes dalībnieki! Specefekti brīnišķīgi...vēl joprojām īsti nesaprotu, tieši KĀ gaisā pacēlās un pārvietojās Aladina burvju paklājs ar 2 cilvēkiem uz tā... Vienvārdsakot, īsts baudījums. Tā tam arī vajadzētu būt, ja par biļeti samaksā 150$ Vienīgi tas, ka pēc mūsu LV laika izrāde sākās ap plkst.2 naktī, tad bija nereāli grūti neaizmigt...

Nākamajā dienā (piektdiena) esam apņēmušies iziet un apskatīt galvenos objektus – paiet pa 5. un 7.avēniju, apskatīt „gludekļa” māju, Empire State building, apmeklēt 11.septembra memoriālu, noiet pa Wallstreet, redzēt slaveno Bulli, Biržu, arī Vašingtona pieminekli, Brīvības statuju, apskatīt China Town un Little Italy. Un tas arī izdevās, lai gan dienas beigās nogurums bija kapitāls.

Avēnijas, protams, iespaidīgas – cilvēki, mašīnas, mājas...Manhetenā viss ir liels...

Empire State building garām nogājām, augšā neuzbraucām (izrādās, mans vīrs baidās no augstuma...), gludekļa formas stūra māja interesanta, bet – nu nekas īpašs Ļoti iespaidīgi bija pie memoriāla. Cilvēki tur apkārt tusējas, pļāpā...bet reāli tajā vietā nāk drebuļi un tur ilgi izturēt es nevarēju. Smaga sajūta. Apejam līkumu un ātri dodamies tālāk.

Paejot garām Bullim, Fondu biržai, Vašingtona piemineklim, dodamies uz piekrasti, lai apskatītu Brīvības statuju. Esam sapratuši, ka negribam braukt uz Ellis salu un imigrācijas muzeju, kā arī nealkstam Brīvības statujā ieiet iekšā. Vienkārši vēlamies redzēt to dāmu. Esam dzirdējuši, ka ir iespēja to redzēt, braucot ar bezmaksas kuģīti. Bet ej nu saproti, kur tieši ir šis bezmaksas kuģītis...jo tuvojoties piekrastei, kā maitas putni uzklūp dažādi aģenti, kas stāsta, kur tieši jāiet, lai apskatītu statuju...Iestāsta mums, ka „šis prāmis neiet uz Brīvības statuju, tas ir uz Staten Island; jums jāiet tur...” un atkal aizsūta mūs kaut kādā citā virzienā... Staigājam līdz beidzot saprotam – ja gribam tikai apskatīt Brīvības statuju no attāluma un redzēt Manhetenas aprises no ūdens puses, ir jāiet uz prāmi, kas iet tieši uz Staten Island! Tur lieliem burtiem uz ēkas rakstīts „Staten Island Ferry”. Tieši tur arī jāiet – bez maksas ar prāmi aizbraucam turp un atpakaļ un redzam visu, ko vēlējāmies redzēt. Jē! Protams, ja ir interese par imigrantu ierašanos un viņu gaitām, kā arī ieiet statujā, tad jāpērk biļete par 18$ un jābrauc uz abām salām.

Pēc šī brauciena dodamies uz pēc nostāstiem kolorītākajiem Manhetenas rajoniem – China Town un Little Italy. Ķīnieši tiešām ir pārņēmuši vairākus kvartālus. Izkāp no metro un pēkšņi viss ir mainījies – uzrakstus skatlogos saprast vairs nevar, uz ielas tirdzniecība rit pilnā sparā...pie katra krustojuma kāds klusi čukst ausī „watches, watches, good watches” : Bet vispār dzīve rit savu gaitu, vietējā parkā ķīnieši pusmūžā sadalījušies pa bariņiem spēlē galda spēles, blakus notiek klasisko balles deju apmācības, muzicē ķīniešu nacionālo mūzikas instrumentu eksperti... Visu vakariņām nepieciešamo var nopirkt turpat uz ielas... Piedāvājums bagātīgs – gan jūras produkti, gan augļi...nolemjam pagaršot kokosriekstu ūdeni. Salkans, paldies, otrreiz neņemsim.

Izstaigājam ielas un ieliņas, dodamies „Little Italy” virzienā...vilšanās, jo ķīnieši pārņēmuši arī Itāliju... No Itālijas tik cik daži krodziņi ar rūtainajiem galdautiem un uzraksts „Welcome to Little Italy”. Šķiet, ka itāļi Manhetenā iet mazumā, jo visur jūtams ķīniešu gars. Atrodam konditoreju, kur nogaršojam itāļu gardumu „cancoli” ar krēmu. Gardi gan, mmm.

Diena jau iet uz beigām un spēki arī, tādēļ dodamies uz māju pusi, pa ceļam pavakariņojot. Kājas īpaši vairs neklausa un smadzenes arī vairs negrib ņemt pretī nekādu informāciju...

Sestdiena atnāk ļoti saulaina. Siltākā diena no visām brauciena dienām. Šajā dienā dodamies uz Bruklinu, kur dodamies uz Botānisko dārzu skatīties japāņu sakuras ziedēšanu. Izrādās, tieši tajā dienā tur pasākums par godu sakurai. Loģiski, ka Botāniskais dārzs piebāzts... Bet nu atbraukuši esam, ejam iekšā. Pie kases kā īpašu notikumu mums izstāsta, ka sakura jau beidz ziedēšanu, bet tieši tagad ziedot ceriņi : Jē, tos gan sen neesam redzējuši Apmeklētāji pie ceriņiem taisa selfijus...mēs smīnam bārdā un dodamies tālāk. Bet nu sakuras alejas tiešām iespaidīgas. Arī milzīgās peonijas apbur ar savu krāsu un izmēru. Pieslēdzamies arī bonzai kociņu izpētei. Tas bija tiešām interesanti. Nezināju, ka tiem var būt 200 un vairāk gadu... Kopumā Bruklinas Botāniskais dārzs ir apmeklējuma vērts.

Tālāk dodamies Braitonbīčas virzienā. Jau braucot ar metro, var redzēt izmaiņas iedzīvotāju vaibstos, apģērbā un valodā, un nonākot galā noķeram reālu kultūršoku – esam taču NY, bet veikalā ar mums runā skaidrā krievu valodā un restorāna var paņemt boršču un pelmeņus

Paņēmuši saldējumu noejam no viena piestātnes gala līdz pat NY Akvariumam. To gan 2012.gadā nopostīja dabas stihija Sandija un tagad tiek rekonstruēta galvenā ēka, tomēr tagad dažas ekspozīcijas ir atvērtas. Dodamies iekšā un arī tiekam uz jūras lauvu priekšnesumu. Tas pārsteidz ar savu vienkāršību, bet sirsnību un saturīgumu. Un pāri visam – šovs, protams. Šķiet, ka Amerikā jebkurš var novadīt pasākumu vai vismaz prezentāciju. Čaļi, kas ir dzīvnieku kopēji, uzkāpj uz skatuves ar mikrofonu un kļūst par perfektiem pasākuma vadītājiem. Lielisks priekšnesums, kura laikā tika izstāstīts ne tikai par to, kā atšķiras jūras lauvas no roņiem, bet arī pastāstīts par globālo sasilšanu un mūsu lomu dabas procesos, kā arī sasmīdināta publika ar mazām muļķībiņām un jūras lauvu izdarībām.

Tad ar metro dodamies atpakaļ uz Bruklinu, jo taču jānoiet pa to slaveno Bruklinas tiltu. Paiet labs laiks un noieti vairāki km, kamēr atrodam, kur tas tilts sākas un kā uz to labāk tikt... Kaut kāds vadātājs piemeties mums abiem bija, bet nu veiksmīgi tiltu atradām. Cilvēku masa ārprātīga...iet, brauc, skrien... Labi, ka gājējiem ceļš nav vienā līmenī ar mašīnām.. Par drošību tiešām padomāts. Tā kā ejam no Bruklinas uz Manhetenu, redzam milzīgos Manhetenas debesskrāpjus interesantā gaismā, jo saule riet aiz šīm celtnēm. Bruklinas puse savukārt superīgi izgaismojas rietošās saules staros. Skaisti. Tiešām prieks!

Pēc šī gājiena un vīra dzimšanas dienas sakarā esam nopelnījuši skaistas un mierīgas vakariņas restorānā. To arī baudām netālu no mūsu apartamentiem (lai pēc tam var ātri, ātri tikt horizontālā stāvoklī). Secinājums – Bruklina mums tiešām patīk. Atšķirībā no Manhetenas, tur pat varētu dzīvot un bērnus audzināt

Svētdienai laika prognoze pavisam bēdīga – līs visu dienu un būs nepatīkami vēss, tādēļ esam izlēmuši šo dienu veltīt šopingam. Pēc draugu ieteikumiem dodamies uz lielveikalu „The Mills at Jersy Gardens” (http://www.simon.com/mall/the-mills-at-jersey-gardens). Uz turieni var nokļūt ar speciālu New Jersy Transit autobusu no Centrālās stacijas (Port Authority). Autobuss nr.111 vai nr.115. Šeit gan ļoti palīdz info/kases darbinieks, kas laipni izstāsta, kuru busu mums vajag un kur to meklēt. Biļete turp-atpakaļ vienam cilvēkam 14$. Brauciens tieši līdz lielveikala durvīm ir apm.40min. Tā kā esam ļoti laicīgi, lielākā daļa veikalu vēl ciet, jo, izrādās, svētdienās lielveikala darba laiks ir no 11 līdz 19. Spēcīgi, ne? Kad pie mums tā būs? Vienvārdsakot, esam pirmie pircēji Un sākam šopingu ļoti veiksmīgi – vīrs tiek pie ādas jakas tikai par 70$. Nopriecājamies, cik veiksmīgi, un ceram uz līdzīgu dienas turpinājumu. Taču nedaudz aplaužamies, jo cenas kopumā nešķiet īpaši zemākas kā pie mums. Jā, ja ir atlaides, tad gan. Piemēram, es tieku pie superīgām Clarks vasaras kurpēm par 50$. Vispār jāmāk atrast un atsijāt „pērles no pelavām”, jo štruntus par lētu naudu sapirkties var bez sava gala... bet tā kā mums pēc definīcijas iepirkšanās ir pēdējā vietā izklaižu un aktivitāšu sarakstā, kaifu no tā visa negūstam. Lēti kaut ko var atrast Marshalls vai Burlington veikalos, taču man tas atgādināja milzīgu humpalu veikalu, kurā ir iespēja rakties un rakties...un varbūt uzrakt kaut ko labu. Es no turienes pazudu ātri. Tad jau lielāka jēga iztērēt savu laiku un enerģiju autletos – Victoria Secret, Clarks, Calvin Klein...un nopirkt kaut ko mazāk, bet sakarīgāk Staigājot pa veikaliem, vienā brīdi saprotam, ka cilvēku tajā lielveikalā ir abnormāli daudz. Nu tā, ka ļoti! Un lai paēstu, 30min jāstāv ļoti garā rindā, lai tiktu apsēsties pie galdiņa un iegūtu iespēju pasūtīt burgeri ar frī...nja. Kaut ko apēdam, vēl iepērkamies priekš bērniem – nu, te gan es ar prieku pieslēdzos, jo bērnu drēbēm cenas, salīdzinot ar LV, tiešām sakarīgas. Kad ap sešiem vakarā saprotam, ka kājas atkal ir beigtas, spēka nav un besis kāpj debesīs, ejam uz busu, kas mūsu tikpat eleganti aizvizinās uz centru. Ha, pieturā rinda! Protams, tiem visiem citiem arī mājās jātiek. Autobusi tiek piestūķēti, mēs tās 40min stāvam kājās, ar visiem maisiem grīļojoties un klunkurējoties... vienu brīdi jau domāju, ka metīšu kaunu pie malas un sēdēšu uz grīdas vai uz tiem maisiem...bet noturējos

Apartamentos nokļūstam noguruši, bet vīram nav miera – gribas jaunu telefonu! Nu ko vajag, to vajag – dodamies uz Apple veikalu pie Centrālparka, kurš, ak pārsteigums, strādā 24/7. Atkal pieļaujam kļūdu un nenovērtējam attālumu...vajadzēja ņemt metro, nevis iet ar kājām...jo lietus jau nav mitējies...Nu tādi mikli un saguruši atrodam iespaidīgo Apple veikalu – izgaismots stikla kubs, kurā ieej un nobrauc pagrabā. Bet tur – čum un mudž, visi kaut ko čalo, pēta, testē...tas nekas, ka pusnakts. Tur laiks pazūd Izrādās vīra noskatītais modelis pat tur nav atrodams – izpirkts! Neraža. Izpētam gadžetus, pažāvējam drēbes un dodamies atpakaļ.

Pirmdien paredzēts reiss atpakaļ uz Rīgu, bet izlidošana vakarpusē, tādēļ no rīta vēl nolemjam aizlaist līdz Centrālparkam un apskatīt slaveno Zoo, jo bijām solījuši bērniem to izdarīt. Mazs, bet mīlīgs Zoo. No Madagaskaras multenes varoņiem sastopam vienīgi pingvīnus. Šo Zoo var izstaigāt 1h laikā. Tad vēl apejam līkumu pa pašu Centrālparku. Nu tas gan man patika. Te varētu pavadīt veselu dienu...kuras mums nav...Žēl, jo, šķiet, tieši viena diena man pietrūka.

Uz lidostu izlemjam doties ar vilcienu – 13$ biļete katram un apm.20min brauciens. Mega ērti..it īpaši, ja esam trāpījuši 1.klases vagonā (vēl pie iekāpšanas pabrīnāmies...re, cik glauni, te kafija un bulciņas pieejamas... ) Biļešu kontroliere mūs par to laipni informē, un tā kā esam taču tūristi un tūlīt jau kāpsim ārā, atļauj mums palikt.

Lidojums atpakaļ sanāk caur Stokholmu un kopumā viss norit bez problēmām, ja neskaita to, ka mēs abi vispār nespējām lidmašīnā pagulēt, kā bijām iecerējuši...Attiecīgi ierodamies Rīgā kā zombiji – negulējuši un saguruši... Pieslēgties reālajai dzīvei es varēju tikai pēc 3 dienām Eh, šī aklimatizācija...

Mans secinājums – to visu vajag redzēt, ir iespaidīgi un ir jābrauc vēl – gan uz Ameriku, gan uz NY, bet vispār es esmu laimīga, ka esmu piedzimusi šajā zemē, ka man ir savs pagalmiņš ar zaļu zālīti, kokiem upes krastā un putniem, kas vītero kā negudri...



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais