Manas gaitas Pakistānā 2 daļa. drošības situācija
|
Jānis Rubīns
|
Šoreiz pastāstīšu par drošības situāciju Pakistānā, kā jau minēju savā iepriekšējajā aprakstā, Pakistānā, nav kā seriālā "Homeland", taču ir dažas lietas pie kā ir grūti pierast, praktiski visās normālajās vietās kur apgrozās Eiropieši un turīgi cilvēki ir Checkpointi, es piemēram biju Centauri Mola, un kad braucu iekšā mašīnu pārbaudīja vai nav bumbas, suns apskatīja mašīnu. Nākamajā checkpointa, bija divi milzīgi režģi priekšā, kas nolaidās viens pēc otra, aizsardzība pret pašnāvniekiem, pie ieejas kā lidostā metāla dektktori kur vēlreiz pārbauda, un tā daudzās vietās Islambada, no sākuma bija ļoti jocīgi, bet ar laiku pieradu pie šīs procedūras. Jo ik pa laikam kaut kas notiek Pakistānā, bet tas vairāk ziemeļos. Uz katra stūra pilns ar zaldātiem ar automātiem, tas arī radīja sireālu situāciju, zaldātus protams es nefotogrāfēju. Valdība Pakistānā pārvietojas, kā pa okupētu valsti, biju liecinieks tam, ka brauca divi balti džipi un puslokā apkārt viņiem seši džipi pilni ar zaldātiem, kas jebkurā mirklī var atklāt uguni. Taču atskaitot šo īpašas atšķirības no Dienvidāfrikas nav, vienkārši ir vietas kur nevajag iet un braukt, taču kopumā man ļoti patika, jo Pakistānā, tā ir jauna pasaule noslēpumaina ar skaistām sievietēm, kurā viss ir samiksējies, vara asinis, kaisle izmisums, romantika. Viss kas piesaista, jo dziļāk tu esi šajā pasaulē, jo dziļāk tev gribas tajā ieiet vēl vairā. Īpaši, ja tu zini Urdu valodu, tev paverās durvis ļoti plaši vaļā, katra tava vēlēšanās tikai jāpakustina mazais pirksts.
Neaizmirsīšu savas sajūtas, kā biju vietējo rajonā, Pakistānā ir iespējams viss, atkarībā no cilvēka, viņš var realizēt savas vistumšākās vēlēšanās vai visgaišākās, gribi mācīties par releģiju vari to darīt, gribi jebkāda veida sievieti vai jaunavu dabūsi, katrs šajā valstī atradīs to, ko viņš vēlās, es šeit braucu pārslēgties, un pēc jauniem iespaidiem, jo šī valsts paplašīnāja manus zināšanu horizontus.
Biju nelielā rajonā kopā ar meiteni un mēs gājām pa ielu, kur māte mēģināja pārdot savu apmēram 13-14 gadus veco meitu, lai pārējo ģimeni pabarotu, Pakistānā biežī vecāki pārdod savas meitas, lai pārējo ģimeni pabarotu, tiesa to dara pārsvarā bēgļi no Afghanistānas. Draugi man stāstīja, ka viņiem ir pat tirgi kur tirgo meitenes, iet klients kā pirkt maizi un izvēlas sev to kas viņam patīk, cenas svārstās no 200-1000$ atkarībā kādas meitenes. Jocīgi ir arī Pakistānas likumi, uz papīra sievietēm tiek garantētas tiesības taču relaitātē, likumus nosaka ģimene nevis tas kas rakstīts uz papīra un daudzas sievietes ceļo no viena saimnieka pie otra, pat ja meitas tēvs nevēlas darīt, sabiedrība un komūna viņu piespiež darīt lietas, kas viņam ir nepatīkamas, tāpēc daudzas sievietes no jaunās paaudzes izvēlas neprecēties, lai varētu izbaudīt savu relatīvo brīvību.
Kas man ļoti patīk Pakistānā, ja pabrauc nost no pilsētas, tad katrā ciematā dzīvo skaistuma karaliene, Pakistānā ir tik daudz normālu sieviešu, tāpēc iesaku Latviešu vīriešiem braukt uz Pakistānu pēc sievas, ja tādu nevar atrast Latvijā :) izglītotas daudz strādā, nav prasīgas, urdu valodu arī var iemācīties tā nav no tām grūtākajām, ja runājam par sarunvalodu. Un Pakistānas vīzu var ļoti viegli dabūt, tas nav tik sarežģiti, vismaz man Katarā to dabūt nebija nekādu problēmu.
Man ļoti patika Mounar rajonā, tas ir apmēram 30 minūtes no pilsētas augsti kalnos svaigā gaisā. Ir tik forši braukt pa mazajiem kalnu ceļiem augstāk un augstāk.