Manas gaitas Pakistānā 1 daļa.
|
Jānis Rubīns
|
Beidzot tas brīdis pienāca kad atkal uz kādu laiku pamainīju dzīves vietu. Labs jautājums ko par Pakistānu zina Latvieši varu gandrīz droši apgalvot ka neko, vai cilvēki zina tikai to kas tiek parādīts televizorā. Arī man pašam bija par Pakistānu samērā maz informācijas domāju, ka tur būs kā seriālā Homeland, bet patiesībā kā zināms izrādījās savādāka. Pirmais, kas mani pārsteidza ierodoties Islambadā, kur es īsti atrodos, jo ainavas bija ļoti Latviskas aug priedes, un mana nostaļģija pēc Latvijas izgaisa, jo atrados tās kopijā, vismaz pēc dabas. Cilvēkiem Latvijā esmu pārliecināts ir radies ļoti maldīgs priekštats, ka pakistānā tikai karo un slepkavo, diemžēl masu medijiem ir liels spēks. Taču pakistāna pati par sevi ir viena milzīga kontrastu valsts, kad ceļoju apkārt redzēju dažādas lietas, vienā Pakistānas daļā sievietēm jāvalkā hijabs un jābūt pilnīgi noslēgtām, kamēr citā Pakistānas daļā rīko modes skates peldkostīmos. Vienā Pakistānas daļā ir tuksnesis citā ir Šveice ar kalniem un upēm. Vienā daļā cilvēki nezina kas ir civilizācija, citā dzīvo kā ASV. Šajā valstī ir tik daudz un dažādu kultūru, bet ceļojot uz katru jaunu valsti es stingri pieturos pie likuma, tūristiskajām vietām veltīt minimālu laiku un koncentrēties tikai uz vietām kur ir iespējams ieraudzīt īstu valsti.
Lai jūs saprastu kāds bezdibenis valda starp kultūrām pastāstīšu par ģimenēm kurās viesojos:
a) Augsta līmeņa armijas virsnieku ģimene, šajā ģimenē bērni un vecāki mācījās Anglijā Oksfordā, un viņi nezina savas valsts valodu Urdu, sarunājās tikai angliski un uzskata sevi par Eiropiešiem, šāda veida ģimenēm pieder politiskā vara Pakistānā un tās kontrolē visas finanses. Sievietes ēd kopā ar vīriešiem.
b) Biju vienkāršā ģimenē, kas zināja tikai Urdu un Arābu valodu, šajā ģimenē, runā tikai urdu un viņiem nepatīk esošā politiskā sistēma, ēdām sēžot uz grīdas un rīsu ēdām ar rokā, Tikai vīrieši ēd.
c) Biju budistu ģimenē, lai cik tas jocīgi neizklausās Pakistānā ir arī budisti.
e) Puštu ģimene, šie cilvēki dzīvo Pakistānas ziemeļos pie Afghanistānas, viņiem ir ļoti stingra kultūra, ja teiksim viņi uzzina ka puisis ar meiteni satiekas, abus var nošaut ar Kalašņikoviem kas diezgan bieži mēdz notikt šajā valsts daļā.
Pakistāna ir viena valsts, kas sastāv no vairākām mazākām valstīm. Kurā katra mazā valsts dzīvo pilnīgi atšķirīgi. Kas mani tik ļoti piesaistīja Pakistānā, kāpēc izdomāju tur padzīvot, pirmkārt dēļ tā, ka tā ir netūristiska valsts, kas manu uzmanību tai piesaistīja ļoti cieši, un jauni iespaidi mani ļoti intresēja. Kad viesojos katrā no šīm ģimenēm uzzināju ko jaunu par šo valsti, Islambada kur sāku savas gaitas man atgādināja nedaudz Johanessburgu, uz krustojumiem daudz ubagu, kas prasa naudu un mazgā mašīnas, un uz katra soļa bija jūtams Lielbritānijas koloniālais gars. Komunicējot ar Pakistāņiem jutu ka viņiem ir pietāte pret Eiropiešīem, viņi tos ciena un baidās. Dzīvi Pakistānā var izbaudīt tikai jāzina kur staigāt var un kur labāk nestaigāt jo tu nezini, kas var izmainīties. Kad staigāju pa ielām bija tāda jocīga sajūta, ka jūties kā citplanētietis citā pasaulē, cilvēki uz tevi skatās. Man ļoti patīk Pakistānas cenas, pa 10-20 Eiro var paēst ļoti labā restorānā, kas Latvijā maksātu 100-200 Eiro. Bet Pakistānā nevar pirk ēdienu no ielas, no parastajiem pārdevējiem, jo higēniskās normas ir sliktākas nekā Mozambikā kur nodzīvoju trīs gadus, un kas mani bieži tracināja visi spļaudās uz ielām kā kamieļi. Taču Islambada nav liela pilsēta apmēram miljons iedzīvotāju, nav tik piebāzata kā Karachi.
Man ļoti patika Pakistānā faisala mošejas apmeklējums, jo vieta ir tik skaista kalnu ieskauta.
Nākamajā daļā pastāstīšu par drošības situāciju Pakistānā.