98 stundas Hārlemā. This is not America.
|
Guntārs Kanepons
|
Es pār Hārlemu uzsaucu Hei.Divreiz hei-hei pār Alabamu.. Varbūt tā,varbūt ne tā manā bērnības prātā dziedāja Mārtiņš Brauns ar tik dārziņisko grupas nosukumu Sīpoli. Lengstons Hjūzs,blūzs un Hārlema. Bet ne tā Hārlema,kur es nokļuvu uz 98 stundām. Lasu sava ceļojuma piezīmes un smaidu izlasot- ja man kādreiz kāds būtu teicis,ka es iemīlēšu Hārlemu,es nodomātu,ka esmu pārāk traks. Bet tā notika. Haarlem is not America. Hārlema ir pilsētiņa Holandē. Amsterdamas kaimiņš jau 1000 gadus. Dibināta kā osta pie Sparne upes. Holandiskajā atšifrējumā Haaro-heim vai augsta vieta smiltīs ar kokiem. Kāpēc es nokļuvu Hārlemā? Devos uz dievu nolaišanās vietu- Jeff Lynne un grupas ELO koncertu ZIGGO dome Amsterdamā. Jeff Lynne ir kā piektais bītls,kurš spējis pat pēc Lenona un Harisona pievienošanās mākoņroka grupām atskaņot un pabeigt viņu nepabeigtās dziesmas. Bet stāsts jau nav par mūziku.Par Hārlemu.Par ķieģeļu pilsētu. Pilsēta,kur visa pamatā ir ķieģelis. Mazs brūns ķieģelis.Man liekas,ka tāda ir arī holandiešu dzīves būtība- perfekta sakārtotība, ķieģelis pie ķieģeļa. Jeff Lynne koncertā mani šausmīgi tracināja holandiešu kārtības sajūta un disciplīna. Skan rokenrols, bet neviens cilvēks pat nemēģināja pieceltie kājās un uzdejot... Trešajā dienā dzīvojot Hārlemā pie kādas mājas atradu ķieģeli un ieliku savā mugursomā. Doma bija vienkārša- varbūt Nīderlande sabruks bez šī ķieģeļa. Neizdevās.Lidostas drošības kontrole viņu vienkārši konfiscēja. Laikam saprata,ka gribu izvest viņu stabilitātes simbolu. Holande ir jauka.Bet nu tik daudz jautājumu vienkāršam latvietim,kurš pirmo reizi ir ieceļojis tulpju un koka tupeļu valstībā. Kāpēc uz alus Heineken bundžām ir sarkana zvaigzne? Rakstīts,ka dibināta 1873.gadā. Vai tiešām mūsu vecais draugs Ļeņins stāvējis klāt? Kāpēc holandiešu likumdevēji atļauj braukt pa veloceliņiem motorolleriem? Nu tiešām kaitinoši,ja jebkurā mirklī kāds brauc Tev virsū. Kāpēc tieši protestantu baznīcas kaimiņos es pilnīgi nejauši Hārlemā atradu sarkano lukturu ielu? Viss ir jauki, bet nu pārāk daudz velosipēdu. Man liekas,ka holandieši piedzimst velo bagāžnieka kastītē un tā arī atstāj šo pasauli. N-tie velosipēdi gaida savu nāvi rūsot uz ielām. Ar cerību nokļūt upē,kur ātrāk sarūsēt.. Staigājot pa Hārlemas ielām nejauši ieraudzīju Zakk Wilde koncerta reklāmu 25.maijā Hārlemas filharmonijā.Nedaudz pasmīnēju-iedomājoties,ko par šo faktu teiktu Gustavs Terzens. Klasika. Mocarts, Bēthovens un Zaks Vailds. Bet vispār Hārlema ir forša. un jautra. Jo jau 1911.gadā kāds tad vēl nezināms jaunietis A.Fokkers ar savu paštaisīto lidmašinīti aplidoja apkārt skaistās Saint. Bevo bazilikas tornim.Pec nedaudziem gadiem Fokkeru gaisā pazina pat puikas Krievijā Ja kājās labas kurpes, trīs stundu laikā no Hārlemas var aizčāpot līdz jūrai- briesmīgajai Ziemeļjūrai. Pa ceļam satiekot jaukus Bembijus ar skumjām acīm.Dzīve aiz žoga ir un paliks dzīve aiz žoga. Viņu Jūrmala saucas Zandvorta- ciems ar 1000 gadu vēsturi. Nu jauki dzīvo holandiešu buržuji- ceļ mājas ar salmu jumtiem,brauc 1.formulā, izskatās smaidīgi, pilnīga ķieģelīšu paradīze.. Pagājušas jau 2 nedēļas kopš atgriešanās Pārdaugavā. Skatos bildes un uzbrūk maza kautrīga nostaļģija.- pēc Vondelparka brīvības sajūtas Amsterdamā, pec Cantina Cubana smaržas Hārlemā, pēc gandrīz aizmiguša suņa acīm pie kāda AJAX futbolbāra durvīm. Jo AJAX iepriekšējā vakarā bija 4-0 uzvarējis Twenti,bet futbols Holandē ir reliģija pat suņiem. Bija jauki- skatīties un iekļūt nezināmas,bet varbūt ļoti slavenas rokzvaigznes videoklipa filmēšanas kadros.. Pēdējais mirklis pirms aizlidošanas lidostā bija man mīļi vērot,kā divi japāņu iemīlējušies jauneši fotografē selfijbildi. Es pat apraudājos- tik ļoti tas atgādināja kadrus no Džima Džarmuša filmas par Greislendu- Elvisu un diviem Elvisa mūzikas pārņemtiem jauniešiem. Ti Amo, Haarlem. Takk.Grazia. p.s.This is not America.
Es pār Hārlemu uzsaucu Hei.Divreiz hei-hei pār Alabamu.. Varbūt tā,varbūt ne tā manā bērnības prātā dziedāja Mārtiņš Brauns ar tik dārziņisko grupas nosukumu Sīpoli. Lengstons Hjūzs,blūzs un Hārlema. Bet ne tā Hārlema,kur es nokļuvu uz 98 stundām. Lasu sava ceļojuma piezīmes un smaidu izlasot- ja man kādreiz kāds būtu teicis,ka es iemīlēšu Hārlemu,es nodomātu,ka esmu pārāk traks. Bet tā notika. Haarlem is not America. Hārlema ir pilsētiņa Holandē. Amsterdamas kaimiņš jau 1000 gadus. Dibināta kā osta pie Sparne upes. Holandiskajā atšifrējumā Haaro-heim vai augsta vieta smiltīs ar kokiem. Kāpēc es nokļuvu Hārlemā? Devos uz dievu nolaišanās vietu- Jeff Lynne un grupas ELO koncertu ZIGGO dome Amsterdamā. Jeff Lynne ir kā piektais bītls,kurš spējis pat pēc Lenona un Harisona pievienošanās mākoņroka grupām atskaņot un pabeigt viņu nepabeigtās dziesmas. Bet stāsts jau nav par mūziku.Par Hārlemu.Par ķieģeļu pilsētu. Pilsēta,kur visa pamatā ir ķieģelis. Mazs brūns ķieģelis.Man liekas,ka tāda ir arī holandiešu dzīves būtība- perfekta sakārtotība, ķieģelis pie ķieģeļa. Jeff Lynne koncertā mani šausmīgi tracināja holandiešu kārtības sajūta un disciplīna. Skan rokenrols, bet neviens cilvēks pat nemēģināja pieceltie kājās un uzdejot... Trešajā dienā dzīvojot Hārlemā pie kādas mājas atradu ķieģeli un ieliku savā mugursomā. Doma bija vienkārša- varbūt Nīderlande sabruks bez šī ķieģeļa. Neizdevās.Lidostas drošības kontrole viņu vienkārši konfiscēja. Laikam saprata,ka gribu izvest viņu stabilitātes simbolu. Holande ir jauka.Bet nu tik daudz jautājumu vienkāršam latvietim,kurš pirmo reizi ir ieceļojis tulpju un koka tupeļu valstībā. Kāpēc uz alus Heineken bundžām ir sarkana zvaigzne? Rakstīts,ka dibināta 1873.gadā. Vai tiešām mūsu vecais draugs Ļeņins stāvējis klāt? Kāpēc holandiešu likumdevēji atļauj braukt pa veloceliņiem motorolleriem? Nu tiešām kaitinoši,ja jebkurā mirklī kāds brauc Tev virsū. Kāpēc tieši protestantu baznīcas kaimiņos es pilnīgi nejauši Hārlemā atradu sarkano lukturu ielu? Viss ir jauki, bet nu pārāk daudz velosipēdu. Man liekas,ka holandieši piedzimst velo bagāžnieka kastītē un tā arī atstāj šo pasauli. N-tie velosipēdi gaida savu nāvi rūsot uz ielām. Ar cerību nokļūt upē,kur ātrāk sarūsēt.. Staigājot pa Hārlemas ielām nejauši ieraudzīju Zakk Wilde koncerta reklāmu 25.maijā Hārlemas filharmonijā.Nedaudz pasmīnēju-iedomājoties,ko par šo faktu teiktu Gustavs Terzens. Klasika. Mocarts, Bēthovens un Zaks Vailds. Bet vispār Hārlema ir forša. un jautra. Jo jau 1911.gadā kāds tad vēl nezināms jaunietis A.Fokkers ar savu paštaisīto lidmašinīti aplidoja apkārt skaistās Saint. Bevo bazilikas tornim.Pec nedaudziem gadiem Fokkeru gaisā pazina pat puikas Krievijā Ja kājās labas kurpes, trīs stundu laikā no Hārlemas var aizčāpot līdz jūrai- briesmīgajai Ziemeļjūrai. Pa ceļam satiekot jaukus Bembijus ar skumjām acīm.Dzīve aiz žoga ir un paliks dzīve aiz žoga. Viņu Jūrmala saucas Zandvorta- ciems ar 1000 gadu vēsturi. Nu jauki dzīvo holandiešu buržuji- ceļ mājas ar salmu jumtiem,brauc 1.formulā, izskatās smaidīgi, pilnīga ķieģelīšu paradīze.. Pagājušas jau 2 nedēļas kopš atgriešanās Pārdaugavā. Skatos bildes un uzbrūk maza kautrīga nostaļģija.- pēc Vondelparka brīvības sajūtas Amsterdamā, pec Cantina Cubana smaržas Hārlemā, pēc gandrīz aizmiguša suņa acīm pie kāda AJAX futbolbāra durvīm. Jo AJAX iepriekšējā vakarā bija 4-0 uzvarējis Twenti,bet futbols Holandē ir reliģija pat suņiem. Bija jauki- skatīties un iekļūt nezināmas,bet varbūt ļoti slavenas rokzvaigznes videoklipa filmēšanas kadros.. Pēdējais mirklis pirms aizlidošanas lidostā bija man mīļi vērot,kā divi japāņu iemīlējušies jauneši fotografē selfijbildi. Es pat apraudājos- tik ļoti tas atgādināja kadrus no Džima Džarmuša filmas par Greislendu- Elvisu un diviem Elvisa mūzikas pārņemtiem jauniešiem. Ti Amo, Haarlem. Takk.Grazia. p.s.This is not America.