Viktorijas Ūdenskritums jeb Dūmi, kas Dārd
Mosi-oa-Tunya jeb Dūmi, kas Dārd ir vietējo nosaukums, iedots šim ūdenskritumam. Un tas ir ārkārtīgi precīzs. Jau no mūsu viesnīcas vairākus kilometrus augšup Viktorijas ūdenskritumam, bija redzamas tā šļakatas un migla, ko tas rada. Un dārdiens, ko tas izraisa bez apstājas gāžoties vairāk par 100 metriem, ir spēcīgs un iespaidīgs.
Viktorijas ūdenskritums stiepjas 1708m cauri divām valstīm: Zambiju un Zimbabvi. Šoreiz mēs gan apmeklējām tikai Zambijas daļu, kas ir ūdenskrituma labajā pusē. Pa vidu šīm valstīm ir Zambezi upe, kas krītot Zambezi aizā rada šo ūdenskritumu.
Mūsu pirmā pieturas vieta Zambijā bija Royal Livingstone viesnīca, kur mēs iekodām pusdienas skaistā apkārtnē ar labu skatu uz Viktorijas ūdenskrituma dūmiem.
Pēc pusdienām devāmies uz pašu ūdenskritumu. Šeit ir vairākas takas, no kurām pirmo izvēlējāmies to, kas veda garām ūdenskritumam.
Tā, kā Viktorijas ūdenskritums gāžas šaurā aizā, tad no šīm takām ir redzama tikai tā augšējā daļa. Un lietus sezonas beigās, kad ūdens daudzums ir tas lielākais, arī tā ir grūti saredzama caur lielo ūdens šļakatu, kas nāk uz augšu.
Kāpiens līdz aizas lejai arī bija ne mazāk interesants. Šeit ir labi redzams, tieši cik augsta Zambezi aiza ir.
Bet vislabākie skati uz ūdenskritumu no Zambijas puses nāca no takas, kas veda tālāk no ūdenskrituma, dodot skatu uz to cauri aizai. Aizas labā puse ir Zambija un kreisā - Zimbabve.
Nākošo un pēdējo dienu Zambijā pavadījām mūsu viesnīcā un dodoties kruīzā pa Zambezi upi virs ūdenskrituma.
Viktorijas ūdenskritums ir viena no skaistākajām vietām pasaulē. Lai arī mēs šoreiz tur iegriezāmies tikai uz pāris dienām, ceļojot caur Botsvānu un Dienvidāfriku, es esmu pārliecināta, ka kādreiz tur atkal atgriezīsimies. Nākošajā reizē, varbūt, no Zimbabves puses.