Atkalredzēšanās

  • 1 min lasīšanai
  • 36 foto
Pagājis gads, kopš pirmoreiz biju šeit ne kā tūrists , bet kā ciemiņš. Jau tad te viss likās kā mājās, arī šoreiz bija tāda pati sajūta. Pat īpaši neko neplānoju, vienīgi bija vēlēšanās pabūt laukos un tuksnesī. Pārējā laikā mājas, sajust un dzīvot ikdienas dzīvi, Gada laikā neklātienē esmu dzīvojusi līdz jaunas ģimenes izveidošanai un tagad varu redzēt un izjust klātienē. Manī ir lauzti simtiem stereotipu, kādi ir visiem mums radīti no masu mēdijiem par dzīvi šajā zemē. Tomēr visi esam tik cilvēki vien. Vienkārši .Tad jau drīzāk ir reizēm jābrīnās par to, ko reizēm neloģisku spēj izdomāt šeit Latvijā. Pusgada laikā ar skaipā esmu mācījusies arābu valodu(nekādos sapņos tas man agrāk nav rādījies), varu tagad nostiprināt zināšanas runājot ar mājiniekiem, pārdevējiem un vislabāk - spēlējoties ar četrgadīgiem kaimiņu bērniem. Dzīvojamais rajons, kur mītu, ir kļuvis tīrāks, lai gan mani sevišķi nesatrauca tie lidojošie plastmasas maisiņi jau pērn. Pie daudzdzīvokļu mājas smilšu vietā zaļo zāle. Apbrīnoju dārznieku,jo dabūt zaļu zāli smiltīs tādos apstākļos ir neiedomājami grūti. Ar baudu klausos skaņās, kas te veido neiedomājamu , bet skaistu kakafoniju- mašīnu pīpināšana,aicinot pabraukt kādu gabaliņu, šoferu sazināšanās, takšu šoferu maršrutu izkliegšana, gāzes balonu dauzīšana ar uzgriežņiem, lai piedāvātu balonus nomainīt , piena pārdošana, rindu čalošana maizes gaidīšanā un pirkšanā, lūgšanu rituāli mošeju skaļruņos, rīta vingrošana skolu skaļruņos, taisni jābrīnās cik daudz informācijas te tiek uztverts ar dzirdi. Turi tik ausis vaļā. Laika apstākļi ļoti dažādi. Ir marta sākums, likās jau ka būs pārāk karsti. tomēr pirmās dienas ir tik auksts , ka salstu ar visu , ko vien varu savilkt mugurā. 'Un bezgalīgie caurvēji. Visur. Liekas ka Latvijā ar visiem mīnusiem ir siltāks. Vienīgā sasildīšanās iespēja - karsta tēja. Bet vietējie mierīgi staigā pa istabu ar kailām kājām..... Vēji te ir vienmēr. Un īstenībā lakats ir nepieciešamība, tomēr kāds siltums un no caurvējiem arī aizsargā. Pieredzu arī smilšu vētru, tad labāk laukā nerādīties, visu dienu gaiss pilns ar smiltīm. Pēc dažām dienām + 35 grādi, bet tas atbilst apmēram mūsu 24 grādiem,kaut arī ne svīst , ne nogurst. Trijatā ceļojam uz Baharijas oāzi, izstaigājam palmu mežu, tad dodamies uz Melno un Balto tuksnesi. Kamieļi kā ceļabiedri jāatliek uz nākošo reizi, šoreiz braucam ar džipu. Sirreāla sajūta , staigājot pa smiltīm un akmeņiem. Tomēr visspilgtākie iespaidi par gulēšanu uz zemes tūkšošzvaigžnu viesnīcā, kur var nenobrīnīties par mēness un mākoņu dejām, vēja dziedāšanu, ēnu rotaļām un tuksneša ciemiņu lapsu ģimenes apciemojumu. Pāris dienas dzīvoju laukos pie draugu vecākiem. Viņiem kārtīga lauku saimniecība ar mājlopiem, 17 laukiem . Zeme auglīga, mālaina. Baudu lauku labumus. Jaunajā četristabu dzīvoklī, ko jaunajam vīram bija jāiekārto ģimenei, īstenībā ir vēl daudz greznāk nekā jau iepriekš redzēju fotogrāfijās. Bet zinu arī, 'cik spēkus un laiku tas no viņa prasīja. Lai viņiem laimīgi klājas! Sajūtas ir mana bagātība, ko vedu mājās. Līdz nākamai reizei!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais