Viesstrādnieka piezīmes - 2 jeb Ziemeļīrija 2006.

  • 4 min lasīšanai
Mana ,,viesošanās,, Īrijā 2006. gadā bija apmēram 3 mēnešus. Kad te Latvijā pavīdēja jautājums pat prezidentes līmenī ,, Kāpēc latvieši brauc strādāt uz Īriju?,, un tika pat aizsūtīta komisija to noskaidrot, man tas likās kā izcils stulbums. Jo patērējot atkal valsts līdzekļus tika iegūta vispārzināma atbilde un turpinājums jau nebija, lai kaut ko reāli mainītu šajā situācijā. Man jau pirmajā nedēļā atrodoties Īrijā, bija skaidrs, ka uz tejieni būtu jāatsūta gudri ražošanas eksperti, kuri visos iespējamos veidos papētītu, ,,nošpikotu,,, salīdzinātu, ko un kā var veidot Latvijā. Protams ievērtējot visas objektīvās atšķirības (piemēram, siltā Golfa straume). Starp citu, savā rajona avīzītē pēc atgriešanās es ieliku rakstiņu par to ražošanas daudzveidību, kas bija vērojama šajā manis aprakstītajā lauku apvidū – no lielām cementa, stikla un elektrokabeļu rūpnīcām līdz vismazākā uzņēmēja iespējām. Paturpināšu vēl kādas spilgtākas atmiņas. Baznīca. Pie vietējās baznīcas dievkalpojumu laikā varēja saskaitīt līdz simtam automašīnu. Valoda. Plkst.10.30. manā darba vietā tējas pauze. Saku Džeimsam savu ,,tī taim,,. Viņš, kurš ir atgriezies savā mātes dzimtenē no Austrālijas mani palabo ar pareizāku angļu ,, tī taim,,. Tūlīt kaut kur blakus atskan īru metinātāja Braiena skaļš ,, teā taim,, - tā esot pareizi. Pirms mājās braukšanas stāvu pieturā un pretējā ielas pusē uzstādīta zīme ar uzrakstiem ,, diversion ,, ar bultiņu uz ,,Ballyconnell,, un smilšu maisu, lai vējš neaizpūš.. Es mēģinu sazvanīt mājā palikušo Vilni, pie kura ir ciemos atbraukusi sieva un viņi ir plānojuši doties tieši uz šo pilsētu. Man jau pirmais tulkojums saistās ar kaut ko militāru, bet atskrējušais Vilnis man saka, ka vai tik tā zīme te nestāv jau kādu trešo dienu, vēlreiz atvadāmies un Vilnis ar Baibu treniņtērpos turpina iesākto rīta skrējienu. Es vēl paspēju aiziet pie sava priekšnieka blakus esošajā darba vietā un tikai gūt apstiprinājumu ,,problem, problem in Ballyconnell,, un autobuss uz Dublinu ir klāt. Braucot garām Navanai atceros par savu Latvijas kaimiņu un uzzvanu. Izrādās vienkārši – tas acīmredzot ir ,, Ceļa remonts,,. Tā lūk. Vārdnīcā tiešām vārdam ir pat veselas 4 nozīmes. Otrs gadījums. Vilnim ir piedāvāts šofera darbs uz gaļas produkcijas izvadāšanu veikaliem pa visu Īriju. Lai iepazītos ar darba specifiku, viņam tiek dota iespēja kādu reizi izbraukt līdzi īram pa maršrutu. Šoreiz tā ir tālā Limerika, tāpēc īrs ir atbraucis agri, jau naktī kaut kur ārā uz lielā ceļa. Tāpēc pēkšņi naktī dzirdu Viļņa skaļo balsi aiz sienas. Viņš pāris reižu atkārto ,,āfter minet, āfter minet,,. Doma jau skaidra ,,pēc minūtes,,, bet var padomāt arī savādāk....Viņš jau man teica, ka skolā pamatvaloda viņam ir bijusi vācu. Streiki. Šajā īsajā laikā pats tieši saskāros ar streiku pastā Ziemēļīru pusē. Izpaudās tas sekojoši. Ja paciņas varēja sūtīt un saņemt, tad vēstules tikai saņemt, tās nevarēja aizsūtīt kādas 3-4 nedēļas. Otrs bija kaut kas saistīts ar pensionāriem vai pensiju fondiem. Reiz, pirms mājās braukšanas, gāju ar kājām uz tuvējo blakusmiestu uz bankomātu. Pusceļā grāvmalā ieraudzīju auto buferi ar visu numurzīmi. Nu, tā kā Vilnis tās krāja (dažādu valstu), tad vajadzēja šito skrūvēt nost. Par laimi maciņā bija aizķērusies ,,sēklas,, 1 santima monēta, ar kuru tas arī izdevās, jo tā bija plānāka. Ja Latvijā bieži vien ceļmalās var redzēt auto negadījumu vietās ziedus, tad šeit vienā vietā apmēram metru no asfalta bija uzlikts īsts piemiņas akmens, kā kapos. Savukārt kapos pie Tīmoras baznīcas ievēroju kādu interesantu lietu. Kapu piemiņas plāksnīšu izgatavotāji uz tās pamatnes ar samērā lieliem burtiem, pat tīri redzamā vietā, bija iekaluši arī savu vārdu. Marketings. Sv. Patrika dienā īri iziet ielu karnevālos. Logos šur tur redzēju īru karodziņus un mazas Sv. Marijas vai īrietes tautas tērpā skulptūras. Kavana. Lielveikals. Eju nesteidzīgi pa apģērbu nodaļu. Pretim strauji nāk kāds pajauns ugunīgs (rudmatis) , kuram pa priekšu rautin raujas mazs melniem matiem aziātiskas izcelsmes puišelis. Situāciju viņš kontrolē ar pavadu, kuru var palaist tālāk un pievilkt tuvāk. Kādā bērneļa, it kā, nepareizas rīcības momentā viņš pieliecas un 3-4 reizes izteiksmīgi atkārto kādu frāzi angļu valodā. Nu gandrīz kā šunelim. Lisnaski (Lisnaskea). Sestdiena. Pret ugunsdzēsēju depo uz ielas stāv 2 ugunsdzēsēji ar spaiņiem. Vienam monētas met vienas joslas braucēji, otram otras. Ielas vidū plāksnīte, kas liecina, ka,,Šodien ugunsdzēsēji mazgā automašīnas pret ziedojumiem,,. Naudiņu met praktiski visi, bet laukumiņā mašīnu mazgāt iebrauc daži. Mazgāšanu veic uzreiz četri ugunsdzēsēji un ātrā tempā. Kavanā iegāju un no iekšpuses pāvēroju kā īri liek likmes uz zirgu skriešanās, suņu skriešanās sacensībām un futbola spēlēm. Ir tāda piecstūra telpa, kurā pie četrām sienām augšā ir TV ar sacensību tiešraidēm, apakšā nepārtraukts galds-lete, uz kura aizpildīt lapiņas. Tās savukārt pēc tam nodod pie piektās sienas trim laipnām darbiniecēm, kas tās datorizēti apstrādā. Interesants izskatījās no pretējās ielas puses gaļas skārņa darbinieks, kas baltā halātā un ar kaut kādu lielu gaļas nazi pie sāniem bij ienācis šai totalizatorā un ātri vien uzlika likmes. Iepirkšanās. Bija vietas, kur cilvēki plaši iepirkās tā saucamajos veikalos – noliktavās. Secība sekojoša. Vispirms biezas katalogu grāmatas ar precēm. Tad datorā atzīmē vajadzīgo. Tad kasē samaksā un čeku iedod turpat pie noliktavas konveijera. Un sagaida pa to attransportēto preci. Līdzīgi kā pie mums mazpilsētās atbrauc kāds čehu atrakciju parks, tā Īrijā – cirks no Austrālijas. Ak jā, arī alus, ja pie mums var dabūt čehu, tad tur vēl arī austrāļu. Ir jau arī mūsu preces, tā saucamajos leišu, poļu vai krievu veikalos, bet Kavanā arī vienā lielveikalā stends ar ,,Austrumeiropas pārtiku,,. Tajā starp citu nopirku ,,Selgas,, cepumus. Fantastiska panorāma pavērās no tā Slieve Rushen kalna virsotnes. Tur pūta arī tāds vējš, ka zvanot uz Latviju, tas bija dzirdams mobilajā tālrunī. Ne velti pa visa kalna lēzeno virsotni bija izvietoti kādi 30 vēja ģeneratori. Par elektrību maksājām vietējā veikalā nopērkot līdzīgi mūsu mobilo sakaru atjaunošanas kartēm līdzīgus čekus ar kodiem, ko ievadījām pie mājas speciālā ierīcē. Pa vietējām TV redzēju arī 2 pārraides par Latviju. Pirmā bija par Sedu (krievu likteni neatkarīgajā Latvijā) un Rīgu (nekustamo īpašumu reklāmfilmu). Vispār iespaidi tāpat ir vairāk, nekā var uzrakstīt. Paldies vēlreiz Intai, Vitai. Sveicieni Sašam un pārējiem. Sveiks, Vilni, ja lasi. VISIEM PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS UN NE TIK DRŪMU TO NĀKOŠO GADU, KĀ MUMS TO PAREĢO!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais