München un Schönau am Königssee

  • 2 min lasīšanai
  • 30 foto

Spontāns lēmums. Nedēļu pirms es uzzināju, ka jau ceturtdien sākās brīvdienas, tātad man ir četras brīvas dienas. Esmu gatavs jauniem piedzīvojumiem un izvietoju sludinājumu, pat drīzāk piedzīvojuma aicinājumu draugos, taču nekādas kustības, kas ir noticis ar cilvēkiem, vai tiešām neviens nav gatavs izaicinājumam? Par laimi, es pirms kāda laika nejauši iepazinos ar Sintiju, kura dzīvo Minhenē un viņai ir brīva istabiņa priekš manis. Sintija ir gatava uzņemt pilnīgi nepazīstamu cilvēku un pavadīt kopā brīvdienas. Tik forši, ka es neesmu vienīgais tāds " trakais", un ir cilvēki, kuri ir gatavi izaicinājumiem. Paldies Sintij!

Izbraucu trešdien pēc vācu valodas kursiem ap pulksten : 18:00 un 1:00 biju galā, ak šie pārpildītie ceļi! Minhene ir milzīga pilsēta - ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs. Pilsēta ar 1,388 miljoniem iedzīvotāju. Parkošanās te ir šausmīga, jo nav vietas, viss ir pārpildīts. Blīvās apdzīvotības dēļ, cilvēku ir ļoti daudz un satiksme norisinās vairākos stāvos. Metro, tramvaji, auto, autobusi utt. Vienīgi jāatzīst, ka pašā pilsētā satiksme norit diezgan raiti. Man nepatīk lielās pilsētas, taču Minhenei ir savs šarms. Tipiska Vācijas pilsēta ir pārpildīta ar iebraucējiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, taču ne Minhene, tā ir jauniešu pilsēta. Ļoti daudz jauniešu, skaisti parki, kustība, dzīvīgums un vāciskums, drīzāk bavāriskums, taču tas ir jau cits stāsts. Iebraucējus nomaina tūristi, ziedi pilsētas centra, koši uzziedējuši dārzi un pamesti velosipēdi, man viņi izskatījās apzagti, nomocīti, aplaupīti, tā it kā tas būtu ļauns liktenis.

Lai apskatītu Minheni vajag nedēļu, lai to sajustu - gadu, es te biju tikai 2 dienas un tās ir tikai tādas vēsmas, tikai maza daļiņa no pilsētas un tās iedzīvotājiem. Man pilsēta patika, es ieteiktu katram to apskatīt un apskatei veltīt vismaz nedēļu, un tikai neskrieniet pūlim līdzi. Pat aizdomājos par pārcelšanos šurp. Kārtīgi izplānojiet maršrutus un " ēdiet kūku pa gabaliņiem, nevis kodiet katrā maliņa pa kumosam, nesaprotot kā tad tā garšo "

Königssee un Berchtesgaden nacionālais parks. Ja Minheni varētu sajust pēc gada, tad te ir nepieciešami vairāki gadi. Te mēs bijām divas dienas, un jau ceļš līdz šejienei solīja skaistus skatus. Apmetāmies kempingā un nakti pavadījām teltī. Skatoties uz karti, es domāju : " tas ezeriņš nav nemaz tik liels, apiesim tam apkārt, nu vismaz pusi noiesim noteikti! " Kā tad! Nogājām 1/10 daļu. Kalni tā nav joka lieta! To es sāku apjaust vērojot tos no torņa Minhenē. Stāvot tiem pretī, tu saproti cik maziņš un niecīgs tu esi. Cilvēks var uzbūvēt milzīgāko mašīnu pasaule, izgatavot sprāgstvielas, lai mēģinātu pierādīt savu spēku, bet kalns stāv un neko nesaka, tam nav jāpierāda tā varenums. Mēs esam tikai " puteklis" tikai cilvēks zemes virsū, kas gan mēs esam, lai stātos pretī tādai varenībai? Vārds - DABA ir zaudējusi savu jēgu. Daba, tie nav krūmi, tās nav puķes vai pļava kurā var gulēt uz saviem deķīšiem un sildīties, tas nav mežs ko izcērtam vai caur kuru pastaigājamies, tā ir visa zeme kopumā, dižena un varena, neaprakstāma. Dažādas domas raisījās manā galvā. Šis būs ļoti īss raksts, jo es nespēju nodot emocijas ar vārdiem, bildēm vai video, es spētu radīt ilūziju, bet ilūzija nav sajūta, tās nav emocijas. Emocijas ir kā uguns, kas dod siltumu, kas silda, bet ilūzija ir bilde, video, projekcija - iztēles auglis, kurai nav patiesu sajūtu, ir tikai ilūzija un sajūtu viltojums.

Mēs staigājām pa tūristu takām un šaurām taciņām, es uzkāpu uz ūdenskritumu, nokāpu no kalna vidus un nenositos.. Ar to es gribu pateikt, ka nevajag pārvērtēt sevi un jāieklausās intuīcijā. Ar kalniem nav nekādu joku un tas var nolikt pie vietas! Esiet uzmanīgi, piesardzīgi un nevajag steigties, dabu ir jāizbauda, un kas ir pats svarīgākais jāizjūt, jo ja nebūs sajūtu, tad tās būs tikai bildes, tikai video, tikai ilūzija. Gribu vēl pateikt šos vārdus : " ja kādam ir vientuļi, kādam nav ar ko parunāties, tad koki prot uzklausīt vislabāk, padomājiet tik cik koki ir vientuļi, ar tiem neviens nerunā.."

Kopā es nobraucu 1500km, ceļā pavadot 16h + 1h stāvot + 6h guļot parkingā autobānī 23:00 - 05:00 . Es iesaku nepārvērtēt sevi. Ja ir sajūta, ka esi noguris, labāk ir pagulēt, nekā atslēgties braucot. Dienas ir saulainas un ir ļoti svarīgi iesmērēties ar pretapdeguma krēmu, ņemt līdzi vismaz 1,5l ūdens uz cilvēku, iepirkties un sagādāt ēdienu pirms ceļojuma, izplānot ko rīt ēdīsim, nelietot smagu pārtiku. Iepazīties ar apkārtni ( google maps, kartes utt. ) Veikt vēlamā galamērķa izpēti, jo labāka būs izpēte, jo labāk izdosies ceļojums. Nebaidīties, uzticēties, paļauties, uzdrošināties, atslābt un ceļot!

Oriģinālraksts - https://manadzivecelojums.wordpress.com/2016/05/11/munchen-un-schonau-am-konigssee/



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais