Venecuēla un EL Yaque -2008.

  • 18 min lasīšanai
Priekšvēsture: Manu meiteņu izvēles loze šīs vasaras ceļujumam krita vēlreiz uz Venecuēlu. Lidmašīnas biļetes tiek iegādātas caur i-netu jau martā – pa tiešo AirFrance mājas lapā- izmantojiet- lētāk( pirms tam lidots no Frakfurtes ar Condor- vēl lētāk un ērtāk) .Mūsu lidojums sanāca kopumā garais( izvēli noteica dažādi apstākļi) Rīga- Viļņa- Parīze- Caracasa- Porlamar( Margaritas sala), ar palikšanu Parīzē uz 1 diennakti.Bet iesaku, ja gribat nokļūt Venecuēlā ērti un lēti- Riga –Frankfurte un tad ar Condor lidmašīnu uz Porlamar (Magaritas sala) taisnais lidojums.Ja cītīgi pasekojat Condor.com mājas lapā, turp-atpakaļ varat tikt par 240 eiro!Tā kā iepriekšējā gada augustā ( un es vēl arī uz Lieldienām Margaritas salā) arī bijām Venecuēlā( un ļoti iepatikās- tās daba, cilvēki, plašums un dvēseles mīļums), tad lai neatkārtotos maršruts, jo valsts ir tik plaša un dažāda, velt;īju laiku meklējumiem internetā, lai izpētītu, kurp doties un ko aplūkot šoreiz..Izvēle krīt par došanos džungļos Orinoco deltā- te jau bijām - bet vēlējāmies atkal atgriezties sev mīļā vietā , kāpšanu Andu kalnos , un uz Los Llanos - lielākais mitrājs- netālu no Kolumbijas robežas!. Tālāk savu plānu- kurp, uz cik ilgu laiku , nosūtu pāris i-netā atrastām venecuēliešu adventure aģentūrām - lai atrastu sev pavadoni- gidu, un kas varētu mums pagādāt vietējo lidmašīnu biļetes. Izvēle krīt uz Natoura- jo atsūtītā informācija par pārlidojumiem , ceļojuma plāna sakoordinēšanu ar pārlidojumiem utt. ir izsmeļoša, arī www.natoura.com mājas lapa pārliecinoša. Apmaksu veicu caur i-netu ( 100%!!- kā „krievu ruletē”sajūtas gan riskantas !!!, bet kas „neriskē, tas nedzer šampanieti!) nedēļu pirms izlidošanas. Bet uz banku Vācijā...jo neriskēju uz Maiami:)...mēs jau būtu Caracasā kad pārskaitījums ienāku- bet mums vajag vietējo lidmašīnas tickets , kad ielidojam .... Ceļā: Lidojums- Rīga-Viļņa –Parīze..Pēcpusdienā esam Parīzē..esmu norezervējusi viesnīcu netālu no lidosta- 55 Eur+33 EUR ( par 3 cilvēkiem) par brokastīm, ciešami,ja uz vienu nakti! Ar RER vilcienu no lidostas teritorijas apvidus ērta nokļūšana līdz Parīzes centram+parsēšanās uz metro- ātri pārvietojamies no punkta A un punktu B .Esam pie Eifeļa torņa ap 5.30.p.m..un ir maz laika ko veltīt Parīzei, jo jau no rīta lidojam uz Caracasu. Iekļaujamies tūristu masās un ar kuģīti izbraucam ( 11Eur/1 cilv, atiet no krastmalas pie Eifeļa) 1,5 st garu apskates maršrutu pa Sēnu-kad nestāsta austiņās vēsturisko apskatu par redzamo „pa labi un pa kreisi”, skan Edite Piafa u.c. Bez vēsturiskās informācijas skatam paveras arī parīziešu dzīve ar pievilcīgajām puķu un krūmu podu pilnajām jumta stāvu terasēm ar skatu uz Eifeli un arī apdzīvotās patiltes , kuras to iemītnieki labiekārtojuši savu iespēju robežās- ar kartona sienām, ar izžauto veļu un improvizēto virtuvi..Kratsmalā redzam gan pārīšus ,kas skūpstās- tas tik piedien Parīzei, gan perkusionistu, kas trenējas afrikāņu ritmos, gan šokolādes krāsas jaunekli , kurš ,kails apgūlies, zīmēšanas blokā skicē Sēnas ainavas- un kuru blakus sēdošās ,melnajos tērpos aizplīvurotās musulmaņu sievietes, pavada ar skaļu spiegšanu, kura nespēj rimties vēl kādu laiku.Mūsu kompaktā ekskursijas 1,5 st pagājusi. Vēlreiz uz metro- jau 8.p.m.pāri ,aizbraucam līdz Elizejas laukiem- izkāpjam pie pašas Triumfa arkas. Ejam, eja,m,..nogurstam:) Izbaudam vakariņas ar piemaksu par skatu uz Triumfa arku...padārgi, bet tas ir centrs, un citur nav spēka doties.. satumst, jābrauc atpakaļ uz viesnīcu, kurā, kā atklājās, istabas komplektācijā ietilpst franču tarakāni, vismaz pāris. No rīta lidosta...iečekojamies..izlidošana ar AirFrance aizkavējas par 1 stundu! ( kas izrādīsies- klasika) . Lidojums ~9 ar astīti st nav smags, no tā nav jābaidās- pie kā tik cilvēks nepierod! Bet AirFrance neiekļūst manu favorīto lidsabidrību sarakstā. No Caracasas , saskaņā ar i-netā iegādātām biļetēm tālāk uz Margaritas salu, kurā plānots , pirms ceļojuma pa Venezuelu, uzkavēties kādu laiku- biju izpētījusi, ka tur ideāla vieta kaitošanai- EL YAQUA līcis...gribu apgūt. Starplaiks starp lidojumiem tātad no 3 stundām sarucis uz 2, un vēl jāsagaida bagāža, jāsatiek cilvēks ar mūsu turpmākā ceļojuma dokumentiem- lidmašīnas biļetēm utt , un jāpāriet no internacionālās un vietējo lidostu un vēl jāpiereģistrējas lidojumam – tam visam 2 st.!!! Laiks rit, bagāžu neredz, palikām tikai nedaudzi, kuri ar cerībām lūkojas uz slīdošo lentu...nāk!, mūsējie koferi ,nāk!- kāds atvieglojums, jo Parīzē mums jautāja- uz Porlamaru ( Isla Margarita ) čemodānus? – nu ja, lai nav ar tiem pa lidostu jāvizinās.Bet Caracasā tā nedara- visus čemodānus izkrauj-ceram,ka mūsu ar neadekvāto uzlīmi- galamērķis Porlamara, kaut kur neiegrūda.. Tagad jāsastop ( pirms lidojam uz Margaritas salu) kontaktpersona ar viet;ējo lidmašinu daudzajām biļetēm-Mētrai izdodas ieraudzīt.Te nu nāk mūsu pirmais LIELAIS piedzīvojumu ceļojuma pārsteigums!!!- par kuru mūs informē Veronika no Natouras( kas lid,biļetes atgādāja)- šīs lidmašīnas reiss uz Porlamaru nelido kopš marta, kaut es biļetes nopirku marta sākumā- tātad jaukā aviokompānija Aeropostal nopārdeva neesoša reisa biļetes !Mūsu veiksme, ka bija lidostā jāsatiek Veronika ar mūsu ceļojuma dokumentiem- viņa palīdzēja izcīnīt, ka Aeropostal( šī unikālā venezuelas aviokompānija- valsts un nevis privātā kompānija!) mums nodrošina aizlidošanu nākamajā dienā...bet man sarunāts, ka lidostā Margaritas salā uz , tātad neesošas lidmašīnas , sagaidīšanu ierodas Nora, kuras mājā plānots apmesties .Sarakstei notiekot ar e-pastu palīdzību(www.nowindnocry.com), ir aizmirsies, ka der pajautāt tel.nr! Veronika palīdz atrast viesnīcu ne pārāk tālu no Caracasas lidostas, un arī aizved turp- 260 Bolivāri par nakti( 3 x labaka viesn;īcas istaba Maridā maksā 175 bolivāri) . Pie viņas samainām arī daļu savus līdzpaņemtos dolārus- 1$= 2,8 bolivāri( tas ar nav īpaši izdevīgi, jāmaina Margaritas salā), valsts u.c. oficiālajos naudas maiņas punktos- 1$=2,1bolivāri. ( uz Margaritas salas samainīju ar kursu 1$ =3 un 4 bolivāri, var arī 5 - skatoties pēc naudas pieprasijuma) . EUR labāk mainīt Margaritas salā- tur kurss augstāks( vismas 4,4 , pat 6 bolivāri par 1Euro) . Bet šai viesnīcā,mazā, bet normālā esošai situācijai, pat numurā ir i-nets. Ieejot hallē - kādi 16 m2 lielā, tiek nolaists metāla režģis, kas to atdala no ielas. Aizsūtu e-pastu Norai ar mūsu „ story”-viņa paspēj saņemt, pirms dodas mūs sagaidīt uz lidostu, sazvanāmies- viss ir O.K.- nokārtots- sagaidīs rīt. Ciemakukuļa „Gotiņas”būs sakusušas vienā lielā gotiņā- jo istabā valda nepanesama suta. Istaba ekstrēma tai ziņā- ka ar kondicionieri nežēlīgi auksti, bet bez- jāizkūst palagā kā zupai..Bet vannasistaba ir lielāka par istabu, labi aprīkota, ka neatstāj doma aizvikt gultas matraci turp- tai pat logs ir, kas iztrūkst istabai ar nosaukumu „Ali Baba”- laikam jau tāpēc istabai nav loga ! Naktī ( bet LV sākusies darba diena) pamodina telefona zvans par darba tēmu- oh-jāatslēdz- tā nav atpūta, ja jāturpina risināt darba lietas.Bet iztraucētais miegs ļauj ieraudzīt venecueliešu viesnīcas viesi- milzu tarakānu ( laikam bija ar lielajiem burtiem rakstīt, lai uzsvērtu MILZU).Uztaisu foto, un tad tarakāns mirst no smalkas nāves- tiek saspiests ar žurnālu PASTAIGA ..Miegs iztraucēts, varu rakstīt šo apskatu.- mums līdzi abi portatīvie datori....kam;er nedodamies valsts apceļošanā- labi noder ( 2 gb uz 3 cilv :) )...- jo i- neta pieslēgums palīdz uzturēt sakarus ar LV un var rakst;it šo aprakstu- pavisam svaigu.:) Beidzot rīts! Vakardienas stress( stress -tas attiecas uz meitām, man tā nešķita ārkārtēja situācija, kurai nevar atrast risinājumu, tas piedien pie piedzīvojuma, ceļojuma) ar bagāžu, neesošu lidmašīnu, atstāja sekas..vakarā tiek atrakti „tomohauki „un vēl šorīt kūp kara dūmi...spalvas pa gaisu! vēl jāsagaida Veronikas draugs, kurš mūs aizvedīs uz lidostu, un cerams, ka šodien mēs nokļūsim līdz Margaritas salai. Bet tā ir Venecuēla, un stress ir jāatstāj mājās, ja gribi baudīt piedzīvojumu pilnu ceļojumu un izgaršot to līdz sīkumam.Jāpieņem šis sitācijas kā daļa no piedzīvojuma! Atbrauca pakaļ pat ātrāk par norunāto laiku.Un pat tiekam uz apsolīto lidmašīnas reisu.Protams -neizpalika kaudze stresa- lidiostā neviens neko nezināja, angļu valodā nerunāja,mizojām no viena lidostas gala uz otru, palīdzēja k;ads puisis patukot spāņu valodā utt utt,,,bet viss beidzās labi- tikām lidmašīnā.JĀZIN-VIETĒJĀ LIDOSTĀ NERUNĀ-NEZINA ANGĻU VALODU- uzreiz vērsieties uz vietejo tautu, ar jautājumu- vai kāds nerunā angļu val un vai nevar palīdzēt- ja līdz tam jau nav pats kāds pieteicies palīgā:) Ielidojam Margaritas salā, koferi ar ir kopā ar mums- šoreiz! . Sagaidīšana...Sagaida arī Luiss- mūsu pirmajā ceļojumā iegūts draugs.Mūs iesvēta lietus, par ko vietējie ir izbrīnā, jo parasti šai sezonā uz salas nelīst.Mājoklis, kur apmetamies ir burvīgs un arī mājas saimnieki Nora ar Alvi ļoti jauki un viesmīlīgi cilvēki. Kaimiņos dzīvo daudzi citi gringo- jeb baltie:), kurus šī vieta tā savaldzinājusi, ka viņi apmetušies šeit dz dzīvi. Esam El Yaque līcī- sērferu un kaitbordistu paradīzē.Te pareizais- vējotāju vējš ir 90% dienu gadā,.... Nākamajā dienā sarunāju kaitborda beginner kursu - 6 x pa 3 stundām katreiz ar visu aprīkojumu un viens pats ar instruktoru- 350 $. Kaitbordistu šorti pludmalas bodītē maksā 40$, salas veikalos – 100$ un vairāk. Man patīk kaitbords! Ar prieku un baudu apgūstu mācību.....Un tas ir atsevišks stāsts- pilns emociju, vēja, jūras, saules..... Dienas saplūst- nevar saprast- cik ilgi jau esam, šī vieta ievelk...šodien vajadzīgā vēja virziena sagaidīšana ieilga, un pēcpusdienā devāmies uz meitenēm apsolīto Hard Rock Cafe.No El Yaque līdz tai ( atrodas Simbal lielveikalā Pomtamar) ar taksi 45 bolivari. Pa ceļam piestājam Conejeros tirgū- var daudz ko interesantu un lēti nopirkt- drēbes,suvenīrus, augļus.Paskatamies- un nopērkam pa kādai vietējai mantai LV draugiem....Margaritas Hard Rock Cafe ir excellenta! Un tiek iepirkti daudzie krekliņi- tos manas meitenes protams sev un sev tuvajiem draugiem:)Dārgi ! ....Un lieliskas pusdienas, ne lētas ( par 3 cilvēkiem- ~160-180 bolivari) , bet garšigas gan.. Vakars, fantastiska pelde saimnieku mājas baseinā ,skats no 2 stava terases uz līci- fanstastiski...mājas saimniece Nora ir interjera dizainere- lieliski iekārtojusi māju un pagalmu. Meitenes saka, ka jādzīvo uz Margaritas salas....Mēs mīlam Venecuēlu.... Saule, bezrūpība, pēckaitošanas relax iemidzina uzmanību-internetkafejnīcā nozog fotokameru, kuras somā bija arī samainīšanai paņemtie eiro un dolāri, ne visi, bet pietiekami daudz, lai būtu žēl,..fotokameras vairāk žēl..labi,ka meitām ir savi fotoaparāti, un būs bildes...māju saimnieki pastāsta, ka sestdienās /svētdienās sabrauc no Caracasas..un uzdarbojas.Bet atstāsim skumjo ... Interneta stunda Margaritas salā, El Yaque līci vismaz, maksā 9 bolivārus, vietējam uz pusi lētāk....4 bol. Pēc laiskošanās un apmācības kaitošanā , dodamies jorney pa Venecuēlu. Lidmašīna no Margaritas salas mūs aizved uz Caracasu un no Caracasas uz pilsētiņu Maturinu tuvu Orinoco deltai ( no tās ar auto 2 stundu brauciens līdz upei , un vēl 2 st ar motorlaivu, un nokļūstam Orinoco džungļos- tur kur papagaiļi klīst, kaķi kādi 6 mīt, „Buda”savu skumjo skatu pavērš uz mums...un , kur atkal praktizējamies piranju ķeršanā. Tā kā esam jau dzīvojušās tādā vidē, nav nekā jauna, bet patīk joprojām.Protams- pa starpai atkal bija lidmašīnu, laivas kavēšanās--- bet tas jau kļūst par pierastu lietu. Izbraucot ar laivu pa džungļiem, mūsu pavadonis rāpjas kokā pēc zaros guļošas čūskas, mēģinot tam palīdzēt, otrs ar lien kokā, bet tiek meža lapsenes sadzelts- un krīt ūdenī- neviens tur viņu vismaz neturpina kost un ēst- jo taču džungļi, bet ūdenī mīt kaimani, piranjas, elektriskie zuši u.c. ...Ir atpakaļ laivā- sveiks un vesels. Ķirzakas, čūskas zaros - pa smuko ..Koku un krūmu mudžeklis slēpj daudz dzīvu radību, kuru skaņas pavada mūsu slīdošo kanoe, daži zariaizškērso ceļu, un tiek nocirsti ar mačeti...burvīgi, miers un atbrīvotība...man pavadonis iedot airi, uz ko meitenes protestē, jo nevēlas nokļūt ūdeni pie kaimaniem...- mīļie-es taču protu airēt - nesatraucieties!!Un komunikacija ar pavadoni- laivas vad;itāju mums notiek starptuatiskajā žestu valodā- jo viņš nerunā angļu val- bet mums visiem kopā jautri .... Apciemojam indiāņu apmetni...tādu civilizētu( atsķirībā no 1x- kad bijām pie pavisam dziļi džungļos dzīvojošas ģimenes un šamaņa- bet tas bija ceļojums kopā ar Luisu :) - pavisam kaut kas cits..-skaists, neaizmirstams mums visiem:).... , zem nojumēm stāv arī veļas mazgājamās mašīnas un televizori zem lupatu kaudzes.Ģenerators ražo elektrību.....senās tradīcijas un dzīvesveids sadzīvo ar 21 gs....Gar upi uz pāļiem pacelta no koka dēļiem izviedota iela- gar to nojumes, kurās rit visiem atvērta sadzīve, jo sienu nav, vienīgā norobežošanās- ielīst šūpuļtīklā...pilns mazu bērneļu, visi milīgi..arī mīlējas iekārtajā tīklā- mums pieejot atritinājās viens pārītis..... Cenšamies no katras ģimenes ražojumiem nopirkt kādu nieku, lai nevieni netiktu apdalīti... Skatam , kā mazuļi viens otru stumj plastmasas bļodā, cep smilšu kūkas, peldas upē... Village, kurā apmetāmies, pieder ieceļotājam no Eiropas, kurš izcirta te -džungļos vispirms vietu vienai nojumei,kurā sev iekārt gulamtīklu...zemi var paturēt, kamēr vien izcērt džungļos kokus-tātad- izcērt kokus , un tas zemes gabals tikmēr tavā īpašumā, bet nedrīsti aizlaist, lai neataug..tā pamazām paplašinājies- tagad daudzi bungalo stāv..un daudzi gadi džungļos nodzīvoti....Krista viņā atrod sarunu biedru- jo abi prot arābu valodu :) Runājamies ar karakasieti, kurš jau 6 gadus dzīvo Amerikā, bet tagad ar atbraucis brīvdienās un izbauda džungļus...stāsta-ja pasaules 10 kriminogēnākas pilsētas apvienotu vienā, tā nebūtu pat tuvu tik nedroša, kā Caracasa. Kādu dienu , braukājot pa Orinoco deltas upju labirintu, pavadonis ar motorlaivu mūs aizved uz vietu, kur mēs pagājušā vasarā apmetāmies un uz to pašu lagūnu,kur peldējāmies- ļoti mīļi no viņa puses- rēķinājas ar mūsu jaukajām atmiņām.Tur vietā, kur piest;ājam krastā papusdienot, izlien no džungļiem , meituprāt ļoti azdom;iga izskata vīrs ar garu nazi, ko visu laiku virpina rokā....Krista atstā uz nojumes sarūsējušās skārda sienas vēstījumu- ja nu nelāgi beidzas "pusdienošana":):):( Tā , lēnā mierā, baudot dabu, paiet mūsu 4 dienas Orinoco deltā. Atpakaļ ceļš ar laivu un mašīnu uz Maturinu, no kuras jātiek uz Caracasu un tad tālāk uz Meridu( tur, kur Andu kalni) . Asercas lidmašīna kavē izlidošanu .Cik ilgi- to nevar zināt, jo nav vēl atlidojusi. Tā kā šīs rindas top jau LV, teikšu tā – šodien lasīju Dienā ceļotāju piezīmes par āzijas lidostām un to, ka ar krītu raksta izlidošanas laika izmaiņas- viss rit nesteidzoties, jāieiet āzijas nesteidzīgajā ritmā utt..To visu var atrast arī Venecuēlā , tikai vēl krasāk- Tu nezināsi, kad izlidosi...tikai, kad redzēsi, ka Tava lidmašīna beidzot atlidoja, zināsi, ka tiksi prom..Protams, kavējam! ielidojot Caracasā un sagaidot mugursomas, esam pie nākamās lidmašīnas iečekošanās 20 min pirms jāizlido tai.. saka., ka vārti ciet! Strap citu- Venecuela lidsabiedrības ļauj norezervēt vairāk biļetes, nekā ir vietu lidmašīnā, un tā ka pastāv iespēja, ka vienkārši vairs nav vietas!!!..ak jā, jārēķinās,ka lidostā, gan starptaustiskajā gan nacionālajās neviens ( vismaz mūsu laikā) nesaprot angļu val, un ja izlīdz jauki jauni ļaudis( un tad uzskatatiet , ka esat veiksminieki, jo esat tikai „gringo”) , kas prot angļu val- redzot mūsu „dialogu”!-piesteidzas izlīdzēt- patulko, jo mēs spāņu valodu nepārvaldam. Garas skaidrošanās, kārtējie kreņķi, un vainīgā Asercas lidsabiedrība apsola mūs nogādāt nākamajā rītā ar citas sabiedrības- Santa Barbaras lidmašīnu.Aizved uz hoteli...atkal pārnakšņojam Caracasā! Braucam pa tumšo Caracasu, redzam ;ļoti ļoti kolorītas sejas, kā ķinītī par ieroču un narkotiku tirgo'ņiem, tikai pareizinot ar 3, jo šoferis izvēlas apbraukt sastrēgumu uz lielajām ielām pa mazām sķērsielām...bet te redzam reālo:)... Tas jau sāk kļūt par rituālu! Kad kādu kārtējo reizi skrienam pa Carsacas lidostu un mūs uzrunā takšu šoferi, mums jau parādījie humors- vai tad vīņi nav mūs jau ielāgojuši, ka mēs tikai pa Caracasas lidostu dzīvojamies... No rīta atved uz lidostu.. Santa Barbaras aviokomp.cilvēki neko par mums nezina...ejam uz Aserca- tur šorīt citi ļaudis, kuri ar neko nezina un nesaprot, ko mēs skaidrojam...izlīdz kāds angliski saprotošs venezuēlietis, un darbinieks atrod atstātās rezervācijas biļetes- bet Santa Barbara liek pagaidīt- kamēr iečekosies visi pārējie...ja paliks brīvas vietas, ja ne- tad nākamā lidmašīna esot vakarpusē!!....mēs tomēr tiekam lidmašīnā...lidojam..stunda paiet ātri.... Esam klāt! Merida-fantastiska pilsēta..kalni...nav karsti- vismaz rīta agrumā...pavisam cita Venecuēla...te ir ļoti daudz studentu,jo vairākas augstskolas, venezuēliešiem bezmaksas augst.izglītošanās + 200 bolivāri mēnesī- nav daudz ,bet vairāk par neko ... uz ielas redz pārsvarā jaunus cilvēkus...mūs sagaida Natoura šefs- ņemot vēra, ka mēs nepārtraukti iestrēgstam Caracasā!....apjautājas, vai vēlamies dienu atpūsties vai jau šodien doties kalnos..izvēlamies doties kalnos...pabrokastojam , kaut īpaši negribas, piemīlīgā kafejnīcā...Meridā viss ir daudz lētāks nekā Caracasā un Margaritas salā u.c., un te skaitās augstāks dzīves līmenis( un redzam daudz labu džipu- kalnu ceļi, serpentīni tomēr).. Iesaka neņemt neko lieku mugursomā, ieliekam iedotos guļammaisus, traukus, paklājiņu..mums trijām līdz iet pavadoņi- meitene un puisis, kuri savās mugursomās nes teltis un pārtiku .Kalnos katrs grams sver kā kilograms- par to mēs maksājam- mūsu paņemtie krekli un otras bikses ir galīgi liekas lietas, kas garantē smagāku nesamo. Krista gan tekalē kā kalnu stirniņa!, Mētrai iesākumā trūkst elpa- jāaklimatizējas. Ar Kristu pārņemam daļu Mētras mugursomas satura.Manas kājas ar brīžam te smagas,elpa pazūd , te atkal normāli un elpa uzrodas, bet palēnām visi tiekam uz augšu. Kalnu skati apbrīnojami.... Viens labums, ka mani Margaritas salā „atbrīvoja”no fotokameras, ir tas, ka es būtu to noteikti ņēmusi arī kalnos līdzi, un tā būtu ļļlloti smaga papildus nasta. Sākām kāpt no 2500. Sasniegts būs ~4600m, Mūsu pavadoņi uzslej teltis sev un mums, izņemam no savām mugursomām guļammaisus , traukus...pavadoņi pagatavo ļoti garšīgas vakariņas, bet ieēst neko nevar..tikai tēju..aizmiegot smaga elpošana- augstums liek manīt- vēl neaklimatizējos...naktī pamostos no tā, ka beidzot labi jūtos- viegli elpojas.. Jāņtārpiņi kā mazas sireālas zvaigznītes visapkārt- kā pasakā!!Tik skaisti!!!!ārprāc! No rīta plāns kāpt līdz 5200m tiek aizstāts ar domu ( jo jākāpj gandrīz pa vertikāli- nemocīšu savu mazo) meitiņu:) atgriezties Meridā - šai skaistajā kalnu pilsētā- atgriešanās notiek raiti un ātri, ja salīdzina ar iepriekšējās dienas kāpumu..redzam, cik augstu bijām tikušas!..un jau ar citu skatienu izbaudām skaistās kalnu ainavas, jo iepriekš bija pārsvarā virzīšanās kalnup, kas aizņēma visu enerģiju un arī uzmanību. Mūs aizved uz posadu( hoteli).Pēc pāris stundu atpūtas, dodamies izpētīt tuvāko apkārtni un arī sameklējam vietu , kur paēst- simpātisks restorāns ar ēdienkarti, protams( un ar to jārēķinās uzturoties Venecuela) spāņu valodā, tā ka , ja gribat pasūtīt ne tikai vadoties no intuīcijas, nodrošinieties vismaz ar spāņu vārdnīcu un jau mājās iemācīties vismaz ciparus spāņu valodā un dažas noderīgas frāzes.Meridā viss lētāks! Mums visas reizes uz Venezuleku ir vārdn;ica, un mietenes jau nedaudz ielauzījas spāņu valodā:) Mums te viss patīk- kalni, ielas, mājas, vide.Un nav karsti.Venecuēlieši, kas te ierodas no Caracasas vai citām pilsētām, meklē šalles un cepures!Nākamo dienu veltam pilsētas izpētei.Un pat Mac Donalds- tur meitas ar ievilka:)..brrr..nepatīk nekur tas:) Aiznākamajā dienā mums ir lieliska apskates ekskursija (esam mēs trīs un mūsu gids ar Toyota džipu) uz senu kafijas fermu- sena, dižciltīga dzimta, kas tajā saimnieko joprojām- viss darbojas, reāls, apdzīvots...... tad seko 11 km nobrauciens pa kalnu serpentīna ceļu ar riteņiem lejup! ..uhhh..ausīs vējš, līkumos asas izjūtas..un līkumu tik daudz...nobraukusi lejā, kur jau pretim un garām braucošo auto paliek pārāk daudz, nolemju kāpt nost no riteņa un sagaidīt savas meitenes...par viņām jūtos droša, jo pavadonis ar auto seko aiz viņām...pēc laika ir klāt meitenes ar auto...mēs esam varones!Meitenes ar nobrauca trako nobraucienu lejup!!! tālāk apskatām cukurniedru apstrādes fermiņu pēc senajām darba metodēm ...darbs skarbs..vissmagākais, kāds var būt..citās valstīs tas skaitās nelegāls, jo aizliegts...bet Venecuēlā ne..jo esot tradicionāla sentēvu cukurniedru apstrādes metode.. Meridā iekļūstam sastrēgumā, jo labo ceļu.Ei, un Meridā ir ļoti moderna trolejbusa līnija-smalkas , smukas pieturvietas, trolejbuss apstājas pretī pieturas durvīm, kas atveras viena pret otru- nepastāv variants, ka kāds tiktu zem riteņiem, kā pie mums..trolejbuss iet pa tam atvēlētu , no autoceļa norobežota, ceļu.Eleganti! Apskatam varenu sporta kompleksu- stadions, vairāki tenisa laukumi utt- , Čavešs uzbūvēja bet stāvot tukšs un neizmantots. Redzam kristāltīru ezeru, ap kur kādzreiz dzīvoja indiāņu ciltis, bet spāņi tos izstūma prom.Indiāņi dieviem ziedojuši zīdaiņus, lai ezers neaizildotu .Skarbi bija rituāli. Nākamā diena paiet braucot pa kalnu ceļiem uz La Llanosu.Kalnu ceļi, ainavas- neaizmirstams skaistums. Esam visaugstākajā apdzīvotajā vietā - ciematiņā 3800m virs jūras līmeņa...auksti beidzot arī mums!!!! Unikāla baznīciņa, sakrauta no akmeņiem, bez jebkādām saistvielām.Acis plati vaļā- tāds daiļums. Ezers, pie kura nofotografējamies- aiz mums mākoņi lidinās. Ceļā satiekam gidu ,kurš pazinis Aleksandru Laimi...un joprojām uzskata viņu par savu Maestro...jau otrs cilvēks mūsu Venecuēlas izzināšanas ceļā,kurš labi pazinis šo latviešu dēkaini, un kurš uz viņiem atstājis iespaidu visam viņu mūžam..un tas mūs, latvietes, Aleksandra Laimes tautietes, kaut kā īpaši satuvina ar šiem sastaptajiem cilvēkiem... viņu acīs mēs –LATVIETES- esam kaut kas īpašs..bet cik tā pasaule ir neparasta... atkal satikām kādu,kas tuvu pazina latviešu dēkaini. Mums sola La Llanosu- nekurieni ar svelmaini un nepanesamu karstumu...bet izrādās, ka mēs nākam kopā ar 3 dienu gandrīz nepārtrauktām lietavām, kas beidzas, kad dodamies prom...varbūt labi, varbūt ne, bet rikšot neganta lietus laikā uz zirga pa lietus pielietu pļavu vai dubļainu, slidenu ceļu ir diezgan ekstrēma izklaide. 6m garo pitonu pavadoņi atrada lietus pielietajā zālājā ,izvilināja, izstiepa...tas viņiem jau pierasts, pakaitināja, lai zobus ar redz un mēlīti izšaujamies... atkal piranju makšķerēšana , kas jau kļuvusi par mūsu ikdienu, tikai šoreiz tiekam arī pie loma, kuru baudām vakariņās .Vietējiem negaršo pirnajas, mums atgādina pašu latvju asarīti..normāla asakaina zivs. Redzam daudzzzzzz putnu, smuki putniņi, krāsaini. Lietus pielietajos plašumos milzums kaimanu...ūdens Bufalo, govis ar ganās, zirgi... Esam izmitinātas būdiņā , kuras sienas ir no dēļiem un moskīta sieta, jumts, durvis- viss kā nākas Venecuēlas nekurienē..vakars un nakts nāk ar daždažādu skaņu simfoniju...kaut kas tipina pa jumtu...ak jā, guļam šūpuļtīklos ievīstījušās palagā...un tā 3 naktis...pirmajā naktī es nesaprotu, kas tās par skaņām- izrādās dīvainas krupju elsas...labi- guļu tālāk...citu nakti apmetnes suņi riedami labu lauku nesas riņķī ap būdu, dzenoties „kādam”..to neejam gan noskaidrot!..bet vienā brīdī viens no suņiem ietriecās mūsu durvīs, kas par laimi, tomēr palika ciet- tad tie visi ar šo „kādu”saskrietu pie mums..kas nebūtu vēlams šai nakts strundā, jo gaisma ir no 6.p.m.- 11.p.m.- ģenerators darbināts tiek. Uz šo nekurieni nav pievilkta elektrība...braucot šurp redzējām elektrības stabus ar elektrības vadiem, tad elektrības stabus bez vadiem, tad tikai stabus bez elektrības šķērskokiem..un tad vairs to ar nebija. Ēdam vietējos nacionālos ēdienus- mums garšo. Izbraucam pitona „medībās”- un pēc ilgas meklēšanas tas tiek atrasts ,saritinājies lietus pielietajā zālājā...brašie vīri to kaitinot ar koku, izvilina laukā...Redzam papilnam kaimanus- ūdens pielietās pļavas čum un mudž ar tiem...un putniņus ,protams,to te simtiem sugu. Moskīti mani un Kristu neēd, par Mētru to nevar teikt- viņa ir garšīga!- kukainīši viņai dot priekšroku, neskatoties uz pretinsektu aerosolu. Izjājam ar zirgiem pa šīm kaimanu, pitonu un citu kustoņu pilno slapjo zālāju, bonusam sākt gāzt arī lietus...slapjas no apakšas un augšas...sausas vietas nav:) Rītā, kad jādodas prom, lietus ir beidzis savu maratonu, un sola iestāties aprakstītais nepanesamais karstums! Ceļš uz Barinas pilsētu,no kuras mums ir lidmašīna uz Caracasu un tas uz Margaritas salu, līdzīgs kā uz Llanosu- kad izbraucam uz asfaltētā ceļa- ik pēc brītiņa bruņotie kontropunkti- gar ceļu tek upe, kas nāk no Kolumbijas, un kalpo kā viens no narkotiku ievešanas ceļiem...esam tikai 1 st attālumā no Kolumbijas. Redzam kuterus ar uzstādītiem ložmetējiem .Daudzie kontrolpunkti... Braucot pa Llanosu, redzējām vārtus pie iebrauktuves kāda fermera teritorijā, kur bija uzraksts- „Ieiet tikai vienam cilvēkam- ja iebrauks vai ies vairāk par 1 cilvēku- tiks šauts”. Paēdam nacionālajā virtuvē, tad uz lidostu. Gids tincina lidostas darbiniekus- vai lidmašīna būs noteiktajā laikā-bet ,protams, ka nē!- uzzinām, ka kavēs 40 min..bet mums ir laika rezerve, jo lidmašīna no Caracasas ar par 1st vēlāk pārcelta( to jau Meridā uzzinājām)...labi, gaidam... bet tās ir venecuēliešu 40 min- ar to jārēķinās! – un protams, izvēršās daudz ilgākā laikā...par laimi, paspējam tikt Caracasā uz lidmašīnu , kas lido uz Margaritas salu...tur izkāpjot, jūtamies ,kā atgriezušās civilizācijā... Tagad mūs sagaida Stefans – Noras un Alvja kaimiņš,kurš mūs izmitina savā skaistajā mājā, jo Nora un Alvis devušies Eiropas apceļošanā.Burvīgi atkal gulēt gultā! ..lai arī šūpuļtīklā nebija tik traki! Stefana mājā esam pirmie viesi.Ļoti skaista māja un loti viesmīlīgs namatēvs- iesaku- www.steviewonderland.comUn Stefans fantastiski gatavo ēdienu un excelenti servē!! Atkal izbaudam Margaritas salas un salinieku burvību.....Kaitošana ... .Bet mājupceļā mums atkal jāizmanto vietējā lidsabiedrība Aserca,lai tiktu līdz Caracasai, no kuras ar AirFrance tālāk uz Parīzi uttt.Uzminiet nu!- „vai lidmašīna izlidoja laicīgi?”..ja pirms tam bija 3 stundu laiks starp ielidošanu un izlidošanu, tad pēc izmisīgas lidmašīnas gaidīšanas Margaritas salas lidostā, mums ir pusotra stunda, pirms AirFrance jāpaceļas, bet reģistrācija ir 2 st pirms!!Vēl jāsagaida bagāža, jāpārskrien uz starptautisko lidostu( nacionālā un starpt.lidostas atrodas blakus, bet kādi pārsimts metri jāpārvar) ..Skrienam, apstādina 2m karav;īrs- laikam izskatāmies aizdomīgas, aizkavē- prasa dokumentus ...sakam, ka narunājam spāņu valodā,līdz beidzot tomēr varam skiet tālāk....esam pie AirFrance- neviena cilvēka vairs nav..mums saka, ka reģistrācija beigusies, „vārti”ciet uttt..mums sejās nesamākslots izmisums...lūdzamies...sirsnīgi...meitai acīs asaras....apžēlojas par mums, reģistrē biļetes...kungi, kas aiz mums pienāca, tika atraidīti.- teica- only senjoritas.....Vēl skrējiens samaksāt lidostas nodevu ( 115 bolivāri no cilvēka-tā ka neiztērējiet visu naudu! izlidojot ar jāmaksā!Arī katrā vietējā lidostā ir nodevas- sākot no 14 līdz 26 bolivāriem), tad caur 3 drošības punktiem- visur rindas, bet atlikušas 40 min.Noskatu kādus jaukākus cilvēkus un lūdzu mūs palaist bez rindas- visi ir saprotoši., izņemot vienu matronu, bet tad pie citiem ļaudīm vēršos....Skrienam! ..iešļūcenes krīt no kājām- labāk basām skriet, Kristai noņemta siksna piepārbaudas- nav laika izlikt- tagad jāpietur bikses, lai nenokrīt...smejam...skrienam... Un paspējam- sēžam lidmašīnā mājup! Un tā vēl vienu stundu sēžam!!!- jo AirFrance izlido atkal ar stundas nokavēšanos! Pēc uzkavēšanās Parīzes un Viļņas lidostās, esam mājās Rīgā . Ieteikumi: - nokļūšana- lidojiet uz Frankfurti - un no Frankfurtes uz Porlamar( Margaritas sala) biļetes condor.com varat ,pasekojot www lapai, dabūt turp -atpakaļ par 240 eiro, ; - ceļojot pa Venecuēlu neizdosies izvairīties no lidošanas ar vietējām avio līnijām, tāpēc rēķinieties , ka pusotra - 2st stundas ir lidmašīnas mazākais aizkavēšanās laiks. Vietējo lidamašinu 1 st lidojuma attālums izmaksā kādus 200-330 bolivārus - pirmajā reizē izmantojiet ,piem, gida pakalpojumus naudas maiņai, jo lidostās ir valsts noteiktais maiņas kurss, kas ir zems, bet vēlāk sapratīsiet un atklāsiet citas iespējas un arī par izdevīgāku maiņas kursu samainīsiet naudu.1$=3 bolivāri, 1EUR=4,4bolivāri, bet varat arī izdevīgāku dabūt, atkarīgs no situācijas. - -Braucot ar taxi, par cenu ar šoferi vienojieties pirms brauciena, bet cenas orientieri noskaidrojiet pirms brauciena pie kāda zinātāja; - -El Yaque līcis Margaritas salā-paradīze sērfotajiem un kaitotājiem un arī visiem,kas grib iemācīties, jo sērferu un kaitborda skolas atrodas pludmalē ir viena pie otras.Ūdens fantastisks, vējš katru dienu - Margaritas salā alus pudele 3 boivāri, ēdiens no zivs vai garneles ar rīsiem un dārzeņiem~33-72 bolivāriem, bet Meridā ~22-max 38 bolivāri; - El Yaque līcis pasargāts no tūristiem, kas izvietojušies citos līcōs- jo te valda vējš- attiecīgi - kaitotāji un sērferi - vakarā tepat krasta malā var paēst ēstuvēs...- - ir 2 veikaliņi ar dzērieniem, ūdeni, sulām u,c,, 2 interneta vietas, 2 veikali ar kaitun sērf mantām, bet labak lūkot dienā plumalē- ja grib kreklu vai šortus nopirkt - noteikti pretiedeguma krēms jālieto arī ūdenī ejot - Merida – turp noteikti aizlidojiet ar- jums patiks- Norvēģijas un Venecuēlas apvienojums- kā Krista nodēvēja, -Angel Falls- tas jāredz noteikti.Un lai Aleksandra -Laimes vārds Jums kā karogs! Bet tas pras;īs 3 dienas- jo diena tikai lidojumam turp...nepiekrītiet - ja saka- no lidmašīnas tikai apskat;īt-..jādodas ar laivu, un tad jākāpj kalnā....un tad paveras skats! -Paņemiet mazu pasaules karti!- lai var Latviju parādīt- 99,99 % nezina, ka ir tādi latvieši.Bet tie , kuri zin- pazina arī Aleksandru Laimi !- vismaz mūsu ceļā tā bija.... - un noteikti aizbrauciet apceļot Venecuēlu-iesaku apmeklēt: 1) Canaimas apvids ar tās fantastiskajiem ūdenskritumiem(no tās uz Angel Falls - noteikti) un Tepui kalniem, 2) Orinoco delta ar indiāņu apmetnēm un upju labirintiem, 3)Meridas pilsēta ar kāpšanu Andu kalnos- dažāda līmeņa grūtības un ilguma pakāpes iespējamas. 4)ceļojuma beigas atstājiet Margaritas salas El Yaque līcim- protams, ja esat kaislīgs sērfotājs vai kaitotājs, jo El Yaque līcis ir 10 pasaules labāko skaitā- sērferu un kaitbordistu paradīze. Un palieciet te vismaz ,2 nedēļas...vai vairāk:) 5)ja patīk laiskoties- no Margaritas salas ar jahtu vai lidmašinu varat nokļūt arī uz Karību jūras salām Las Rocas- ja jums patīk laiskošanās pasakaini baltās smiltīs un gremdēšanās tirkīzzilā ūdenī....Mēs gan neesam šāda atpūtas veida piekritējas, tāpēc šogad turp vairs nedevāmies, bet pgaājušā gada augustā izbaudījām svelmaino sauli uz savas ādas!Bet acīm prieks tika!Maitenes teica- izklaidepensionāriem, bet kad satika smuko jamaikieti- bārmeni...mainīja domas...teica- apmetīsies tepat!:) 6)Mājup atvest varat rumu- venecuēliešu nacionālo dzērienu!Pērciet Margaritas salā- jo tā ir tax free zona- lētāk būs. Un neskatoties uz lidostu radītajām situācijām, tas bija burvīgs piedzivojumu un fanatastisku emociju pilns ceļojums.Mums patika! P.S.PĀRĒJĀS DAUDZĀS FOTOGRĀFIJAS APSKATĀMAS MANAS MEITIŅAS KRISTAS PORTĀLĀ- un kopā ar viņas komentāriem! ( jo šīs visas ar ir viņas bildes, jo kā rakstīju, es no savas fotokameras atvadījos jau ceļojuma sākumā) Ja ir intese doties turp,neatteikšu padalīties ar pieredzi :)un ieteikumiem!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais