Maljorka 2, jeb salsa zem palmām.

  • 7 min lasīšanai

Otro braucienu uz Maljorku jau ieplānoju laicīgi, jo mana deju skola piedāvā dažādus ceļojumus apvienojot tos ar Salsas, Bačatas...un t.t. deju nodarbībām. Ceļojums ieplānots no 14.04.16. līdz 17.04.16. Tā kā braucieniem uz Barselonu un Kubu "nogulēju" pieteikšanās termiņus, šoreiz pasteidzos un piesakos gandrīz pirmā. Man par lielu pārsteigumu un prieku, mans deju partneris, neskatoties uz to, ka pāris nedēļas pirms ieplānotā ceļojuma ieplānojis pārcelties uz dzīvi Šveicē, piesakās braukt līdzi. Atliek samaksāt un nopirkt lidmašīnas biļetes, jo tās neietilps ceļojuma cenā. Par cik, lidmašīna no Brēmenes izlido tikai pēcpusdienā, nolemju lidot no Hamburgas, lai vismaz pusdienu ilgāk varu pasildīties saulītē. Lidojums ilgst 2 stundas un 25 minūtes un Maljorkā esmu 20 minūtes agrāk nekā plānots. Atliek sagaidīt manu deju partneri, kurš lido no Cīrihes. Labi, ka esmu paņēmusi līdzi grāmatu. Lasu un graužu līdz paņemto ābolu. Kad viņš ielido, atliek atrast mūsu transfēra firmu. Visu firmu nosaukumi ir lieliem burtiem, bet mūsu firmas nosaukums tik neredzams, ka divas reizes paejam tam garām. Beidzot esam ļoti ērtā mikrobusiņā, un varam doties uz Cala Millor. Brauciens ilgs apmēram stundu un tad jau beidzot esam mūsu viesnīcā “’Elegance Vista Blava””. Mūsu rezervējumā ietilps brokastis un vakariņas un par dzērieniem par trim vakariem mums par abiem kopā jāpiemaksā 12.Eiro. Ātri sameklējam savu istabiņu, kura atrodas ceturtajā stāvā. Istabiņa maza, par modernu arī to nevarētu nosaukt, bet balkons ērts, un priekšā palma un tās zari “”ielauzušies”” arī mūsu balkonā. Noskalojamies dušā un ejam izpētīt tuvāko apkārtni. Atrodam mūsu deju skolotāju apartamentus, jo vakarā mums tur paredzēta pirmā tikšanās visai grupai. Pastaigājam gar pludmali uz vienu un uz otru galu. Cilvēku pludmalē pamaz, jo kaut arī liekas silts, pūš dzestrs vējš. Mazliet noguruši no garās pastaigas, atgriežamies viesnīcā uz vakariņām. Tās pliekanas un bezgaršīgas. Vienīgais, kas mums patiešām garšo ir arbūzs. Un tad dodamies uz tikšanos. Tur arī pirmo reizi ieraugam, kurš tad īsti piedalās šajā “”deju nometnē””. Divus dejotājus nepazīstam, jo tie ir no citas deju skolas. Visi kopā uzdejojam vēl salsu un ruedu, iedzeram vīnu un daži rumu, un dodamies atpakaļ uz viesnīcu, lai rīt no rīta ar jauniem spēkiem varētu apmeklēt deju nodarbības. Tomēr mūsu labie nodomi izkūp kā rīta migla. Kaimiņi no blakus numuriņa visu nakti savā starpā lamājas mums nesaprotamā valodā un pa vidu ik pa laikam ieraudas bērns. Kāda vāciete cenšas nemierīgos kaimiņus apklusināt, bet tas kaimiņu vēl vairāk uzkurina, viņš lamājas pretī. Es cenšos aizmigt, bet man tas nekādi neizdodas. Dzirdu, ka otrā gultā arī mans deju partneris knosās, tātad arī nevar aizmigt. Pustrijos naktī mans pacietības mērs ir pilns, es ceļos no gultas un pieklauvēju pie kaimiņu balkona. Galvu pabāž nenosakāmas tautības tumsnējs vīrs un tad es kā no ložmetēja izšauju visu “”labo vārdu”” krājumu latviešu un krievu valodās. Pašai pat paliek vieglāk, bet vīrietis nekko nesaka. Uz kādu brīdi lamāšanās apklust un es jau laižos miegā, kad viss sākas no gala. Kādu laiku ciešos zobus sakodusi, bet tad ceļos vēlreiz un kārtīgi ar dūri uzsitu pa balkona starpsienu. Izlien atkal vīrietis un ļoti lauzītā angļu valodā nošļups:”” Sorry! Tikai ne policiju”” . Tad beidzot viss apklust, bet ir jau pus pieci no rīta. Astoņos ejam brokastīs. Nevar teikt, ka tās ir super labas, bet salīdzinot ar vakariņām krietni baudāmākas. Dzeru kafiju, vienu krūzi pēc otras. Desmitos sākas deju nodarbības un par laimi tās notiks mūsu viesnīcas atpūtas istabiņā. Vismaz nekur tālu nebūs jāiet. Pirmajā dienā paredzētas trīs nodarbības, katra 50 min. (Salsa Suelte con Rumba, Salsa con 2 Mujeres un Bačata Romantica). Otrā nodarbība mums sagādā visvairāk prieka, jo vīriešiem nav nemaz tik viegli vadīt divas dāmas. Deju starplaikos mēģinam atrast interneta savienojumu. To izdodas atrast ar grūtībām. Jāstaigā pa visu telpu, lai beidzot to uzķertu un aizrakstītu mājiniekiem kādu ziņu. Pēc nodarbībām ejam staigāt pa tuvāko apkārtni. Atrodam jauku kafejnīcu, kurā padzeram kapučino. Pāris dienu laikā tur iegriežamies vēl vairākas reizes. Tā ir ne tikai jauka, bet arī cenas pieņemamas. Vēlāk pludmalē atrodam divas brīvas pludmales gultas un nolemjam pēc negulētās nakts mazliet atpūsties. Esmu uzvilkusi peldkostīmu, un laiks piemērots, lai mazliet pasauļotos. Aizmigt protams neizdodas un pēc kādas stundas dodamies tālāk staigāt. Nolemjam, ka vakariņās uz viesnīcu neiesim, tādēļ atrodam jauku spāņu restorānu un rezervējam sev galdiņu. Pludmalē pilns ar vācu izcelsmes restorāniem un kafejnīcām, bet ne jau tāpēc esam atlidojuši no Vācijas, lai baudītu arī šeit vācu ēdienus. Pasūtam zivi, viesmīlis mums paskaidro, ka tiek piedāvātas tikai tās zivis, kuras todien svaigi piegādātas. Ēdiens ir ļoti garšīgs. Apkalpošana super! Restorāna iekārtojums mums arī patīk, un blakus akvārijs ar dekoratīvajām zivīm un krabjiem, kurus izzvejo no akvārija, lai tos pagatavotu. Cenas arī ļoti pieņemamas. Uzreiz rezervējam sev to pašu galdiņu uz nākamo vakaru un dodamies uz tikšanos ar savu deju kolektīvu, lai kopīgi dotos uz klubu padejot. Atrodam jauku klubiņu, kur skan dzīvā mūzika. Viesmīļi sastumj kopā vairākus galdiņus, lai mūsu 17 cilvēku grupiņa var ērti iekārtoties. Skan rumba un mēs ar deju partneri ejam dejot. Tai beidzoties muzikants jautā, ko lai vēl nospēlē? Pasūtam salsu un tad jau kājās ceļas visi mūsu dejotāji. Dejojam visi kopā ruedu, tad atsevišķi salsu, rumbu, ča-ča-ča, diskofoksu un pat lēno valsi. Pārējie apmeklētāji uz mums skatās, applaudē un daži pat filmē. Ap pusnakti atvadamies no pārējiem, un dodamies uz viesnīcu cerībā beidzot izgulēties. Es aizmiegu ātri, bet tad ik pa laikam pamostos. Vispirms visu nakti stipri līst, un no stiprā vēja palmu zari sitas pret balkona apmali. Tad atkal pamostos pavisam nosalusi un nevaru vairs iemigt. Uz rīta pusi izdodas atkal iemigt, bet ne izgulēties. Brokastīs kafiju dzeru litriem un ēdu praktiski tikai arbūzu. No divām negulētām naktīm pat apetīte man pazudusi. Par cik mums deju mēģinājums sākas tikai 11.00, nolemjam dodies pastaigāties nevis uz pludmales, bet uz otru pusi. Nožēloju, ka man nav līdzi ne telefona, ne fotoaparāta. Vienas mājas dārzā aug interesants augs, kura ziedi izskatās pēc pudeļu mazgājamajām birstītēm, tikai tie ir spilgti sarkanā krāsā. Citur nekur vairs tādus neredzējām. Klīstot pa mazajām ieliņām nomaldamies, un aizejam pavisam citā virzienā. Līdz mēģinājuma sākumam palikušas tik divdesmit minūtes, kad ieraugam mūsu viesnīcai raksturīgos zilos logu rāmjus. Šodien dejojam kizombu, salsu un afro rumbu. Esmu pa pusei aizmigusi. Kustos gandrīz automātiski. Pēc mēģinājuma nolemju ieiet aukstā dušā. Tā mani manāmi atspirdzina. Kā nekā neesmu uz šejieni atbraukusi, lai dienas laikā līstu atpakaļ gultā. Pēc skopajām brokastīm un trīs stundu dejošanas jūtos izsalkusi. Pie tam dejojot esmu uzberzusi tūznas. Labi ka līdzi tūlznu plāksteri, tad vismaz kaut cik normāli varu paiet. Dodamies uz mūsu iecienīto kafejnīcu, lai padzertu kapučīno un kaut ko uzēstu. Mums pievienojas vēl viens pāris no mūsu deju kursa. Ar katru dienu paliek arvien karstāks, bet man saule patīk, tāpēc izvēlos vietu, kur mani var labāk aizsniegt saules stari. Pasūtam tuņča salātus, un tie garšo lieliski, bet varbūt es esmu tā izsalkusi, ka man pazudusi garšas izjūta? Pēc pusdienām beidzot nolemjam apskatīt vietējās bodītes. Pamatā visur viens un tas pats, tikai mazliet atšķiras cenas. Nopērku dažus suvenīrus. Daudzos veikaliņos strādā ārzemnieki, (japāņi, korejieši vai ķīnieši). Īstā pludmales sezona vēl nav sākusies, tādēļ arī pārdevējiem nākas garlaikoties. Atrodam laipnu saldējuma pārdevēju un kājas pūtinadami apsēžamies uz soliņa, ēdam saldējumu un vērojam jūru. Ūdens pie paša krasta smaragd zaļš, bet tālāk jau zils. No lidmašīnas loga šis kontrasts bija ļoti labi saskatāms. Tā lēnām pienācis mūsu pēdējais vakars un vakariņu laiks. Galdiņš mums jau rezervēts un ieejot restorānā viesmīļi mūs uzreiz atpazīst un norāda uz mūsu galdiņu. Šovakar vēlamies pagaršot arī spāņu vīnu. Saskandinam par jauki pavadīto laiku Maljorkā. Šoreiz akvārijā daudz vairāk vēžu nekā vakar, un šie ir daudz dzīvīgāki, laikam vēl nav samierinājušies ar savu likteni. Arī šovakar visi kopā ejam padejot. Viesmīļi jau pa gabalu smaida un norāda uz brīvajām vietām kluba iekšpusē. Viens viesmīlis izsaka vēlēšanos pievienoties mūsu deju nodarbībām, tikai mums nākas viņu apbēdināt, jo rīt deju nodarbību vairs nebūs. Izdejojamies visi kopā un dodamies uz savu viesnīcu. Jaunākie vēl paliek klubā dejot. Aizmiegu momentā. Dejas, vīns, divas negulētas naktis un saule ir savu darbu paveikuši. Beidzot esmu izgulējusies. No rīta gandrīz noguļam brokastis. Un šodien brokastis ēdu labi dūšīgi. Pēc brokastīm sakravājam koferus un nonesam tos lejā, kur atrodas speciāla somu nodaļa tiem, kuri jau no viesnīcas izreģistrējušies, bet prom brauks tikai vēlāk. Blakus atrodas tualetes ar dušu, lai pirms aizbraukšanas iespējams ieiet dušā un pārģērbties. Pie reizes izmantojam to, ka brokastu laiks vēl nav beidzies un izdzeram pa krūzītei kafijas. Mūsu transfēra busiņš atbrauks mums pakaļ tikai 16.00, tātad mums vēl pietiekoši laika, lai paklaiņotu pa tuvāko apkārtni. Izstaigājam gandrīz visu pludmali. Nopērku vēl dažus suvenīrus. Pavisam neapzināti esam aizgājuši līdz savam iecienītajam restorāna. Nolemjam paēst pusdienas. Pasūtam zivi. Tā ir svaiga un sulīga. Pati kūst mutē. Tad jau pienācis laiks iet uz viesnīcu, lai pārģērbtos un brauktu uz lidostu. Pie viesnīcas mūs gaida divi taksometri apgalvojot, ka esot transfērs. Sākumā nenoticam, bet tad šoferīši uzrāda sarakstus ar mūsu vārdiem. Pavisam esam pieci braucēji. Sadalamies pa mašīnām un braucam. Pēkšņi ievēroju, ka taksists ieslēdzis skaitītāju. Sāku bažīties jo transfērs mums iekļauts ceļojuma cenā. Savas bažas izsaku arī manam partnerim. Viņš protams vienā vācu mierā nereaģē. Netālu no lidostas man kājas kļūst aukstas, jo skaitītājs jau rāda 98 eiro. Ar tādiem papildus izdevumiem neesmu rēķinājusies, bet šoferīts mūs mierīgi izlaiž pie lidostas un naudu neprasa. Iedodam viņam 5 eiro dzeramnaudu, un viņš priecīgs aizbrauc. Paklaiņojam pa lidostas veikaliņiem, bet neko interesantu neatrodam, laikam nav iepirkšanās noskaņojuma. Lidostas kapučīno arī negaršo. Atvaļinājums bija par īsi. Daži paliek vēl dažas dienas Maljorkā. Tā nemanot pienācis laiks kāpt lidmašīnā. Lidmašīna uz Cīrihi izlido vienu stundu vēlāk. Manam partnerim kaut kā tas laiks jāpavada vienam. Sēžu lidmašīnā starp diviem vāciešiem. Viens visu ceļu lasa grāmatu, otrs snauduļo. Brēmenē ielidojam 22.00. Pēkšņi esmu atpakaļ “”ziemā””. No 27 grādiem uz septiņiem grādiem diezgan jūtami. Kaut arī mans sagaidītājs nav ilgi jāgaida, paspēju nosalt un četras nākamās dienas mokos ar kakla sāpēm un balss aizsmakumu, bet skaidri zinu, ka, ja mana deju skola rīkos vēlreiz ceļojumu uz Maljorku, es pieteikšos atkal, lai dejotu zem palmām!



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais